8. Article

Neatzīšanas un neizpildīšanas pamats 1. Izpildes valsts kompetentā iestāde var atteikties atzīt spriedumu un izpildīt sodu, ja: a) 4. pantā minētais apliecinošais dokuments ir nepilnīgs vai klaji neatbilst spriedumam un nav aizpildīts vai izlabots izpildes valsts kompetentās iestādes noteiktā pieņemamā termiņā; b) nav izpildīti 4. panta 1. punktā noteiktie kritēriji; c) soda izpilde būtu pretrunā ne bis in idem principam; d) spriedums attiecas uz darbībām, kuras saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem netiek uzskatītas par noziedzīgu nodarījumu. Tomēr attiecībā uz nodokļiem vai nodevām, muitu un valūtas maiņu sprieduma izpildi nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka izpildes valsts tiesību akti neparedz tādus pašus nodokļus vai nodevas vai tajos nav ietvertas tādas pašas normas par nodokļiem, nodevām un muitas un valūtas maiņas noteikumiem kā sprieduma valsts tiesību aktos; e) saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem soda izpildei ir iestājies noilgums; f) izpildes valsts tiesību aktos ir paredzēta imunitāte, kas soda izpildi padara neiespējamu; g) sods ir piespriests personai, kuru saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem tās vecuma dēļ nevarētu saukt pie kriminālatbildības par darbībām, attiecībā uz kurām spriedums ir pieņemts; h) brīdī, kad izpildes valsts kompetentā iestāde ir saņēmusi spriedumu, atlikušais soda izpildes laiks ir īsāks nekā seši mēneši; i) saskaņā ar 4. pantā noteikto apliecinošo dokumentu persona nav personīgi piedalījusies tiesas procesā, kurā tika pieņemts lēmums, ja vien šajā dokumentā nav norādīts, ka šī persona saskaņā ar turpmākajām procesuālajām prasībām, kas noteiktas izpildes valsts tiesību aktos: 1) laikus: - tika personīgi uzaicināta un tādējādi informēta par tā tiesas procesa plānoto datumu un vietu, kurā tika pieņemts lēmums, vai faktiski saņēma oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu ar citu līdzekļu starpniecību, tā ka bija nepārprotami skaidrs, ka tā ir informēta par plānoto tiesas procesu, un - tika informēta par to, ka lēmums var tikt pieņemts, ja šī persona neierodas uz iztiesāšanu, vai, 2) zinot par plānoto tiesas procesu, bija pilnvarojusi advokātu, kuru personas aizstāvībai tiesas procesā iecēlusi pati persona vai valsts un kurš patiešām aizstāvēja šo personu tiesas procesā, vai 3) pēc lēmuma saņemšanas un pēc tam, kad bija skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu iztiesāšanu vai apelāciju, kurā personai ir tiesības piedalīties un kura dod iespēju pārskatīt lietu, tostarp jaunus pierādījumus, pēc būtības un panākt sākotnējā lēmuma atcelšanu: - skaidri norādījusi, ka neapstrīdēs lēmumu, vai - noteiktajā termiņā nepieprasīja atkārtotu iztiesāšanu vai apelāciju; j) izpildes valsts, pirms tiek pieņemts lēmums atbilstīgi 11. panta 1. punktam, iesniedz lūgumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu, bet sprieduma valsts saskaņā ar 16. panta 2. punkta g) apakšpunktu nepiekrīt, ka attiecīgo personu izpildes valstī vajā, notiesā vai kā citādi tai atņem brīvību par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms nodošanas un kas nav noziedzīgais nodarījums, kura dēļ persona bija nodota; k) sodā iekļauts ar psihiatrisku vai veselības aprūpi saistīts pasākums vai cits ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, ko, neskarot 7. panta 3. punktu, izpildes valsts nevar izpildīt saskaņā ar tās tiesību sistēmu vai veselības aprūpes sistēmu; 2. Gadījumos, kas minēti 1. punkta a), b), c), d), i) un k) apakšpunktā, pirms tiek pieņemts lēmums neatzīt spriedumu un neizpildīt sodu, izpildes valsts kompetentā iestāde, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, apspriežas ar sprieduma valsts kompetento iestādi un vajadzības gadījumā lūdz tai nekavējoties sniegt visu vajadzīgo papildinformāciju.