17. Article

Informācijas apmaiņa un savstarpēja palīdzība 1. Kompetentās iestādes un kompetentās institūcijas, kas ir atbildīgas par Līguma piemērošanu, tādā mērā, kādā to pieļauj to nacionālie tiesību akti: (a) sniedz viena otrai visu pieejamo informāciju, kas nepieciešama Līguma vai Latvijas Republikas un Austrālijas sociālās drošības tiesību aktu piemērošanai; (b) nodrošina viena otrai palīdzību, ieskaitot jebkuras nepieciešamās informācijas savstarpēju sniegšanu, nosakot tiesības vai izmaksājot kādu pabalstu saskaņā ar Līgumu vai saskaņā ar tiesību aktiem, uz kuriem Līgums attiecas, it kā tiktu piemēroti pašu tiesību akti; (c) sniedz viena otrai, cik ātri vien iespējams, informāciju par veiktajiem pasākumiem Līguma piemērošanai vai par grozījumiem Pušu attiecīgajos tiesību aktos, ciktāl šie grozījumi ietekmē Līguma piemērošanu. 2. Palīdzību, kas minēta šā panta pirmajā daļā, sniedz bez maksas, ievērojot jebkuru vienošanos, kas panākta starp kompetentajām iestādēm un kompetentajām institūcijām, lai atmaksātu noteikta veida izdevumus. 3. Piemērojot Līgumu, nepieciešamie dokumenti un apliecības, ko iesniedz vienas Puses kompetentajā iestādē un kompetentajā institūcijā, atbrīvojami no valsts nodevas, notariālās vai reģistrācijas maksas uz tādiem pašiem nosacījumiem kā dokumenti un apliecības, ko iesniedz otras Puses kompetentajā iestādē un kompetentajā institūcijā. Dokumenti un apliecības, ko nepieciešams iesniegt Līguma ietvaros, ir atbrīvoti no apstiprināšanas diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs. 4. Informācija par personu, ko saskaņā ar Līgumu vienas Puses kompetentā iestāde vai kompetentā institūcija nosūta otras Puses kompetentai iestādei vai kompetentai institūcijai ir konfidenciāla, un to izmanto tikai Līguma piemērošanai un to tiesību aktu piemērošanai, uz kuriem attiecas Līgums, izņemot gadījumus, kuros datu izpaušanu paredz Puses tiesību akti. 5. Nekādā gadījumā šā panta pirmās un ceturtās daļas nosacījumus nevar tulkot tā, ka tie uzliktu Puses kompetentajai iestādei vai kompetentajai institūcijai par pienākumu: (a) veikt administratīvos pasākumus, kas ir pretrunā ar vienas vai otras Puses tiesību aktiem vai administratīvo praksi; vai (b) sniegt tādu informāciju, kas nav iegūstama saskaņā ar vienas vai otras Puses tiesību aktiem vai ierastajā administratīvajā veidā. 6. Neatkarīgi no Puses tiesību aktiem vai administratīvo praksi, informācija, ko viena Puse ir saņēmusi no otras Puses, attiecībā uz personu nav nododama vai atklājama nevienai citai valstij vai kādai organizācijai citas valsts robežās bez otras Puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas. 7. Lai piemērotu Līgumu, Puses kompetentā iestāde un kompetentā institūcija var sazināties ar otru Pusi jebkurā no Pušu oficiālajām valodām. 8. Kompetentā iestāde vai kompetentā institūcija nevar noraidīt iesniegumu vai dokumentu tikai tāpēc, ka tas ir otras Puses oficiālajā valodā.