5. Article

SIA "MAXIMA Latvija" viedoklis Konkurences padome 2011.gada 30.decembrī saņēma SIA "MAXIMA Latvija" 27.12.2011. viedokli Lietā. SIA "MAXIMA Latvija" izteiktais viedoklis: 5.1. Lietā apskatīto līgumu normu mērķis nav ierobežot konkurenci - juridiskais pamatojums. KP Paziņojumā [Konkurences padomes 16.11.2011. vēstule Nr.2811] norāda, ka Lietā apskatītās nomas līgumu normas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam, jo to mērķis ir konkurences ierobežošana26. Tomēr pastāv vairāki būtiski iemesli, kādēļ konkrētās normas nevar tikt uzskatītas par tādām, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Visupirms ir nepieciešams identificēt, kuras Lietā apskatītās nomas līgumu normas ir uzskatāmas par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpumu KP ieskatā. Paziņojumā ir norādīts, ka vairākos Maxima līgumos ar iznomātājiem ir ietverti nosacījumi, kas ierobežo Maxima konkurentu tirdzniecības platību nomu tirdzniecības centros.27 Paziņojumā arī minēts, ka vienošanās, kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktajam vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam, ir "[Maxima] un iznomātāju noslēgtajos līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu nomas platību iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir [Maxima] tiesības lemt par citu platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem".28 Kaut arī Paziņojumā nav precīzi identificēti konkrēto nomas līgumu punkti, kuri atbilst vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam, no Paziņojuma teksta var pieņemt, ka tie ir sekojošie: - 2006.gada 27.oktobrī noslēgtā Nomas līguma ar SIA "Vejmars" par telpu Selgas ielā 2, Rojā, 6.11.punkts29; - 2002.gada 1.oktobrī noslēgtais Nomas līgumas ar SIA "Ditton Nams" par telpu Sakņu ielā 3, Daugavpilī, 1.5.punkts30; - 2005.gada 31.janvārī noslēgtais Nomas līgums ar SIA "Garantija" par telpu Aleksandra ielā 16, Ventspilī, 6.10.punkts31; - 2004.gada 15.jūnijā noslēgtais Nomas līgums ar SIA " Sabiedriskais centrs" par telpu Driksas, Pasta un Katoļu ielu Kvartālā, Jelgavā, 6.12.punkts32; - 2004.gada 30.augustā noslēgtais Nomas līgums ar SIA " Sporta komplekss "Zemgale - K"" par telpu Rīgas ielā 11a, Jelgavā, 6.12.punkts33. (turpmāk konkrētie Nomas līgumu punkti kopā saukti - Vienošanās). Minētās Vienošanās savā būtībā ir uzskatāmas par ekskluzivitātes noteikumiem. Saskaņā ar MK Noteikumu Nr.79734 2.3.punktu, ekskluzīva piegādes (izplatīšanas) vienošanās ir tāda vertikāla vienošanās, saskaņā ar kuru piegādātājs tieši vai netieši apņemas pārdot vienošanās preces (vai pakalpojumus) tikai vienam pircējam konkrētajā teritorijā īpašai lietošanai vai tālākpārdošanai. Līdzīgas ekskluzīvas izplatīšanas vienošanās un ekskluzīvas piegādes vienošanās definīcijas ir ietvertas arī Eiropas Komisijas 19.05.2010 "Pamatnostādnēs vertikālo ierobežojumu jomā"35. Gan Vienošanās gadījumā, gan minētajās normatīvo aktu definīcijās ietverto vienošanos gadījumā, preču piegādātājs (Vienošanās gadījumā - iznomātājs) tieši vai netieši apņemas pārdot (iznomāt) vienošanās preces (telpas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībai) tikai vienam pircējam (nomniekam36) konkrētā teritorijā (konkrētais tirdzniecības centrs) īpašai lietošanai vai tālākpārdošanai (ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībai). Jāpiezīmē, ka