6. Article

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011.gada 23.februāra rīkojumu Nr.67 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 32.nr.). Ministru prezidents V.Dombrovskis Finanšu ministrs A.Vilks (Apstiprināts ar Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84) Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Ievads Valdības rīcības plāns (VRP) ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta trešo daļu, un tajā iekļauti konkrēti uzdevumi Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (Valdības deklarācija) norādīto mērķu sasniegšanai. VRP iekļauti būtiskākie darbi, kas valdībai jāpaveic līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. Valdības deklarācija un VRP atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam un Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēm līdztekus stratēģijai "Latvija 2030" un Nacionālajam attīstības plānam ir viens no būtiskākajiem izpildvaras darba plānošanas dokumentiem un detalizē valdības izvirzīto mērķu sasniegšanas posmus. VRP ir apkopoti paši svarīgākie darbi, jo papildus valdība īstenos arī daudzus citus uzdevumus, bez kuriem nav iespējama Valdības deklarācijā noteikto mērķu sasniegšana. Gan Valdības deklarācija, gan VRP ir cieši saistīti ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") noteiktajiem galvenajiem darbības un attīstības virzieniem: (a) cilvēkkapitāls, (b) inovatīva un efektīva ekonomika, (c) efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana, (d) pārvaldība, (e) kultūrtelpa un (f) Latvija pasaulē. Atbilstoši katram no šiem darbības virzieniem ir noteikti būtiskākie valdības mērķi, konkrēti pasākumi to īstenošanai, atbildīgās institūcijas, kā arī plānoto rezultātu formulējumi, uz kuriem balstīsies VRP ieviešanas uzraudzība un novērtēšana. VRP sagatavošanu ciešā sadarbībā ar visām ministrijām ir īstenojusi Valsts kanceleja, savukārt VRP īstenošanas uzraudzību un koordināciju veiks Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). VRP īstenošanas uzraudzība balstīsies gan uz formāliem kritērijiem (uzdevumu izpilde laikus), gan arī uz sasniegto rezultātu un radīto pārmaiņu izvērtējumu. Indikatori Valdības rīcības plāna sadaļām "Inovatīva un efektīva ekonomika" - noteikt rezultatīvo rādītāju: - 2014.gadā nodrošināsim, ka Latvija ir 50 labāko valstu vidū atbilstoši Globālās konkurētspējas indeksam (GKI). "Pārvaldība" - noteikt rezultatīvo rādītāju: - 2014.gadā nodrošināsim, ka Latvija ir 20 labāko valstu vidū atbilstoši Doing Business rādītājam. "Kultūrtelpa" - noteikt rezultatīvo rādītāju: - Radošo industriju, tajā skaitā kultūras pakalpojumu, īpatsvars eksportā 2 %. - Mājsaimniecību kultūras un atpūtas patēriņš ( % no kopējā patēriņa) 8 %. - Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā (uz 100 iedz.) > 181,7. - Amatiermākslas dalībnieku skaits (uz 100 iedz.) > 2,7 Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Deklarācijā dotais uzdevums Rīcības plāna pasākumus (pasākumu kopums) Atbildīgā institūcija Izpildes termiņš (dd.mm.gggg.) Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem, mērķi un rezultatīvie rādītāji Pasākuma īstenošanas gaita 1 2 3 4 5 6 7 8 I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 1. Mērķis - talantus attīstoša un konkurētspējīga izglītība, kas pieejama ikvienam visu mūžu, nodrošināt, ka vispārējo izglītību jaunietis iegūst līdz 18 gadu vecumam. 1.1. Izstrādāt un publiski apspriest izglītības vērtēšanas kritērijus, t.sk. izglītības kvalitātes kritērijus, atbilstoši 21.gadsimta sociālajām un ekonomiskajām tendencēm. Izveidot visaptverošu izglītības kvalitātes monitoringu, nodrošinot informācijas pieejamību par izglītības iestādi un tās darbības rezultātiem, veicinot pamatotu izglītības iestādes izvēli, veidojot dažādu izglītības veidu un pakāpju posmsecīgu sasaisti, kā arī akcentējot izglītības atbilstību darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām, t.sk. mūžizglītības kontekstā. IZM 01.09.2014. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (10.06.2010.). Mērķis: valsts pārvaldes institūciju un sabiedrības informētība par visu izglītības veidu un pakāpju pakalpojumu kvalitāti, t.sk. par atbilstību darba tirgus prasībām un sabiedrības vajadzībām. Rezultatīvie rādītāji: 1) nodrošināta regulāra izglītības kvalitātes vērtēšana un pašvērtēšana, izglītības kvalitātes vērtēšanas pilnveide (attīstība) un sabiedrības informēšana par izglītības kvalitātes vērtēšanas rezultātiem. 2012.gadā nodrošināta kvalitātes novērtēšana (akreditācija) 350 profesionālās izglītības iestādēm, 600 profesionālās izglītības programmām, 150 vispārējās izglītības iestādēm un 500 vispārējās izglītības programmām. Nodrošināts akreditēto izglītības iestāžu darbības kvalitātes monitorings; 2) izglītības kvalitātes vērtēšanas procesā iesaistītas ieinteresētas puses, t.sk. nozaru eksperti un speciālisti, izglītojamie, izglītojamo vecāki, NVO u.c., nodrošinot izglītības kvalitātes atbilstības sabiedrības un darba tirgus prasībām novērtēšanu un nepieciešamos uzlabojumus; 3) nodrošināta kvalitātes novērtēšanas ekspertu izglītošana vienotas izpratnes veidošanai par izglītības iestāžu darbības kvalitātes vērtēšanas principiem, veicinot vienotu pieeju kvalitātes vērtēšanā un iepazīstinot sabiedrību ar izglītības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti; 4) attīstās kvalitātes kultūra izglītības iestādēs un tiek ieviesti starptautiskie un Eiropas izglītības kvalitātes principi, nodrošinot izglītības pakalpojumu un rezultātu atzīšanu un salīdzināšanu. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 1.2. Veicināt skolu autonomiju un individualitāti, nodrošināt elastību vispārējās izglītības satura izstrādē un īstenošanā. Ieviest pedagogu motivācijas instrumentus dalībai mācību priekšmetu programmu paraugu izstrādē un aprobācijā. IZM 01.06.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (10.06.2010.). Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Mērķis: uzsākta aktualizētu vispārējās izglītības programmu īstenošana. Rezultatīvais rādītājs: licencētas un sāktas īstenot aktualizētas izglītības programmas 900 vispārējās izglītības iestādēs. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 1.3. Palielināt skolēnu un jauniešu iesaistīšanos starptautiskās jauniešu apmaiņas programmās ES izglītības programmu (formālās un neformālās) ietvaros, piesaistot valsts finansējumu. IZM 01.10.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Mērķis: skolēnu un jauniešu skaita palielināšana, kam ir praktiska dalības pieredze starptautiskajās formālās un neformālās izglītības programmās. Rezultatīvie rādītāji: 1) skolēnu skaits, kuri vismaz vienu semestri ir mācījušies ārzemēs; 2) starptautisko izglītības programmu (piemēram, IBO) skaits Latvijā; 3) tādu jauniešu skaita palielināšanās līdz 15 %, kuri apguvuši starpkultūru un citas starptautiskās apmaiņās apgūstamās prasmes. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 1.4. Veicināt publiskā finansējuma uzkrājuma fonda veidošanu reālas mūžizglītības nodrošināšanai, izmantojot valsts un pašvaldību izglītības iestāžu kapacitāti. IZM 01.09.2014. Mērķis: nodrošinātas iespējas LR nodokļu maksātāju tālākizglītības vai pārkvalifikācijas vajadzībām, izmantojot valsts un pašvaldību izglītības iestāžu kapacitāti. Rezultatīvais rādītājs: izveidots publiskā finansējuma uzkrājuma fonds. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 1.5. Samazināt pašvaldībām nepieciešamību pēc obligātiem saskaņojumiem attiecībā uz pašvaldību kompetencē esošiem lēmumiem, t.sk. pašvaldības finansēto izglītības iestāžu dibināšanu un slēgšanu, direktoru pieņemšanu un atlaišanu, izglītības iestāžu reorganizāciju. IZM 01.06.2014. Mērķis: pašvaldību administratīvā sloga samazināšana. Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 2. Nodrošināt pilnībā publiski finansētu pirmsskolas izglītību un aprūpi bērniem no pusotra gada vecuma saskaņā ar principu "nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei". 2.1. Neatkarīgi no pirmsskolas vecuma bērna atrašanās izglītības iestādē vai ģimenē nodrošināt viņa izaugsmi, iegūstot atbilstošas zināšanas un prasmes, pilnveidojot pirmsskolas izglītības satura vadlīnijas, ieviešot bērnu attīstības diagnostiku un atbilstošu rekomendāciju sistēmu. IZM 01.06.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: paaugstināta pirmsskolas izglītības pieejamība pirmsskolas vecuma bērniem neatkarīgi no viņu atrašanās izglītības iestādēs vai ģimenēs. Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos, pilnveidotas vadlīnijas un rekomendācijas. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnene 2.2. Nodrošināt visu pirmsskolas izglītības sistēmā strādājošo pedagogu darba samaksu no valsts budžeta. IZM 01.09.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: paaugstināta pirmsskolas izglītības pieejamība. Rezultatīvais rādītājs: paredzētais finansējuma apjoms ir iekļauts likumā par valsts budžetu. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 3. Ieviest valsts un pašvaldību galvojumu sistēmu izglītības finansējuma modelim -"nauda seko bērnam līdz skolai", iesaistot pašvaldības modeļa izstrādē. Izveidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai, tām kļūstot par kopienu daudzfunkcionāliem centriem. 