2. Article

Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Latvijā ir sociālās korekcijas izglītības iestāde, bet nepilngadīgo ievietošanu tajā piemēro bērniem, kuri izdarījuši Krimināllikumā paredzētus sabiedriski bīstamus nodarījumus, tādēļ ir nepieciešama agrīnā sociālā korekcija pirms nepilngadīgais nonācis konfliktā ar likumu. Tiek konstatēts, ka bērni bez attaisnojoša iemesla kavē mācību stundas vai ilgstoši neapmeklē skolu. Vecāki nereti ir aizņemti ar sadzīves problēmu risināšanu un saviem bērniem velta maz uzmanības. Bērna skolas un ārpusskolas gaitas netiek pienācīgi kontrolētas, tā radot iespēju nepilngadīgajam nokļūt ielas nelabvēlīgajā ietekmē. Bieži vien skola saviem spēkiem netiek galā ar pusaudža uzvedību un rodas nepieciešamība iesaistīt policiju, bet arī tad ne vienmēr izdodas rast pozitīvu risinājumu. Administratīvā atbildība iestājas no 14 gadu vecuma, tad nepilngadīgajam par skolas neapmeklēšanu vai citu izdarīto pārkāpumu var tikt sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, bet arī tad bērns praktiski netiek sodīts, jo par izdarītajiem pārkāpumiem piemēroto soda naudu spiesti samaksāt vecāki. Starptautiskās Konvencijas par bērna tiesībām (spēkā no 14.05.1992.), kas ratificēta arī Latvijā, 28.pantā noteikts, ka: 1) dalībvalstis atzīst bērna tiesības uz izglītību un, lai pakāpeniski panāktu šo tiesību realizēšanu un nodrošinātu vienādas iespējas, tās: a) ievieš bezmaksas un obligātu pamatizglītību; b) stimulē vidējās izglītības tiklab vispārīgās, kā arī profesionālās dažādu formu attīstību, nodrošina tās pieejamību visiem bērniem, veicot bezmaksas izglītības ieviešanu un, ja nepieciešams, finansiālās palīdzības sniegšanu; c) nodrošina informācijas un materiālu pieejamību izglītības un profesionālās sagatavošanas jomā visiem bērniem; d) veic pasākumus, lai sekmētu skolas regulāru apmeklēšanu un samazinātu to skolēnu skaitu, kuri atstāj skolu; 2) dalībvalstis dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka skolas disciplīna tiktu uzturēta ar tādu metožu palīdzību, kuras liecina par bērna cilvēciskās pašcieņas respektēšanu un atbilst šai Konvencijai. Konvencijas 29.pantā noteikts, ka dalībvalstis vienojas par to, ka bērna izglītošanas mērķim jābūt šādam: a) attīstīt bērna personību, talantus, intelektuālās un fiziskās spējas to vispilnīgākajā apmērā; b) ieaudzināt cieņu pret cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos pasludinātajiem principiem; c) ieaudzināt cieņu pret vecākiem, viņa kultūras savdabību, valodu un vērtībām, pret valsts, kurā bērns dzīvo, un viņa izcelsmes valsts nacionālajām vērtībām un pret civilizācijām, kas atšķiras no viņa paša civilizācijas; d) sagatavot bērnu apzinīgai dzīvei brīvā sabiedrībā saprašanās, miera, iecietības, vīriešu un sieviešu līdztiesības un visu tautu, etnisko, nacionālo un konfesionālo grupu, kā arī pamatiedzīvotāju skaitā ietilpstošo personu draudzības garā; e) ieaudzināt cieņu pret apkārtējo dabu.
  1. 1)) dalībvalstis atzīst bērna tiesības uz izglītību un, lai pakāpeniski panāktu šo tiesību realizēšanu un nodrošinātu vienādas iespējas, tās:
  2. a)) ievieš bezmaksas un obligātu pamatizglītību;
  3. b)) stimulē vidējās izglītības – tiklab vispārīgās, kā arī profesionālās – dažādu formu attīstību, nodrošina tās pieejamību visiem bērniem, veicot bezmaksas izglītības ieviešanu un, ja nepieciešams, finansiālās palīdzības sniegšanu;
  4. c)) nodrošina informācijas un materiālu pieejamību izglītības un profesionālās sagatavošanas jomā visiem bērniem;
  5. d)) veic pasākumus, lai sekmētu skolas regulāru apmeklēšanu un samazinātu to skolēnu skaitu, kuri atstāj skolu;
  6. 2)) dalībvalstis dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka skolas disciplīna tiktu uzturēta ar tādu metožu palīdzību, kuras liecina par bērna cilvēciskās pašcieņas respektēšanu un atbilst šai Konvencijai.
  7. a)) attīstīt bērna personību, talantus, intelektuālās un fiziskās spējas to vispilnīgākajā apmērā;
  8. b)) ieaudzināt cieņu pret cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos pasludinātajiem principiem;
  9. c)) ieaudzināt cieņu pret vecākiem, viņa kultūras savdabību, valodu un vērtībām, pret valsts, kurā bērns dzīvo, un viņa izcelsmes valsts nacionālajām vērtībām un pret civilizācijām, kas atšķiras no viņa paša civilizācijas;
  10. d)) sagatavot bērnu apzinīgai dzīvei brīvā sabiedrībā saprašanās, miera, iecietības, vīriešu un sieviešu līdztiesības un visu tautu, etnisko, nacionālo un konfesionālo grupu, kā arī pamatiedzīvotāju skaitā ietilpstošo personu draudzības garā;
  11. e)) ieaudzināt cieņu pret apkārtējo dabu.
asfinejoint-stockpenaltytax-authorityvid