Apvienotās Karalistes konkurences iestāde (Office of Fair Trading; turpmāk - OFT) savās 2011.gada marta Vadlīnijās par zemes nomas līgumu saderību ar Apvienotās Karalistes konkurences tiesībām (turpmāk - OFT Vadlīnijas) ir atzinusi Vienošanās tipa ierobežojošus noteikumus nomas līgumos par ekskluzivitātes noteikumiem.37 Kā pareizi Paziņojumā ir atzīmējusi KP38, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (iepriekš Eiropas Kopienas Tiesa) judikatūru atšķirība starp "pārkāpumiem ar mērķi" un "pārkāpumiem seku rezultātā" ir saistīta ar apstākli, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par normālai konkurences funkcionēšanai kaitējošām39. Ja ir noteikts, ka nolīgumam piemīt pret konkurenci vērsts mērķis, nav vajadzības izskatīt tā sekas40. Kā norādījusi Ģenerāladvokāte Verica Trstenjaka 2008.gada 4.septembra secinājumos lietā C-209/0741, Eiropas Savienības Tiesas ir atzinušas, ka vienošanās ir konkurenci ierobežojošs mērķis vai tendence it īpaši tad, ja konkurences ierobežošana bija vienošanās neizbēgamas sekas42. Tātad par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa ir uzskatāmas tādas vienošanās, kuru sekas neizbēgami ir konkurences ierobežošana, un tieši šī iemesla dēļ likumdevējs ir atvieglojis konkurences uzraudzības iestāžu darbu, pieļaujot šādu vienošanos atzīšanu par konkurenci ierobežojošām un vienlaicīgi neprasot iestādei pierādīt konkurenci ierobežojošās sekas43. Jāpiezīmē, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas 2009.gada 6.oktobra spriedumam apvienotajās lietās C-501/06 P, u.c.44, 58.punktam, kā arī EK 14.01.2011 Paziņojuma45 25.punktam, lai novērtētu, vai vienošanās ir konkurenci ierobežojošs mērķis, jāņem vērā vienošanās saturs, tā mērķi un ekonomiskais un tiesiskais konteksts. Turklāt, lai arī konkurenci ierobežojoša mērķa noteikšanā pušu nolūks nav nepieciešams faktors, Eiropas Komisija vienošanās analīzē tomēr var ņemt vērā arī šo aspektu. Ja vienošanās satura analīze neatklāj pietiekamu kaitējuma konkurencei pakāpi, konkurences ierobežojumu "pēc mērķa" nevar pieņemt. Šādos gadījumos, lai uz vienošanos varētu attiecināt Līguma par Eiropas Savienības Darbību (turpmāk - LESD) 101.panta pirmās daļas (vai Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas) aizliegumu, ir nepieciešams pārbaudīt vienošanās sekas46. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesu judikatūrai, ir iespējams identificēt vairākas tādas vienošanās, kuras gandrīz vienmēr tiks uzskatītas par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa47. Attiecībā uz vertikālām vienošanās, par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa ir uzskatāmas vienošanās par tālākpārdošanas cenu noteikšanu48, kā arī vienošanās, kas aizliedz vai ierobežo paralēlo tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (t.i. aizliegums eksportēt uz citu dalībvalsti).49 Tomēr nedz Eiropas Savienības Tiesas, nedz Eiropas Komisija nekad nav atzinušas ekskluzivitātes noteikumus vertikālās vienošanās (kur abas līguma puses nav vienlaicīgi konkurenti augšupējā vai lejupējā tirgū) par konkurenci ierobežojošām pēc mērķa. Zināmas norādes par to, kādas vertikālās vienošanās ir vai nav konkurenci ierobežojošas pēc mērķa, ir iespējams pieņemt arī no Regulas Nr. 330/201050 (turpmāk - Vertikālo ierobežojumu regula) teksta. Šīs regulas 4.pantā ir