3.1. Izstrādāt vadlīnijas mazo lauku skolu saglabāšanai un to funkciju paplašināšanai, aicināt pašvaldības, vietējās kopienas un skolas pārstāvjus izstrādāt katras skolas specifikai tālākas attīstības plānu; saglabāt valsts budžeta finansējuma apjomu izglītības funkciju nodrošināšanai un nodrošināt mazo lauku skolu (bērnu skaits skolā 50-100) saglabāšanu ar dažādu pieeju un metožu izstrādēm, t.sk. digitālās vides risinājumiem. IZM 01.09.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (10.06.2010.). Mērķis: nodrošināta mazo lauku skolu saglabāšana. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidota rīcības grupa; 2) izstrādātas vadlīnijas mazo lauku skolu saglabāšanai, iekļaujot mazo lauku skolu atbalsta finansēšanas modeli; 3) izstrādāti mazo skolu tālākās attīstības plāni, t.sk. paredzot tam nepieciešamo finansējumu. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 3.2. Sekmēt pašvaldību un valsts budžeta norēķinu sistēmu savstarpēju izlīdzināšanu par izglītības pakalpojumiem uz vienu skolēnu IZM 01.09.2014. Mērķis: izlīdzināta pašvaldību un valsts budžeta norēķinu sistēma. Rezultatīvais radītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos. 3.3. Izvērtēt iespēju, pārejot uz galvojumu sistēmu, mainīt pašvaldību kompetenci izglītības iestāžu uzturēšanā. IZM 01.09.2014. Mērķis: izvērtēta iespēja veidot galvojumu sistēmu, paplašinot pašvaldību kompetenci izglītības iestāžu uzturēšanā. Rezultatīvais radītājs: pēc nepieciešamības veikti grozījumi normatīvajos aktos. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 4. Nodrošināt priekšnoteikumus, lai katrs bērns var apgūt viņam dzīves laikā nepieciešamās iemaņas - valsts valodu, angļu valodu un vēl vismaz vienu valodu, daudzpusīgu kultūras pieredzi, IT kompetences, saziņas un sadarbības prasmes, radošumu veicinošas iemaņas, kritisko domāšanu, finanšu ''pratību'' un uzņēmējspēju, kā arī pilsonisko apziņu un prasmes. Skolās pilnībā īstenot iekļaujošu izglītību. 4.1. Paredzēt mācību priekšmetu apguves iespējas vispārējās izglītības ieguvei Eiropas Savienības oficiālajās valodās (angļu, vācu, franču u.c.). IZM 01.12.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). EK 2008.gada 18.septembra ziņojums "Daudzvalodība: Eiropas priekšrocība un kopīgā apņemšanās". Mērķis: uzlabota normatīvā bāze, kas sekmēs Latvijas skolēnu starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāti grozījumi Izglītības likumā. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 4.2. Paaugstināt pedagogu profesionālās kompetences un skolēnu praktisko prasmju īpatsvaru modernizētā izglītības saturā, bilingvālajā mācību metodikā, radošumā, finanšu ''pratībā'', kā arī sniegt atbalstu pedagogiem darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem. IZM 31.12.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: nodrošināta pedagogu un akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide un profesionālās un pētnieciskās kvalifikācijas paaugstināšana, veicinot viņu konkurētspēju ne vien Eiropas, bet arī pasaules mērogā. Rezultatīvie rādītāji: 1) līdz 2013.gadam 15 975 vispārējās un interešu izglītības pedagogi un 1 570 profesionālās izglītības pedagogi un prakšu vadītāji pilnveidojuši profesionālās zināšanas; 2) sadarbībā ar Lielbritānijas padomi realizēta CLIL (mācību satura un valodas integrētas apguves) klātienes un tālmācības programma vismaz divām pedagogu grupām; 3) profesionālās pilnveides kursi, t.sk. skolu administrācijai, darbam lingvistiski neviendabīgā vidē. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnene 4.3. Nodrošināt iekļaujošas izglītības atbalsta sistēmas darbību visos līmeņos, t.sk. paaugstinot IKT izmantošanas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī izstrādājot plānu sākumskolas un pamatizglītības satura un tā realizācijas procesa pilnveidei, t.sk. dabaszinību, mājturības un tehnoloģijas mācību priekšmetiem. IZM 01.12.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: īstenots iekļaujošās izglītības princips. Rezultatīvie rādītāji: 1) pilnveidoti un precizēti izglītības programmu paraugi; 2) palielināta jauniešu ar īpašām vajadzībām līdzdalība vidējās izglītības pakāpē (50 % no kopskaita) un nodrošināta sabalansēta kompetenču un prasmju apguve profesionālai darbībai un izglītības turpināšanai; 3) skolēnu (romu) skaits, kas neiegūst obligāto izglītību, nepārsniedz 10 %; 4) izstrādāts plāns. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnene 4.4. Attīstīt izglītības informācijas sistēmas, nodrošinot efektīvu izglītības pārvaldību un e-pakalpojumu pieejamību izglītojamiem un pedagogiem, kā arī būtiski palielināt IKT izmantošanu visos izglītības līmeņos, veicinot attālinātās studijas un tālmācību. IZM 01.09.2014. "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei" programma 2007.-2013.gadam (20.10.2006. MK rīkojums Nr.812). Mērķis: zinātnes un izglītības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība. Rezultatīvie rādītāji: 1) attīstītas un uzturētas trīs izglītības informācijas sistēmas, tiek nodrošināta e-pakalpojumu pieejamība 100 % izglītojamo un pedagogu; 2) sagatavoti vismaz trīs mācību materiāli darbam ar jaunajām informācijas komunikāciju tehnoloģijām pirmsskolā un sākumskolā; 3) tiek īstenotas licencētas un akreditētas vispārējās vidējās izglītības programmas tālmācības formā vismaz piecās izglītības iestādēs; 4) izglītojamo skaits, kuri ieguvuši vispārējo vidējo izglītību tālmācības formā; 5) augstākās izglītības programmu skaits, kas tiek īstenotas tālmācības formā. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 4.5. Izstrādāt plānu skolu bibliotēku nodrošināšanai ar mācību procesam un bērnu vispusīgai attīstībai nepieciešamajām tradicionālajām un digitālajām grāmatām, enciklopēdijām, uzziņas krājumiem IZM 01.06.2014. Mērķis: noteikt plānu skolu bibliotēku fondu savlaicīgai atjaunošanai ar mācību procesam un bērnu vispusīgai attīstībai nepieciešamajām tradicionālajām un digitālajām grāmatām, enciklopēdijām, uzziņas krājumiem. Rezultatīvie rādītāji: izstrādāts plāns. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 4.6. Atbalstīt motivējošus pasākumus, lai skolās (t.sk. pirmsskolas izglītības iestādēs) ar latviešu mācību valodu iesaistītos vairāk mazākumtautību un trešo valstu pilsoņu (jauno imigrantu) bērnu. IZM, KM, VARAM 01.10.2014. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. Mērķis: Nostiprināt latviešu valodas prasmes mazākumtautību pārstāvjiem, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem. Rezultatīvie rādītāji: 1) projektu ietvaros atbalstīti papildu pasākumi, lai nodrošinātu latviešu valodas apguvi jauno imigrantu, mazākumtautību bērniem un viņu vecākiem, kuri vēlas, lai bērni uzsāktu mācības skolās ar latviešu mācību valodu; 2) nodrošināts atbalsts izglītības procesā iesaistītajām personām ar mērķi integrēt nelatviešu bērnus skolās ar latviešu mācību valodu. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 4.7. Nodrošināt kvalitatīvu agrīno svešvalodu apguvi, sākot ar 2013./2014.mācību gadu. IZM 01.09. 2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742), MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem". Mērķis: nodrošināta augstāka svešvalodas apguves kvalitāte. Rezultatīvais rādītājs: ieviesta svešvalodu apguve no 1.klases. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 4.8. Veidot mācību priekšmetu standartu monitoringa sistēmu. IZM 01.10.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Mērķis: novērtēts, vai mācību saturs nodrošina pamatkompetenču apguvi, un nepieciešamības gadījumā izstrādāti ieteikumi mācību satura pilnveidei. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāta un aprobēta mācību satura monitoringa sistēma. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 5. Nodot skolotāju kvalifikācijas un kvalitātes standartu uzturēšanu skolotāju profesionālajām organizācijām, piesaistot sociālos partnerus un ieinteresētās puses, lai nodrošinātu sasaisti ar darba tirgus prasībām. Ieviest skolu direktoru iecelšanu uz noteiktu laiku. 5.1. Pamatojoties uz ESF aktivitātes "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" projekta rezultātiem, ieviest pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās kvalifikācijas vērtēšanas sistēmu. IZM 01.06.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstošā pedagogu darba kvalitāte. Rezultatīvais rādītājs: ieviesta pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas sistēma. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 5.2. Sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt likumprojektu, paredzot pāreju uz vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, interešu izglītības iestāžu vadītāju iecelšanu uz noteiktu termiņu. IZM 01.09.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: paaugstināta direktoru darba kvalitāte un atbildīgums. Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 5.3. Noslēgt deleģēšanas līgumus ar pedagogu profesionālajām organizācijām pedagogu kvalifikācijas un kvalitātes standartu vērtēšanai un uzturēšanai. Izvērtēt lielo pilsētu (reģionu) iespējas koordinēt pedagogu tālākizglītību un metodiskā atbalsta sistēmas izveidi. IZM 01.09.2014. Mērķis: nodrošināta skolotāju autonomija. Rezultatīvais rādītājs: deleģēti pienākumi. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 6. Izstrādāt priekšnoteikumus pārejai uz obligātu vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglītību. Sadarbībā ar vecākiem un pedagogiem izstrādāt priekšnoteikumus mācību uzsākšanai 1.klasē bērniem no sešu gadu vecuma, paredzot saglabāt 12 gadu vidējo vispārējo izglītību. 