8. Article

Satversmes tiesa visupirms noskaidros, vai apstrīdētajā normā ir noteikts Satversmes 105. pantā nostiprināto pamattiesību ierobežojums. 8.1. Pieteikumā norādīts, ka Satversmes 105. pantā ietvertā jēdziena "īpašums" saturā ietilpst Pieteikuma iesniedzējas tiesības komercdarbības veikšanai izmantot tai piederošos vieglos automobiļus tā, kā tā uzskata par nepieciešamu (sk. lietas materiālu 6. - 8. lpp.). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu). Atbilstoši Civillikuma 927. pantam īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Saskaņā ar Civillikuma 929. pantu par īpašuma priekšmetu var būt viss tas, kas ar likumu nav noteikti izņemts no vispārējās apgrozības. Civillikumā regulētās īpašuma tiesības ietilpst Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību saturā (sk.: Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 15. lpp.). Vieglais automobilis ir apgrozības spējīga kustamā lieta, kuru tās īpašnieks ir tiesīgs lietot. No pieteikumam pievienotajiem dokumentiem var secināt, ka Pieteikuma iesniedzējas īpašumā citastarp ir Lietuvā reģistrēti vieglie automobiļi (sk. lietas materiālu 21. - 34. lpp.). Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas tiesības lietot tās īpašumā esošos vieglos automobiļus ietilpst Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību saturā. 8.2. Apstrīdētajā normā noteiktajam aizliegumam ir trīs priekšnosacījumi: 1) persona vada vieglo automobili Latvijas teritorijā; 2) vieglais automobilis ir pastāvīgi reģistrēts ārvalstīs; 3) vieglo automobili vada Latvijas pilsonis vai nepilsonis vai arī tāda persona, kura saņēmusi Latvijā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju. Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums pastāv, ja ir izpildījušies visi iepriekš norādītie priekšnosacījumi. Vienlaikus likumdevējs Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektajā daļā noteicis izņēmuma gadījumus, kuros apstrīdētajā normā minētās personas var Latvijas teritorijā vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili. 8.3. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas komercsabiedrība, kurai ir filiāles vairākās ES valstīs. Šajās valstīs uz Pieteikuma iesniedzējas vārda reģistrēts ievērojams skaits transportlīdzekļu. Lietuvā Pieteikuma iesniedzējai reģistrēti trīsdesmit pieci vieglie automobiļi, kas atzīstami par tās īpašumu (sk. lietas materiālu 21. - 42. lpp.). Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas īpašumā ir ārvalstīs pastāvīgi reģistrēti vieglie automobiļi, kurus tā nereti izmanto ceļu satiksmē Latvijā. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma liedz tai brīvi noteikt darbiniekus, kuri drīkstēs Latvijas teritorijā vadīt Pieteikuma iesniedzējas īpašumu - ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili. Proti, Pieteikuma iesniedzēja nevar nodot tās darbiniekiem, kuri ietilpst apstrīdētajā normā noteiktajā personu lokā, ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu transportlīdzekli, lai to izmantotu ceļu satiksmē Latvijā (sk. lietas materiālu 4. lpp.). Ņemot vērā to, ka Satversmes 105. pants paredz īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, tostarp īpašnieka tiesības brīvi lietot tam piederošas kustamās lietas, apstrīdētā norma liedz Pieteikuma iesniedzējai brīvi rīkoties ar savu īpašumu tādā veidā, kādu tā uzskata par nepieciešamu. Ja apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums tiktu pārkāpts, Pieteikuma iesniedzējai būtu jārēķinās ar iespējamām negatīvām sekām, piemēram, ar administratīvā soda samaksas pienākumu. Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektās daļas 8. punktā noteikts, ka personām ir atļauts īslaicīgi piedalīties ceļu satiksmē Latvijā ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu transportlīdzekli. Nevar piekrist Saeimas viedoklim, ka minētais izņēmuma gadījums pilnībā nodrošinātu Pieteikuma iesniedzējas interešu ievērošanu (sk. lietas materiālu 87. lpp.), jo saskaņā ar pieteikumā ietverto informāciju Pieteikuma iesniedzējas darbiniekiem ir nepieciešams regulāri izmantot tās īpašumā esošos vieglos automobiļus. Tādējādi Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektās daļas 8. punktā noteiktais izņēmuma gadījums nenovērš Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību ierobežojumu. Apstrīdētā norma ierobežo Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.