uzskaitīti ierobežojumi, kuri liedz piemērot vienošanās atbrīvojumu - stingrie ierobežojumi (angļ.val - hard-core restrictions) - t.sk. vienošanās par tālākpārdošanas cenu noteikšanu (izņemot maksimālo un rekomendēto cenu), vienošanās par teritorijas vai klienta loka ierobežošanu, kurā/kam izplatītājs var pārdot līguma preces (ar dažādiem izņēmumiem), u.c.51 Atbilstoši Eiropas Komisijas 2010.gada 19.maija "Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā" 47.punktam, ja vienošanās ietver kādu stingro ierobežojumu, tad uzskata, ka uz attiecīgo vienošanos attiecas LESD 101. panta pirmā daļa; turklāt, ir uzskatāms, ka attiecīgā vienošanās, visticamāk, neatbilst LESD 101. panta trešās daļas nosacījumiem, un tādējādi uz to nav attiecināms grupālais atbrīvojums. No šī var secināt, ka stingrie ierobežojumi ir tādi, kas "visticamāk" jau paši par sevi ierobežo konkurenci, tātad, pēc mērķa52. Tieši tāpat no Vertikālo ierobežojumu regulas teksta var secināt, ka vertikāli ierobežojumi, kas nav stingrie ierobežojumi un kuriem saskaņā ar Vertikālo ierobežojumu regulu (arī MK Noteikumiem Nr.797) var tikt piemērots grupālais atbrīvojums ar nosacījumu, ka abu (vai viena, MK Noteikumu Nr.797 gadījumā) vertikālās vienošanās dalībnieku tirgus daļas augšupējā un lejupējā tirgū nepārsniedz 30%, nav uzskatāmi par tādiem, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Apstāklis, ka šādas vienošanās ir pieļaujamas un atbrīvotas no LESD 101.panta pirmās daļas pārkāpuma piemērošanas (un MK Noteikumiem Nr.797 gadījumā - Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpuma piemērošanas) zem konkrētiem tirgus daļas sliekšņiem, norāda, ka šādas vienošanās nav konkurenci ierobežojošas pēc mērķa, jo to pieļaujamība ir atkarīga no tirgus apstākļiem, t.sk. vienošanās iesaistīto tirgus dalībnieku tirgus varas53. Ekskluzivitātes noteikumi saskaņā ar Vertikālo ierobežojumu regulu54, kā arī saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.79755 ir pakļauti grupālam atbrīvojumam un nav uzskatāmi par stingrajiem ierobežojumiem. Tāpēc šādas vienošanās ir uzskatāmas par tādām, kas neierobežo konkurenci pēc mērķa. Paziņojumā ir minēts, ka MK Noteikumi Nr.797 un tajos ietvertie atsevišķu vertikālu vienošanās atbrīvojumi nav piemērojumi attiecībā uz Vienošanās, jo tās pēc būtības nav vertikālas vienošanās tradicionālajā izpratnē - Vienošanās ir par telpu nomu un tā neietver vienošanos par preču pirkšanu vai pārdošanu56. Var piekrist KP, ka Vertikālo ierobežojumu regula57 un, iespējams, arī MK Noteikumi Nr.797, nav piemērojami nomas līgumiem. Tomēr tas, ka attiecībā uz nomas līgumiem nav piemērojami Vertikālo ierobežojumu regulā ietvertie atbrīvojumi, nebūt nenozīmē, ka ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumos ir uzskatāmi par tādiem, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Pirmkārt, ir noderīgi atsaukties uz OFT vadlīnijām zemes (un telpu) līgumu izvērtēšanai58, ņemot vērā, ka šīs vadlīnijas ir piemērojamas arī telpu nomas līgumiem.59 OFT Vadlīniju 4.9.-4.10.punktos ir apskatīti ekskluzivitātes noteikumi zemes un telpu nomas līgumos. Saskaņā ar 4.9.punktu, gadījumos, kad iznomātājs iznomā zemi (telpas) nomniekam un apņemas nepieļaut nomnieka konkurentu darbību iznomātājam piederošajā zemē, šāda vienošanās ar nomnieku var potenciāli ierobežot nomnieka konkurentiem piekļuvi saistītajam tirgum (t.i., tirgum, kurā atrodas nomnieks). 