6.1. Izstrādāt likumprojektus pārejai uz obligāto vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglītību, nodrošinot iespēju iegūt vidējo izglītību arī arodizglītības programmās. IZM 31.12.2013. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: ieviesta obligāta vidējā izglītība un paaugstināta tādu izglītojamo konkurētspēja darba tirgū, kuri mācās arodizglītības programmās. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 6.2. Veidot priekšnoteikumus vispārējās pamatizglītības apguvei bērniem no sešu gadu vecuma. IZM 01.09.2013. MK 2009.gada 8.septembra sēdes protokols Nr.56 78.§ "Sociālās drošības tīkla stratēģija". Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Mērķis: paaugstināta izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīvesprasmju apguves kvalitāte, sagatavojot skolēnus vispārējās vidējās izglītības ātrākai uzsākšanai. Rezultatīvie rādītāji: 1) izstrādāts mācību saturs un atbalsta materiāli pedagogiem visos mācību priekšmetos; 2) sagatavots normatīvais regulējums pamatizglītības apguves uzsākšanai bērniem no sešu gadu vecuma. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 6.3. Veikt izmaiņas valsts noteiktajos pārbaudījumos vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā izglītībā. IZM 01.09.2014. Mērķis: samērota valsts pārbaudījumu sistēma starp vispārējo vidējo un profesionālo izglītību atbilstoši pārejai uz obligāto vidējo -vispārējo vai profesionālo -izglītību. Rezultatīvais rādītājs: veikti grozījumi normatīvajos aktos. 6.4. Radīt priekšnoteikumus skolēna noslodzes samazināšanai mācību gada ietvaros, tai skaitā pagarinot mācību gadu. IZM 15.04.2013. Mērķis: sabalansēta skolēnu mācību slodze mācību gada ietvaros. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts normatīvais akts (Ministru kabineta noteikumi par 2013./2014.mācību gada garumu). I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7. Panākt, lai audzēkņu īpatsvars, kas vidējās izglītības līmenī apgūst profesionālās izglītības programmas, līdz 2014.gadam tuvinātos pusei no kopējā vidusskolēnu skaita. Izvērtēt jauna profesionālās izglītības sadarbības modeļa ieviešanu, būtiski palielinot uzņēmēju profesionālo organizāciju līdzdalību. Izstrādāt un sagatavot ieviešanai no 2014.gada principiāli jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas veicinātu maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un taisnīgumu. 7.1. Izstrādāt un ieviest jaunu augstākās izglītības finansējuma modeli, pamatojoties uz detalizēti veikto analīzi un starptautiskā līmeņa ekspertu vērtējumiem. IZM 01.09.2014. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Mērķis: nodrošināta visiem pieejama augstākā izglītība. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidota ekspertu grupa, kas apzinās un izvērtēs augstākās izglītības finansēšanas alternatīvos variantus; 2) sagatavots pētījums par augstākās izglītības finansēšanas modeļu alternatīvo variantu finansiālajiem aspektiem; 3) izstrādāta atbilstoša normatīvā bāze; 4) ieviests augstākās izglītības finansējuma modelis. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7.2. Vienkāršot studējošo un akadēmiskā personāla piesaisti no ārvalstīm, t.sk. no ārpus Eiropas Savienības valstīm. IZM, ĀM 01.09.2014. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458). Mērķis: paaugstinājusies augstākās izglītības eksportspēja un starptautiskā atvērtība. Rezultatīvie rādītāji: ārvalstu studentu īpatsvars kopējā studējošo skaitā - 10 %, akadēmiskā personāla īpatsvars no ārvalstīm - 5 %. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7.3. Ieviest Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, kā arī pilnveidot profesiju standartus un profesionālās izglītības programmas atbilstoši tautsaimniecības attīstībai nepieciešamajām profesijām. IZM 01.01.2014. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (29.07.2006. MK rīkojums Nr.742). Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā" (16.09.2009. MK rīkojums Nr.629). Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (23.02.2007. MK rīkojums Nr.111). Programma Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2013.gadā (09.05.2008. MK rīkojums Nr.254). Mērķis: regulāri izvērtēts un atjaunots mācību saturs, iesaistot sociālos partnerus, lai nodrošinātu atbilstību mūsdienu prasībām un jaunākajiem atklājumiem un nodrošinātu sasaisti ar augstākā līmeņa mācību saturu. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidots normatīvais ietvars pārējai uz mācību rezultātiem balstītu izglītības sistēmu, veicot grozījumus Izglītības likumā un MK noteikumos; 2) formālās izglītības programmās ir iekļauta atsauce uz attiecīgo Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem; 3) pilnveidoti profesiju standarti; 4) pilnveidotas profesionālās izglītības programmas. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7.4. Radīt priekšnoteikumus profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām vai nozaru profesionālajām organizācijām, koncentrējot visa veida izglītības kvalitatīvu nodrošināšanu reģionālas pārvaldības ietvaros un atbilstoši reģionālajām vajadzībām. IZM 01.09.2014. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010. -2015.gadam (06.01.2010. MK rīkojums Nr.5). Mērķis:attīstīta profesionālā vispārējā izglītība, panākta izglītības nodrošināšana reģionālas pārvaldības ietvaros un atbilstoši reģionālajām vajadzībām. Rezultatīvie rādītāji: radīti priekšnoteikumi profesionālās izglītības iestāžu nodošanai pašvaldībām vai nozaru profesionālajām organizācijām. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7.5. Izveidot un ieviest pastāvīgi darbojošās nozaru ekspertu padomes līdzdalības nodrošināšanai profesionālās izglītības satura noteikšanā. IZM 01.09.2014. Koncepcija "Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā" (16.09.2009. MK rīkojums Nr.629). Mērķis: sociālo partneru iesaiste profesionālās izglītības atbilstības nodrošināšanā darba tirgus prasībām. Rezultatīvais rādītājs: izveidotas un darbojas 12 nozaru ekspertu padomes. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 7.6. Īstenot profesionālās vidējās kultūrizglītības reformu, pievēršot pastiprinātu uzmanību mācību satura ievirzei uz profesionālo pamatprasmju attīstību, kā arī veidot kompetenču centrus. KM 01.09.2013. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564); Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. "Nacionāla valsts."" (MK rīk. Nr.264, 18.04.2006.) Mērķis: veidot labvēlīgu vidi radošās daudzveidības attīstībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības. Rezultatīvie rādītāji: 1) izstrādāti jauni profesiju standarti; 2) izstrādāta koncepcija par kompetenču centru izveidi kultūrizglītībā un uzsākta tās īstenošana. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 8. Novērst augstākās izglītības un zinātnes programmu dublēšanos, fragmentāciju un savrupību. No budžeta finansēto fundamentālo zinātni un pētniecību koncentrēt universitātēs un reģionu augstskolās, izvērtējot iespējas integrēt tajās valsts zinātniskos institūtus un lielās universitātes slimnīcas. Nodot inovāciju jomas politikas veidošanā vadošo lomu Izglītības un zinātnes ministrijai. 8.1. Izvērtēt augstākās izglītības studiju programmas un īstenot studiju programmu apvienošanu, slēgšanu, saglabāšanu vai pilnveidi. Ieviest jaunu augstākās izglītības akreditācijas un kvalitātes vadības modeli. Nodrošināt studentu, augstākās izglītības iestāžu un sabiedrības informēšanu par kvalitātes vērtēšanas un akreditācijas rezultātiem. IZM, KM 01.09.2013. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458). Mērķis: uzlabojusies augstākās izglītības kvalitāte, nodrošināta studiju programmu atbilstība tautsaimniecības vajadzībām, efektīvi izmantoti augstākās izglītības resursi. Rezultatīvie rādītāji: 1) sagatavots pārskats par augstākās izglītības programmu izvērtējumu, kā arī izstrādātas rekomendācijas studiju programmu vērtēšanas un akreditācijas procesa pilnveidošanai, normatīvo aktu sistēmas uzlabošanai; 2) nodrošināta kvalitatīva studiju virzienu īstenošana tajās augstākās izglītības institūcijās, kam ir atbilstoša kapacitāte un kvalitāte, kā arī novērsta studiju programmu sadrumstalotība; 3) apstiprināti MK noteikumi "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas kārtība". I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 8.2. Veikt zinātnisko institūciju starptautisku izvērtēšanu un turpmāk piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgām valsts zinātniskajām institūcijām, konsolidējot vai integrējot nekonkurētspējīgās zinātniskās institūcijas. Paaugstināt zinātnisko institūciju dibināšanas kritērijus reģistrēšanai Zinātnisko institūciju reģistrā. IZM 01.09.2014. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243). Mērķis: veikta zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošana, nostiprinot augstskolu vadošo lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā. Rezultatīvais rādītājs: veikta 136 zinātnisko institūciju starptautiska izvērtēšana, sniegtas rekomendācijas. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 8.3. Izstrādāt un ieviest vienotu pārvaldības un likumdošanas modeli augstākajā izglītībā un zinātnē. Mainīt augstskolu pārvaldes principus, nodalot akadēmisko un administratīvo kompetenci. IZM 01.09.2014. Mērķis: ieviests vienots pārvaldības un likumdošanas modelis augstākajā izglītībā un zinātnē. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāts jauns likumprojekts. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 8.4. Sadarbībā ar IZM un VARAM izstrādāts rīcības plāns pārnozaru inovāciju politikas ieviešanai, kā arī izstrādāts inovācijas tiesiskais regulējums. EMM 31.12.2012. Mērķis: sekmēt inovācijas un kapacitātes paaugstināšanos un inovatīvu uzņēmumu skaita pieaugumu. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 9. Panākt doktorantūras un promociju pilnīgu finansējumu no valsts budžeta un ES fondiem. Panākt, ka doktoru īpatsvars augstskolu akadēmiskajā personālā sasniedz vismaz divas trešdaļas. Ieviest principu, ka jebkurā akadēmiskajā amatā strādājošajam jāīsteno pedagoģiskā un pētnieciskā darba vienotība, kā arī atbalstīt pēcdoktorantūras pētniecību. 9.1. Pakāpeniski pāriet uz pilnīgu doktorantūras studiju finansējumu no valsts budžeta, ik gadu palielinot valsts budžeta finansēto doktorantūras studentu īpatsvaru. IZM 01.09.2014. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458). Mērķis: paaugstinoties doktoru īpatsvaram akadēmiskajā personālā, ir uzlabojusies augstskolu akadēmiskā personāla kvalitāte. Rezultatīvie rādītāji: valsts budžeta finansēto doktorantūras studentu īpatsvars 2012.gadā-2013.gadā - 80 %, 2014.gadā - 100 %. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 9.2. Atbalstīt maģistru un doktoru sagatavošanu, nodrošinot ES fondu izmantošanas ilgtermiņa pēctecību. IZM 01.09.2014. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458). Mērķis: uzlabojusies augstskolu akadēmiskā personāla kvalitāte. Rezultatīvie rādītāji: 1) Latvijas augstskolās ESF atbalstu saņems maģistranti prioritārajās jomās: 2011.gadā - 700 maģistranti, 2012.gadā - 700 maģistranti; 2013.gadā - 1500 maģistranti; 2) Latvijas augstskolās zinātnisko grādu ieguvuši jauni zinātņu doktori: 2011.gadā - 287 doktori, 2012.gadā - 300 doktori, 2013.gadā - 300 doktori. I.Cilvēkkapitālss Izglītība un zinātne 9.3. Izstrādāt un ieviest starptautiska līmeņa kvalitātes kritērijus akadēmiskā personāla izaugsmei un ievēlēšanai amatā. IZM 01.09.2014. Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam (05.08.2010. MK rīkojums Nr.458). Mērķis: paaugstinājusies augstskolu akadēmiskā personāla kvalitāte un īstenota pedagoģiskā un pētnieciskā darba vienotība. Rezultatīvie rādītāji: 1) ieviesti atklāti starptautiski konkursi uz profesoru vietām; 2) sagatavots atbilstošs normatīvais ietvars. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātnee 9.4.* Atbalstīt pēcdoktorantūras pētniecību, jaunu zinātnisko grupu izveidi un papildu cilvēkresursu piesaisti, lai veicinātu Nacionālajā Reformu programmā noteikto un ES 2020 mērķu izpildi. IZM 30.12.2013. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243). Mērķis: atjaunots zinātniskās darbības intelektuālais potenciāls un infrastruktūra, nostiprinot augstskolu vadošo lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā. Rezultatīvais rādītājs: zinātnisko darbinieku skaita, tai skaitā privātajā sektorā nodarbināto skaita, pieaugums, sasniedzot 4,0 zinātnisko darbinieku skaitu uz 1000 nodarbinātajiem. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10. Veikt stratēģiskas investīcijas zinātnē saskaņā ar prioritāšu principu, piesaistot ES fondus, kvalitāti un zinātnisku potenciālu pierādījušos konkrētos starptautiskos pētnieciskos projektos, zinātnes un tehnoloģijietilpīgos projektos. 10.1. Nodrošināt fundamentālo un lietišķo pētījumu izstrādi un Valsts pētījumu programmu finansēšanu saskaņā ar prioritāšu principu. IZM 30.12.2013. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243). Mērķis: veicināta zinātniskās darbības konkurētspēja starptautiskā līmenī, piesaistot ES fondus un privātā sektora finansējumu. Rezultatīvais rādītājs: īstenots 161 fundamentālais un lietišķais pētījums, piecas valsts pētījumu programmas, 122 praktiskas ievirzes pētniecības projekti. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10.2. Izveidot deviņus valsts nozīmes pētniecības centrus un īstenot tādas pētniecības programmas, kas paredz privātā sektora un ES finansējuma papildu piesaisti: EUROSTARS, ARTEMIS, dalība Eiropas Kosmosa aģentūras projektos kosmosa tehnoloģijās u.c. IZM 30.12.2013. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu ieviešanas rīcības plāns 2010.-2011.gadam (05.05.2010. MK rīkojums Nr.243). Mērķis: zinātnes un pētniecības resursi koncentrēti valsts nozīmes pētniecības centros. Īstenoti projekti, kas paredz privātā sektora un ES finansējuma papildu piesaisti. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidoti deviņi valsts nozīmes pētniecības centri: Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Farmācijas un biomedicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs (minētais centrs tai skaitā ietver farmaceitisko tehnoloģiju studiju un pētījuma centra un biofarmācijas centra izveidi); Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (minētais centrs tai skaitā ietver Kosmisko datu apstrādes centra izveidi); Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojuma un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centrs; Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs; Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas valsts nozīmes pētniecības centrs; Transporta un mašīnbūves valsts nozīmes pētniecības centrs; Valsts nozīmes pētniecības centrs sociālekonomikā un sabiedrības vadībā; 2) īstenoti 4 EUROSTARS projekti gadā, 2 ARTEMIS projekti gadā, 3) noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Kosmosa aģentūru. I.Cilvēkkapitālss Izglītība un zinātne 10.3. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju atbalstīt Eiropas līmeņa izcilības platformas izveidi konkurētspējīgu tehnoloģiju Baltijas reģiona attīstībai, veidojot ES līmeņa zinātniskas infrastruktūras. IZM 01.09.2014. Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģijas rīcības plāns (10.06.2009.). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Mērķis: izveidota Eiropas līmeņa izcilības platforma konkurētspējīgu tehnoloģiju attīstībai, uzsverot ieguldījumu augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās. Rezultatīvais rādītājs: Viena izcilības platforma ar 4-5 Eiropas līmeņa pētniecības infrastruktūrām. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10.4. Izveidot vienotu Izglītības vadības un praktiskās metodikas zinātnisko centru, kas koordinēs gan izglītības standartu pilnveides, gan mācību priekšmetu metodikas izstrādes jautājumus. IZM 01.06.2014. Mērķis: sekmēta izglītības plānošanas un satura kvalitātes paaugstināšanās, izveidojot vienotu Izglītības vadības un praktiskās metodikas zinātnisko centru. Rezultatīvais rādītājs: izstrādāta normatīvā bāze Izglītības vadības un praktiskās metodikas zinātniskā centra darbības nodrošināšanai. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10.5. Īstenot vismaz 20 investīciju projektus kompleksajiem risinājumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai pašvaldību izglītības iestādēs VARAM 30.09.2014. Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015. gadam. Mērķis: papildus ES fondu līdzekļiem uzlabot izglītības infrastruktūras (ēku) stāvokli, samazināt apsaimniekošanas izmaksas. Rezultatīvie rādītāji: kopējais pašvaldības izglītības iestāžu skaits, kurās ieguldītas investīcijas SEG emisiju samazināšanai: 2013.gadā - piecas izglītības iestādes; 2014.gadā - 20 izglītības iestādes I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10.6. Īstenot vismaz 30 inovatīvus tehnoloģiju pilotprojektus (izmēģinājumprojektus) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros, veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstību un zināšanu un tehnoloģiju pārnesi Latvijā. VARAM 31.12.2013. Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam. Mērķis: veidot pieredzi inovatīvu projektu ieviešanā turpmāko investīciju projektu vai aktivitāšu attīstībai, veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu produktu un tehnoloģiju attīstību un zināšanu un tehnoloģiju pārnesi Latvijā. Rezultatīvie rādītāji: kopējais uzņēmumu skaits, kuros ieviestas inovatīvas tehnoloģijas: 2011.gadā - viens uzņēmums; 2012.gadā - 20 uzņēmumi; 2013.gadā - 30 uzņēmumi. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 10.7. Izstrādāt valsts politiku zinātnes centru un zinātnes muzeju popularizēšanai un atbalstam IZM 30.09.2014. Mērķis: atraisīt skolnieku zinātkāri par dažādām zinātnes jomām un veicināt vēlmi mācīties mūža garumā. Rezultatīvais rādītājs: skolēnu skaits, kas apmeklē zinātnes centrus un zinātnes muzejus. I.Cilvēkkapitāls Izglītība un zinātne 11. Nostiprināt letonikas kvalitatīvu attīstību. 11.1. Īstenot latviešu akadēmiskās valodas attīstības un ilgtspējas pasākumus izglītības un zinātnes mobilitātes apstākļos. IZM 30.12.2013. Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.-2013.gadam (16.09.2009. MK rīkojums Nr.631). Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2013. gadam (02.03.2005. MK rīkojums Nr.137). Mērķis: 1) īstenota valsts pētījumu programma "Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra, cilvēkdrošība)"; 2) izstrādāti apraksti un metodiskie līdzekļi latviešu valodas apguves B1 un B2 līmenim; 3) veikta sociolingvistiska aptauja regulāras valodas situācijas izpētes un attīstības tendenču izzināšanas nodrošināšanai; 4) nodrošināts vidēji 14 000 latviešu valodas konsultāciju gadā; 5) izdoti trīs populārzinātnisku rakstu krājumi par valodas prakses jautājumiem I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfijaa 12. Noteikt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu par prioritāti, pieņemot starpnozaru politiskos lēmumus. Radīt atbalsta veidus otrā, trešā un katra nākamā bērna piedzimšanai ģimenē, t.sk. fiskālus stimulus un progresivitātes principa īstenošanu. Izveidot atbalsta programmu neauglīgo ģimeņu ārstēšanai. 12.1. Noteikt pasākumus, to veicējus un termiņus, lai īstenotu Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, iekļaujot ģimenes valsts pabalsta reformu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma likmes paaugstināšanu par apgādībā esošu personu, pirmsskolas izglītības iespēju paplašināšanu, valsts apmaksātu ēdināšanu skolēniem no 1. līdz 4.klasei, atbalsta pasākumus daudzbērnu ģimenēm, valsts apmaksātu neauglības ārstēšanu u.c. LM 01.05.2012. Plānošanas dokumenti: 1) Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (MK 18.02.2011. rīk. Nr.652) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošana Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts Rīcības plāna projekts 2012.-2014.gadam I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 12.2. Īstenot Rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2012.-2014.gadā LM 31.12.2014. Plānošanas dokumenti: Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (MK 18.02.2011. rīk. Nr.65). Mērķis: virzība uz Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikto virsmērķi "Veicināt ģimeņu stiprināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūtu un tās vērtības sabiedrībā". Rezultatīvais rādītājs: Rezultatīvie rādītāji tiks iekļauti Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai 2012.-2014.gadam. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 12.3. Īstenot informatīvus un izglītojošus pasākumus, atzīmējot Eiropas gadu (2012) par aktīvu novecošanos un paaudžu solidaritāti LM 31.12.2012. Mērķis: aktīvas novecošanas kultūras iedzīvināšana Latvijā, balstoties uz principu par sabiedrību visām vecuma grupām. Rezultatīvie rādītāji: īstenoti Programmā Eiropas gadam aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012) iekļautie 56 pasākumi I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 13. Nodrošināt sociālās drošības sistēmas ilgtspēju. Turpināt pārskatīt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, t.sk. vidējā termiņā pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas stāžu, atslogot sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu no tam neraksturīgiem izdevumiem. Pakāpeniski palielināt iemaksas 2.pensiju līmenī, līdz 2015.gadam sasniedzot 6 %. 13.1. Izstrādāt priekšlikumus un argumentus, kā arī nodrošināt konstruktīvu diskusiju sabiedrībā par iespējām - ar 2014.gadu pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem un minimālo sociālās apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, lai kvalificētos valsts vecuma pensijas saņemšanai LM 01.04.2012. Plānošanas dokumenti: 1) Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.2010. rīk. Nr.674). 2) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam ( MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: pensiju sistēmas ilgtspēja. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 13.2. Izstrādāt priekšlikumus, lai ar 2014.gadu mainītu piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksas avotu no speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu LM 01.04.2012. Plānošanas dokumenti: 1) Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (MK 17.11.2010. rīk. Nr.674) 2) MK 19.11.2010. prot. Nr.65 1.§ 2.p. "Piemaksu pie valsts vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu ar 2014.gada 1.janvāri segt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem". 3) Latvijas Nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (MK 26.04.2011. prot. Nr.27 34.§) Politikas virzieni un pasākumi, lai nodrošinātu budžeta ilgtspējīgumu: sabiedrisko finanšu ilgtspējas nodrošināšana - valsts speciālā (sociālā) budžeta atbrīvošana no izmaksām (pabalstiem), kas nav nosegti ar sociālajām iemaksām, turpmāk tos maksājot no valsts pamatbudžeta. 4) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) 1.prioritāte ekonomikas izaugsme, rīcības virziens: makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, pasākums Nr.1.1.1.5. Mērķis: pensiju sistēmas ilgtspēja. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 14. Izstrādāt un piedāvāt 3.pensiju līmeņa uzkrājumus veicinošu stimulu paketi, tai skaitā darba devēja līdziemaksu nosacījumus. Izvērtēt iespējas apdrošināt 2.pensiju līmeņa uzkrāto pamatkapitālu pret zaudējumiem. Izvērtēt modeli papildu pensiju sistēmas līmeņa ieviešanai, kas paredz atbalstu vecumdienās par izaudzinātajiem bērniem. 14.1. Izstrādāt priekšlikumus 2.pensiju līmeņa līdzekļu efektīvākai pārvaldīšanai LM 31.12.2012. Plānošanas dokumenti: Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: izvēlēti risinājumi 2.līmeņu pensiju sistēmas stabilitātes veicināšanai. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 14.2. Izvērtēt iespējas sniegt papildu atbalstu pie pensijas par izaudzinātajiem bērniem LM 31.12.2012. Plānošanas dokumenti: Nav. Mērķis: izvēlēti risinājumi, lai personām, kuras izaudzinājušas bērnus, sniegtu lielāku atbalstu vecumdienās. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts informatīvais ziņojums. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 15. Pašvaldībās turpināt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmu, kā arī attīstīt brīvprātīgo darbu. 15.1. No 2012.gada ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus, sasaistot tos ar aktivizācijas un apmācību pasākumiem LM No 01.2012. Plānošanas dokumenti: 1) Informatīvais ziņojums "Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu atsākšanu 2012.gadā" (MK prot. Nr.44 17.§). 2) Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: Aktivizēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošie bezdarbnieki, kuri vairāk nekā sešus mēnešus ir bez darba un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nodrošinot tiem iespēju iegūt un uzturēt darba prasmes un iemaņas, kā arī saņemt iztikas līdzekļus, tādējādi veicinot iesaisti darba tirgū. Rezultatīvie rādītāji: algotos pagaidu sabiedriskos darbos 2012.-2013.gadā iesaistīti ne mazāk kā 33 342 bezdarbnieki. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 15.2. Ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību turpināt īstenot aktīvo darba tirgus politikas pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" (pasākums uzsākts ar 01.08.2011.) LM No 01.01.2012. Plānošanas dokumenti: Nav. Mērķis: Atbalstītas jauniešu bezdarbnieku (18-24 gadi) brīvprātīgā darba aktivitātes sabiedrības labā, kuru rezultātā iegūta noderīga darba pieredze biedrībās vai nodibinājumos, tādējādi veicinot jauniešu pirmās darba pieredzes ieguvi un iesaisti darba tirgū. Rezultatīvie rādītāji: pasākumā iesaistītas 1200 personas 2012.gadā, 1000 personas 2013.gadā un 1000 personas 2014.gadā. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 16. Uzlabot pārvaldību un sociālo pakalpojumu nodrošināšanas sistēmu, radot priekšnosacījumus efektīvai, caurskatāmai un uz klientiem orientētai sociālajai aprūpei, t.sk. kompetentu un katrai klientu grupai piemērotu sociālo aprūpi. 16.1. Noteikt rīcībpolitiku sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai 2013.-2015.gadā LM 01.12.2012. Plānošanas dokumenti: Nav. Mērķis: alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība; konkrētāki, uz mērķi virzīti pakalpojumi valsts sociālās aprūpes centros; centru pārvaldības modelis. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegts Plāns sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 16.2. Turpināt pilnveidot valsts sniegtos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, iekšēji specializējot valsts sociālās aprūpes centrus LM 31.12.2013. Plānošanas dokumenti: Nav. Mērķis: klienta funkcionālo traucējumu veidam un to smaguma pakāpei atbilstoši pakalpojumi, nepieciešamības gadījumā piesaistot veselības aprūpes elementus. Rezultatīvie rādītāji: visos piecos valsts sociālās aprūpes centros izstrādāti iekšējās specializācijas modeļi. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 16.3. Īstenot EEZ līdzfinansētās programmas "NVO fonds", sniedzot atbalstu bērniem un jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam, un īstenojot inovatīvus sociālos un pamatpakalpojumus, it īpaši lauku apvidos SIF, KM 31.10.2014. Plānošanas dokumenti: 1) Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti. 2) Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam. Mērķis: Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai. Rezultatīvais rādītājs: Ieviesti 50 projekti. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 16.4. Īstenot Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmu "NVO fonds", sniedzot atbalstu bērniem un jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam SIF 30.04.2013. Plānošanas dokumenti: 1) Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums par Latvijas-Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā un tā pielikumiem (procedūrām). 