4.10.punktā minēts šādas vienošanās piemērs, kas samērā precīzi atbilst Lietā apskatītajām Vienošanās: "Piemēram, tirdzniecības centra īpašnieks var garantēt vienam nomniekam ekskluzīvas tiesības konkrēta veida veikala darbības veikšanai tirdzniecības centrā. Pēc definīcijas šāda vienošanās aizsargātu nomnieku no konkurences no citiem konkrētiem konkurentiem šajā tirdzniecības centrā un šādai vienošanās ir potenciāls ierobežot konkurenci saistītajā tirgū." OFT neuzskata ekskluzivitātes noteikumus telpu nomas līgumos tirdzniecības centros, tātad arī Vienošanās, par tādām vienošanās, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Saskaņā ar OFT Vadlīnijām, šādām vienošanās ir potenciāls ierobežot konkurenci saistītajā tirgū pie nosacījuma, ka vienošanās pusei vai pusēm piemīt tirgus vara saistītajā tirgu un šāda tirgus vara rodas vai tiek stiprināta vienošanās rezultātā60. Attiecīgi, šādas vienošanās nevar uzskatīt par tādām, kuras neizbēgami ierobežo konkurenci. Otrkārt, lai arī Vertikālo ierobežojumu regula nav tieši attiecināma uz ekskluzivitātes noteikumiem nomas līgumos, EK 2010.gada 19.maija "Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā" ietvertais izvērtējums par ekskluzivitātes noteikumiem, proti, ka tiem zināmos apstākļos ir potenciāls ierobežot konkurenci, bet ka šādiem noteikumiem var būt efektivitātes ieguvumi, kas atsver iespējamo konkurences ierobežojumu, ir piemērojams arī ekskluzivitātes noteikumiem nomas līgumos61. Līdzīgi kā ekskluzīvas izplatīšanas gadījumā62, arī ekskluzivitātes noteikums nomas līgumā var būt objektīva nepieciešamība nomas līguma noslēgšanai63, kā arī tas var radīt efektivitātes ieguvumus64. Kā norādīts iepriekš, vienošanās var pieņemt konkurenci ierobežojošu mērķi tajos gadījumos, kad izvērtējot vienošanās saturu, tās mērķi un ekonomisko un tiesisko kontekstu var secināt, ka konkurences ierobežošana ir šādas vienošanās neizbēgamas sekas. No augstākminētās ekskluzivitātes noteikumu nomas līgumos analīzes redzams, ka šādu noteikumu neizbēgamas sekas nav konkurences ierobežošana. Paziņojumā ir norādīts, ka, tā kā Vienošanās (t.i. ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumā) pēc būtības neatbilst izpratnei par vertikālu vienošanās tās tradicionālajā nozīmē, Vienošanās ir tāda vertikālā vienošanās, kura ietekmē horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem. Paziņojumā pausts viedoklis, ka klasiskajā izpratnē vertikālajām vienošanās parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc Lietā apskatīto Vienošanos gadījumā ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i. Maxima, ir uzskatāms par ieinteresēto pusi, kuras rīcības rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus65. Cik noprotams no Paziņojuma, tieši šī apsvēruma dēļ, proti, ka ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumos atšķirībā no vertikālām vienošanās "klasiskā" izpratnē ietekmē horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem, KP Vienošanās uzskata par tādām, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Mūsuprāt, šāds viedoklis ir nepamatots. Gan Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa, gan LESD 101.panta pirmā daļa aizliedz vienošanās, kuras ierobežo konkurenci kādā konkrētā tirgū. Konkurences likumā konkurence ir