2) 2009.gada 11.decembra granta līgums starp Šveices konfederāciju, Latvijas Republikas Finanšu ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu. Mērķis: Veicināt pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanā, atbalstot aktivitātes, kas uzlabo dzīves kvalitāti bērniem un jauniešiem, kuri pakļauti sociālās atstumtības un nabadzības riskam, un senioriem. Rezultatīvie rādītāji: nodrošināt 61 projekta ieviešanu un uzraudzību. I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 17. Īstenot sociālās palīdzības sistēmas reformu, pakāpeniski pārejot no pasīvās jeb pabalstu sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvo jeb klientu motivējošo un savas situācijas uzlabošanā iesaistīto sistēmu, lai ar pieejamajiem resursiem nodrošinātu iespējami lielāku pievienoto vērtību klientiem un sabiedrībai kopumā. 17.1. Veikt pētījumu par nepieciešamajām pārmaiņām pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu sistēmā LM 01.04.2012. Plānošanas dokumenti: Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam ( MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: sākotnējās ietekmes izvērtējums, izstrādājot sociālās palīdzības pabalstu sistēmas reformu. Rezultatīvais rādītājs: pētījuma rekomendācijas, kas ļaus izvēlēties piemērotāko, klientus motivējošāko reformas variantu, lai tie atgrieztos darba tirgū I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 17.2. Mainīt sociālās palīdzības pabalstu sistēmu LM 01.09.2012. Plānošanas dokumenti: Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (MK 09.04.2010. rīk. Nr.203) pēc grozījumiem atbilstoši pēdējai Nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildus vienošanās pie Saprašanās Memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku. Mērķis: sociālās palīdzības pabalstu sistēma ir konkrētāka, vērsta uz noteiktu mērķi, tāda, kas vairāk motivē sociālās palīdzības klientus izrādīt aktivitāti situācijas uzlabošanā (atgriezties darba tirgū u.c.); uzlabota sociālās palīdzības sistēmas sasaiste ar aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, piedāvājot dalību algotos pagaidu sabiedriskos darbos, pilnveidojot algu subsīdiju mehānismus sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, darba meklēšanas un piemērota darba pieņemšanas nosacījumus, bezdarbnieku profilēšanu. Rezultatīvie rādītāji: Ministru kabinetā iesniegti grozījumi normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, un darba tirgus jomā I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 17.3. Noteikt rīcībpolitiku valsts atbalstam un starpinstitūciju sadarbībai, lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību LM 15.10.2013 Plānošanas dokumenti: Nav. Mērķis: uzlabota profesionālu sociālā darba speciālistu pieejamība iedzīvotājiem. Rezultatīvais rādītājs: Ministru kabinetā iesniegtas "Pamatnostādnes profesionāla sociālā darba attīstībai 2013.-2017.gadam". I.Cilvēkkapitāls Labklājība un demogrāfija 17.4. Sadarbībā ar VARAM izstrādāti vienoti nosacījumi dzīvokļa pabalstu saņemšanai valstī. EM 15.10.2013. Mērķis: noteikt vienotus nosacījumus dzīvokļa pabalstu saņemšanai. Rezultatīvais rādītājs: izveidota vienota sistēma dzīvokļu pabalstu noteikšanai un piešķiršanai valstī. I.Cilvēkkapitāls Veselība 18. Pakāpeniski palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu un pilnveidot finansēšanas sistēmu, saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. 18.1. Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā koncepciju par veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi un izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus par veselības aprūpes finansēšanu. VM 01.07.2013. Mērķis: nodrošināt noteiktu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sociāli mazaizsargāto sabiedrības grupu locekļiem un tiem iedzīvotājiem, par kuriem ieturēts veselības nodoklis vai tie veic speciālas iemaksas veselības jomas budžetā. Rezultatīvie rādītāji: izveidota veselības apdrošināšanas sistēma. I.Cilvēkkapitāls Veselība 18.2. Pakāpeniski palielināt veselības aprūpes jomas pamatfunkciju finansējumu atbilstoši valsts budžeta iespējām. VM 01.01.2014. Mērķis: nodrošināt, ka veselības aprūpei atvēlētais finansējuma apjoms (procentos no IKP) tiek tuvināts Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem. Rezultatīvie rādītāji: veselības aprūpes valsts budžets gadā tiek palielināts vismaz par 0,25 % no IKP, sasniedzot rādītāju - veselības aprūpes valsts budžets 4,5 % no IKP 2014.gadā. I.Cilvēkkapitāls Veselība 19. Izstrādāt un pieņemt normatīvo regulējumu sabiedrības veselības aprūpes organizācijai, kura noteiks valsts un privāto veselības aprūpes iestāžu un pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību atbildību un tiesības. 19.1. Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, lai definētu veselības pamatterminus, noteiktu veselības aprūpes līmeņus, sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmas dalībniekus, to tiesības un pienākumus, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus, to formas un darbības galvenos principus. VM 01.01.2014. Mērķis: noteikt pasākumu kopumu, kas vērsts uz cilvēka veselības saglabāšanu, uzlabošanu un atjaunošanu, kā arī riska faktoru iedarbības novēršanu vai ierobežošanu uz cilvēka organismu, lai samazinātu slimību rašanās iespēju, nodrošinot pēc iespējas ilgāku un kvalitatīvāku cilvēka dzīvi, kā arī normatīvi noteikt citu nozaru ministriju iesaisti veselības nozares jautājumu risināšanā. Rezultatīvie rādītāji: izstrādāts attiecīgs normatīvais akts par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu. I.Cilvēkkapitāls Veselība 20. Nodrošināt cilvēkresursu attīstības programmu medicīnā, veicinot speciālistu palikšanu Latvijā. 20.1. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Veselības aprūpes sistēmas cilvēkresursu attīstības plānu 2013.-2015.gadam. VM 01.07.2012. Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par veselības aprūpes pakalpojumu un resursu attīstību. Mērķis: nodrošināt finanšu un cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes sistēmai, izvērtējot esošos cilvēkresursus, to vecumu, struktūru, iekļaujot rezidentūras jautājumus un jautājumus par veselības nozares speciālistu atalgojuma palielināšanu, nodrošinot sociālās garantijas veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kā arī novēršot ārstniecības personu personas kodu publiskošanu. Rezultatīvie rādītāji: 1) veikta analīze par nodrošinājumu ar cilvēkresursiem veselības aprūpē; 2) noteikts plānotais nepieciešamais cilvēkresursu skaits veselības nozarē pa profesiju veidiem laika periodā līdz 2018.gadam; 3) noteikti pasākumi cilvēkresursu attīstībai veselības nozarē. Tai skaitā noteikti pasākumi, lai nodrošinātu vienmērīgu ģimenes ārstu prakšu izvietojumu lauku teritorijās; 4) noteiktas ārstniecības personāla atalgojuma tendences no 2013.-2015.gadam. I.Cilvēkkapitāls Veselība 21. Ieviest e-veselības pakalpojumus, t.sk. e-pacientu kartes (izvērtējot iespēju šim nolūkam izmantot plānotās identifikācijas kartes), padarot efektīvu veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu un datu aizsardzību, kā arī pacientam -pakalpojuma saņemšanu. 21.1. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumus par veselības informācijas sistēmā glabājamajiem datiem, to apstrādes un izsniegšanas kārtību. VM 01.06.2012. Mērķis: ieviest e-veselības pakalpojumus, nodrošināt augstu datu aizsardzību, noteikt pacientu un veselības nozares speciālistu tiesības un pienākumus. Rezultatīvie rādītāji: 1) noteikts veselības informācijas sistēmā glabājamo datu apjoms, to apstrādes un izsniegšanas kārtība; 2) noteikts veselības informācijas sistēmas pārzinis; 3) noteikti veselības nozares speciālistu pienākumi un tiesības strādāt ar e-veselības sistēmām. I.Cilvēkkapitāls Veselība 21.2. Nodrošināt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ieviešanu e-veselības jomā: 1) nozares vienotās uzraudzības informācijas sistēmas izstrāde; 2) elektroniska apmeklējumu rezervēšanas izveide (e-booking), veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšana (e-refferals), sabiedrības veselības portāla izveide, informācijas drošības un personas datu aizsardzības nodrošināšana; 3) elektroniskās veselības kartes (EVK) un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide; 4) elektronisko recepšu informācijas sistēmas izveide; 5) nozares statistikas informācijas sistēmas attīstība, atbalsta nodrošināšana ar ārstniecību saistītajiem lēmumiem; 6) datu apmaiņas elektronizācija darbam ar apdrošināšanas sabiedrībām; 7) veselības aprūpes sniedzēju informācijas sistēmas izveide, tās veicināšana, citu iestāžu informācijas sistēmu attīstība. VM 30.09.2014. Mērķis: izmantojot elektroniskās datu apmaiņas iespējas, nodrošināt medicīnisko ierakstu un citu datu par pacienta veselību apstrādi, kā arī paplašināt publisko e-pakalpojumu klāstu un funkcionalitāti. Rezultatīvie rādītāji: 1) uzsākta elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas, e-receptes informācijas sistēmas, pierakstīšanās un nosūtīšanas pie ārsta informācijas sistēmas ieviešana; 2) nodrošinātas minimāli nepieciešamās datorprasmes veselības aprūpes speciālistiem. I.Cilvēkkapitāls Veselība 21.3. Īstenot piecus e-veselības projektus (sasaistē ar 106.5.pasākumu) VM, VARAM 30.09.2014. Mērķis: pilnveidot valsts informācijas sistēmas, paplašinot publisko e-pakalpojumu klāstu un funkcionalitāti Rezultatīvie rādītāji: Izveidotas 2 un uzlabotas 6 informācijas sistēmas un izveidoti vairāk nekā 40 elektroniskie e-veselības pakalpojumi. I.Cilvēkkapitāls Veselība 22. Nodrošināt vienādu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un vienlīdzīgu darba samaksu par vienādu veselības aprūpes pakalpojumu neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja. 22.1. Izstrādāt un sākt lietot stacionārajā veselības aprūpē ar diagnozēm saistītu (raksturīgu) grupu (DRG) apmaksas modeli. VM 01.06.2014. Mērķis: nodrošināt slimnīcu labāku pārvaldību un pilnveidot slimnīcu finansēšanas modeli. Rezultatīvie rādītāji: ņemot vērā konkrētas diagnozes ārstēšanas standartus (vadlīnijas) un pacienta ārstēšanas nianses (pacienta vecums, uzturēšanās ilgums stacionārā, pielietotās medicīniskās tehnoloģijas, komplikācijas), pakalpojumu sniedzējs tiek stimulēts sniegt veselības aprūpes pakalpojumus ar zemām izmaksām. I.Cilvēkkapitāls Veselība 22.2. Izstrādāt un ieviest kvalitātes kritērijus stacionārajām ārstniecības iestādēm, veicot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. VM 01.01.2013. Mērķis: vērtēt slimnīcu darbības efektivitāti atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Rezultatīvie rādītāji: ieviesta sistēma stacionārajās ārstniecības iestādēs sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. I.Cilvēkkapitāls Veselība 23. Nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vienmērīgi visā valsts teritorijā. 23.1. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Veselības aprūpes sistēmas attīstības plānu 2013.-2015.gadam. VM 01.01.2013. Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par veselības aprūpes pakalpojumu un resursu attīstību. Mērķis: nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas resursu izmantošanu un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, par kuriem tiek maksāts no valsts budžeta līdzekļiem, un veicināt līdzsvarotu veselības nozarē strādājošo uzņēmējdarbības attīstību. Rezultatīvie rādītāji: 1) veikta slimnīcu darbības rādītāju analīze sekundārā stacionārā līmenī un aprēķināta hospitalizāciju prognoze laika periodam līdz 2018.gadam; 2) noteikts stacionāro ārstniecības iestāžu tīkls laika periodam līdz 2015.gadam; 3) izstrādāti priekšlikumi par ārstniecības procesa uzlabošanu slimnīcu un ambulatorajā sektorā, kas pamatojas uz slimnīcu funkciju un darbības rādītāju novērtējumu, slimnīcu darbības makroanalīzi un starptautiskajiem pētījumiem. I.Cilvēkkapitāls Veselība 23.2. Pamatojoties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu darbības izvērtējumu, izstrādāt priekšlikumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktu optimālas darbības nodrošināšanai. VM 01.01.2013. Mērķis: nodrošināt vienmērīgi pieejamu palīdzības sniegšanu pacientiem, kuriem ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kas prasa steidzamu ārstniecības personu iejaukšanos. Rezultatīvie rādītāji: noteikts optimāls steidzamās medicīniskās palīdzības punktu skaits, izvietojums, kā arī pārskatītas prasības steidzamās medicīniskās palīdzības punktu darbam. I.Cilvēkkapitāls Veselība 24. Panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, paplašinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību, dienas stacionāru darbu, sadarbojoties ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Paplašināt iespēju saņemt neatliekamo palīdzību ģimenes ārstu praksēs, tādējādi samazinot neatliekamās palīdzības izmaksas. 24.1. Skatīt Veselības ministrijas 23.1.pasākumu. VM 01.01.2013. Skatīt Veselības ministrijas 23.1.pasākumu. 24.2. Pamatojoties uz mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistīto institūciju darbības izvērtējumu, izstrādāt priekšlikumus mājas aprūpes pakalpojumu paplašināšanai. VM 01.01.2013. Mērķis: uzlabot hroniski slimo pacientu veselības aprūpi. Rezultatīvie rādītāji: 1) samazināts pacientu uzturēšanās laiks stacionārajā ārstniecības iestādē; 2) nodrošināta iespēja saņemt savlaicīgu medicīnisko palīdzību, tai skaitā rehabilitācijas pakalpojumus, sava veselības stāvokļa uzlabošanai un atjaunošanai, līdz ar to mazinot gadījumu skaitu, kad pacients var tikt atkārtoti hospitalizēts. I.Cilvēkkapitāls Veselība 24.3. Izveidot ziņošanas sistēmu, kuras ietvaros Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sniedz informāciju ģimenes ārsta praksei par izsaukumiem pie ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem hronisku slimību paasinājuma gadījumā, kā arī pilnveidot ģimenes ārstu kvalitātes sistēmu, lai motivētu ārstus aprūpēt hroniskos pacientus. VM 01.01.2013. Mērķis: uzlabot ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto hronisko pacientu uzraudzību un aprūpi. Rezultatīvie rādītāji: samazināts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits pie hroniskiem pacientiem. I.Cilvēkkapitāls Veselība 25. Definēt un nodalīt valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus un maksas pakalpojumus, sniedzot iedzīvotājiem skaidru informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un apmaksu. 25.1. Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, lai noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pienākumu informēt pacientus par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību. VM 01.02.2013. Mērķis: nodrošināt potenciālajiem veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem pieejamu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. Rezultatīvie rādītāji: ārstniecības iestādēm noteikts pienākums skaidri un nepārprotami informēt pacientus par tiem pakalpojumiem, par kuriem tiek maksāts no valsts budžeta, par šo pakalpojumu saņemšanas laiku un vietu. I.Cilvēkkapitāls Veselība 26. Stiprināt ģimenes ārstu komandas darbu, paplašināt sadarbību starp ģimenes ārstu un pacientu, veicinot iedzīvotāju aktīvāku iesaisti savas veselības uzturēšanā. Paplašināt pacientu iespēju brīvi izvēlēties pakalpojumu saņemšanas vietu. 26.1. Turpināt primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu vai ārsta palīgu, kurai noteikts pastāvīgs pieņemšanas laiks un kura aicinās pacientus uz profilaktiskajām apskatēm, izglītos ģimenes ārsta pacientus par veselīgu dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm, nodrošinās hronisko pacientu aprūpi un izglītošanu ģimenes ārstu praksē, apzinās pie ģimenes ārsta reģistrētos trūcīgos pacientus. VM 01.10.2014. Mērķis: attīstīt pacientiem finansiāli un teritoriāli pieejamākos veselības aprūpes pakalpojumus. Rezultatīvie rādītāji: 1) samazināts gaidīšanas laiks ģimenes ārsta pakalpojumu saņemšanai; 2) palielinātas pacientu zināšanas un izpratne par veselību primārajā veselības aprūpes līmenī. I.Cilvēkkapitāls Veselība 26.2. Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, lai uzlabotu pieejamību ģimenes ārsta praksei, tai skaitā izvērtējot iespēju pāradresēt ģimenes ārsta praksei tās darba laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumus gadījumos, kad pacientiem nav dzīvībai un veselībai kritisks stāvoklis. VM 01.06.2012. Mērķis: uzlabot ģimenes ārstu prakšu darbību, panākot efektīvāku veselības aprūpei paredzēto resursu izmantošanu. Rezultatīvie rādītāji: 1) normatīvajos aktos noteikts, ka pacientam ģimenes ārsta prakse pieejama astoņas stundas dienā; 2) samazināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits. I.Cilvēkkapitāls Veselībaa 26.3. Izstrādāt priekšlikumus, lai primārās veselības aprūpes ietvaros piesaistītu farmaceitiskās aprūpes speciālistus veselīga dzīvesveida, fizisko aktivitāšu popularizēšanā, sabiedrības izglītošanā, hronisko pacientu pareizas zāļu lietošanas uzraudzībā. VM 01.07.2013. Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens -kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, nodrošinot pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mērķis: nodrošināt farmaceitiskās aprūpes speciālistu iekļaušanos primārās veselības aprūpes sistēmā, sniedzot atbalstu ģimenes ārsta komandas darbam, tādā veidā nodrošinot pakalpojumu kvalitāti un veicinot to pieejamību neatkarīgi no pacientu dzīvesvietas. Rezultatīvie rādītāji: izstrādāti farmaceitiskās aprūpes pieejamības un kvalitātes novērtēšanas kritēriji. I.Cilvēkkapitāls Veselība 27. Veicināt veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu sabiedrībā, kā arī atjaunot veselības mācību skolās kā atsevišķu mācību priekšmetu. Sadarbojoties ar pašvaldībām un NVO, nodrošināt iespējami veselīgu vidi. 27.1. Izveidot vienotu veselības veicināšanas sistēmu, kuras ietvaros apzinātas visas veselības veicināšanā iesaistītās institūcijas, veicināta sadarbība reģionu līmenī, kā arī izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā. VM 01.10.2014. Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par partnerības un starpnozaru sadarbības nodrošināšanu, veicinot vienlīdzīgas veselības iespējas visiem iedzīvotājiem. Mērķis: novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību. Rezultatīvais rādītājs: vadlīniju par veselības veicināšanas pasākumiem pašvaldībās realizācijā iesaistīts 65 % no visām pašvaldībām. I.Cilvēkkapitāls Veselībaa 27.2. Izstrādāt priekšlikumus par mācību priekšmeta "Veselības mācība" iekļaušanu vispārējās vidējās un profesionālās izglītības mācību programmās. VM 01.10.2012. Mērķis: uzlabot bērnu un jauniešu informētības un izpratnes līmeni par veselību. Rezultatīvais rādītājs: sagatavoti priekšlikumi par iespējām stiprināt veselības mācības nozīmi vispārējās vidējās un profesionālās izglītības mācību programmās. I.Cilvēkkapitāls Veselība 27.3. Izstrādāt un pieņemt Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam. VM 01.11.2012. Ar Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojumu Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam" apstiprinātajās pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens par neinfekcijas slimību riska faktoru mazināšanu. Mērķis: samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību. Rezultatīvie rādītāji: 1) absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju pēc 15 g.v. 2014.gadā 6,9 litri; 2) skolēnu īpatsvars, kuri izdzēruši piecas un vairāk alkohola devu vienā reizē pēdējā mēneša laikā -2014.gadā rādītājs 25 % (salīdzinājumā 2007.gadā šis rādītājs bija 29 %). I.Cilvēkkapitāls Veselība 27.4. Sekmēt fiziskās un sportiskās aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju skaita palielināšanu, sasniedzot un perspektīvā arī pārsniedzot vidējos rādītājus Eiropas Savienībā, kā arī īstenot pasākumus, lai palielinātu sporta un fizisko aktivitāšu vietu un lomu visās izglītības pakāpēs; sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām izstrādāt valsts un pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības stratēģiju, vienlaikus paredzot atbalstīt projektus vides pielāgošanai jauniešu fizisko aktivitāšu pilnveidošanai vai lietderīgā brīvā laika pavadīšanai. IZM 01.01.2013. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.2004. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.2006. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.2009. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.2011. MK rīkojums Nr.504). Mērķis: radīti priekšnoteikumi veselīga un aktīva dzīvesveida attīstībai. Rezultatīvie rādītāji: 1) izstrādātas un apstiprinātas Sporta politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam; 2) palielinās to iedzīvotāju īpatsvars ( %), kas nedēļā reizi nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm; 3) atbalstīti vismaz 47 pašvaldību projekti vides pielāgošanai, lai nodrošinātu jauniešu fiziskās aktivitātes; 4) izstrādāta un apstiprināta valsts un pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības koncepcija. I.Cilvēkkapitāls Veselībaba 27.5. Ar pilnvērtīgu valsts budžeta atbalstu nodrošināt iespēju Latvijas sportistiem sasniegt augstākā līmeņa rezultātus olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī atbalstīt Latvijas Olimpiskās komitejas īstenotās olimpiskās kustības programmas. IZM 01.09.2014. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.2004. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.2006. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.2009. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.2011. MK rīkojums Nr.504). Mērķis: sekmēta augstvērtīgu rezultātu sasniegšana augsta līmeņa sporta sacensībās. Rezultatīvie rādītāji: īstenotas piecas Sporta likuma 11.panta otrajā daļā noteiktās programmas. I.Cilvēkkapitāls Veselībaba 27.6.* Izstrādāt alternatīvus risinājumus finanšu palielinājumam sportam, t.sk. izmantojot fiskālās un nodokļu politikas instrumentus. IZM 01.01.2013. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.2004. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.2006. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.2009. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.2011. MK rīkojums Nr.504). Mērķis: palielināti sportam pieejamā finansējuma avoti un apjoms, kā arī noteikti skaidri, caurspīdīgi un vienoti finansējuma sadales kritēriji. Rezultatīvie rādītāji: 1) palielinās sportam pieejamais finansējums ( %); 2) normatīvajos aktos noteikti sportam paredzētā finansējuma sadales kritēriji. I.Cilvēkkapitālsls Veselība 27.7. Izstrādāt profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu sadarbības modeli. IZM 01.10.2013. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030" (10.06.2010.). Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam (15.09.2004. MK rīkojums Nr.632). Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (31.10.2006. MK rīkojums Nr.838). Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam (20.04.2009. MK rīkojums Nr.246). Jaunatnes politikas valsts programma 2009.-2013.gadam (27.08.2009. MK rīkojums Nr.589). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (05.10.2011. MK rīkojums Nr.504). Mērķis: paaugstināta profesionālās ievirzes sporta izglītības kvalitāte un efektivitāte. Rezultatīvais rādītājs: palielinās sporta meistarības pilnveidošanas (SMP) un augstākās sporta meistarības (ASM) grupu skaits (%). I.Cilvēkkapitāls Veselība 27.8. Pilnveidot mācību priekšmetu programmu paraugus, veicinot integrētu veselības un sporta izglītības un cilvēkdrošības jautājumu pēctecīgu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā. IZM 01.12. 2013. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (04.07.2006. MK noteikumi Nr.564). Mērķis: izglītojamo veselības izglītības un cilvēkdrošības apguves kvalitātes paaugstināšana. Rezultatīvais rādītājs: aktualizēti mācību priekšmetu programmu paraugi. I.Cilvēkkapitāls Veselība 28. Uzlabot ES līdzekļu apguvi veselības aprūpē, mediķu kvalifikācijas un infrastruktūras pilnveidošanā, ieguldīt tos cilvēkresursos. 28.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonda 3.1.5.pasākuma "Veselības aprūpes infrastruktūra" aktivitāšu un apakšaktivitāšu ieviešana, ieguldot finansējumu ģimenes ārstu prakšu, slimnīcu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstībā. VM 01.10.2014. Mērķis: uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanas procesu un optimizētu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, veiktu kvalitatīvāku ārstēšanu, tādējādi nodrošinot darbaspēka ātrāku atgriešanos darba tirgū. Rezultatīvie rādītāji: 1) uzlabota un attīstīta primārās veselības aprūpes infrastruktūra; 2) uzlabota un attīstīta ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī nodrošināts racionālāks un efektīvāks veselības aprūpes resursu izlietojums; 3) uzlabota un attīstīta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūra, tai skaitā informāciju tehnoloģijas; 4) paaugstināta stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojuma kvalitāte, nodrošināta ātrāka un efektīvāka ārstēšana, kā arī racionālāks un efektīvāks veselības aprūpes resursu izlietojums. I.Cilvēkkapitāls Veselība 28.2. Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai" ietvaros izstrādāt apmācību programmas un apmācīt ģimenes ārsta māsas veselības veicināšanas jautājumos, traumu un slimību profilakses, hronisko pacientu aprūpes jautājumos un pacientu ar garīgās veselības problēmām aprūpes jautājumos, kā arī izstrādāt apmācību programmas un apmācīt farmaceitus un farmaceitu asistentus izmantot uz zinātniskiem pamatiem balstītus farmaceitiskās aprūpes principus. Veikt apmācību, nodrošinot ārsta palīgu specializāciju. VM 01.09.2013. Mērķis: izveidot jaunu zāļu cenu veidošanas mehānismu, lai aizstāvētu pacientu intereses un motivētu aptiekas konkurēt ar pakalpojumu kvalitāti. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidota caurspīdīga cenu veidošanas sistēma, nodrošināta konkurence atbilstoši farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu kvalitātei un veicināta šo pakalpojumu pieejamības attīstība neatkarīgi no pacientu dzīvesvietas; 2) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem kompensējamo medikamentu sistēmas ietvaros, palielinot kompensācijas apjomu un iekļaujot jaunas zāles kompensējamo zāļu sarakstā; 3) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem ar retām saslimšanām. I.Cilvēkkapitāls Veselība 29. Mazināt farmācijas industrijas un lieltirgotavu ietekmi medikamentu apritē, sniedzot iespēju pacientiem izvēlēties lētākos medikamentus. 29.1. Pilnveidot normatīvo aktu sistēmu, kas reglamentē zāļu apriti valstī. VM 01.07.2013. Mērķis: radīt jaunu zāļu cenu veidošanas mehānismu, lai aizstāvētu pacientu intereses un motivētu aptiekas konkurēt pakalpojumu kvalitātes jomā. Rezultatīvie rādītāji: 1) izveidota caurskatāma cenu veidošanas sistēma, nodrošināta konkurence atbilstoši farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu kvalitātei un veicināta šo pakalpojumu pieejamības attīstība neatkarīgi no pacientu dzīvesvietas; 2) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem kompensējamo medikamentu sistēmas ietvaros, palielinot kompensācijas apjomu un iekļaujot jaunas zāles kompensējamo zāļu sarakstā; 3) uzlabota medikamentu pieejamība pacientiem ar retām saslimšanām. I.Cilvēkkapitāls Veselība 29.2. Sadarbības līguma parakstīšana starp Baltijas valstīm par vienotiem medikamentu un medicīnas ierīču iepirkumiem un centralizēti iepērkamo medikamentu un medicīnas ierīču aizdošanu. VM 01.06.2012. Mērķis: pazemināta zāļu iepirkuma cena, veicot vienotu iepirkumu Baltijas valstīs. Rezultatīvie rādītāji: uzsākta vienota medikamentu un medicīnas ierīču iepirkumu realizēšana Baltijas valstīs. 29.3. Skatīt Veselības ministrijas 26.3.pasākumu. VM 01.07.2013 Skatīt Veselības ministrijas 26.3.pasākumu. I.Cilvēkkapitāls Veselība 30. Turpināt Baltijas valstu sadarbību medicīnas jomā, nodrošinot NMP dienestu sadarbību, transplantācijas iespējas, retu slimību diagnostiku un ārstēšanu, kā arī sadarbību medicīnas izglītībā. 30.1. Skatīt Veselības ministrijas 29.2.pasākumu. VM 01.06.2012. Skatīt Veselības ministrijas 29.2.pasākumu.