definēta kā potenciāla vai esoša ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem - tātad sāncensība "horizontālā" līmenī. Attiecībā uz vertikālām vienošanās, kuras dalībnieki vienlaicīgi nav arī konkurenti augšupējā vai lejupējā tirgū, konkurences ierobežošana Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas un LESD 101.panta pirmās daļas ietvaros var notikt vienīgi tajos gadījumos, kad šādas vienošanās dalībnieki vienojas par ierobežojumiem, kam ir negatīva ietekme uz konkurenci kādā no konkrētajiem tirgiem - proti, ir ietekme uz "horizontālu" konkurenci lejupējā vai augšupējā tirgū. Tātad visos gadījumos, kad vienošanās iekļaujas LESD 101.panta pirmās daļas vai Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas tvērumā (pat ja šāda vienošanās ir atļaujama saskaņā ar LESD 101.panta trešo daļu/Konkurences likuma 11.panta otro daļu), šāda vienošanās obligāti "horizontāli" ietekmē konkurenci kādā konkrētā tirgū. Ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumos ietekmē horizontālās attiecības starp nomnieku un tā konkurentiem tieši tāpat kā ekskluzīvas izplatīšanas vienošanās gadījumā ekskluzivitātes noteikums ietekmē konkurenci starp izplatītāju un tā konkurentiem. Tāpēc, ja ekskluzīvās izplatīšanas vienošanās nav mērķa ierobežojumi, tādi nevar būt arī ekskluzivitātes noteikumi nomas līgumos. Paziņojumā norādīts, ka Vienošanās ir mērķa ierobežojums saistībā ar to, ka Vienošanās ir tieša ietekme uz ietekmēto tirgu un Maxima konkurentiem, un ka Vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktam - vienošanās par darbību, kuras dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta tirgus dalībnieku iekļūšana konkrētā tirgū. KP tālāk izdara atsauci uz LR Augstākās tiesas Senāta spriedumu lietā Nr.A42426505, kur Senāts atzinis, ka visas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktos minētās vienošanās ir tādas, kas ierobežo konkurenci pēc mērķa. Jāņem vērā, ka Senāts lietā Nr. A42426505 izvērtēja horizontālu vienošanos starp tirgus dalībniekiem, tāpēc, mūsuprāt, Senāta spriedumā ietvertais atzinums par mērķa ierobežojumiem nav bijis iecerēts piemērošanai vertikālām vienošanās. Piemērojot minētajā Senāta spriedumā ietverto atzinumu vertikālas vienošanās lietā, proti, ka visas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktos minētās vienošanās ierobežo konkurenci pēc mērķa, tas būtu pretrunā ar MK Noteikumiem Nr.797. Kā minēts iepriekš, ekskluzivitātes noteikumiem nomas līgumos tāpat kā ekskluzīvās izplatīšanas vienošanās piemīt zināma ietekme uz konkurenci starp nomnieku/izplatītāju un tā konkurentiem, un šajā ziņā iespējamais konkurences ierobežojuma risks abos gadījumos ir potenciāls apgrūtinājums konkurentiem iekļūt konkrētajā tirgū. Tomēr, ņemot vērā, ka likumdevējs ir izdevis MK Noteikumus Nr.797 un tajos paredzējis, ka ekskluzīvās izplatīšanas vienošanās netiek pakļautas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas vienošanās aizliegumam, ja tā tirgus daļa konkrētā tirgū nepārsniedz 30% (t.i. nepiemīt zināma līmeņa tirgus vara), ir pamatoti uzskatīt, ka šādas vienošanās nav mērķa ierobežojumi, jo netiek pieņemtas negatīvas sekas uz konkurenci ciktāl dalībniekam nepiemīt zināma līmeņa tirgus vara. Mūsuprāt, tāds pats secinājums ir izdarāms arī attiecībā uz ekskluzivitātes noteikumiem nomas līgumos, tātad, arī Vienošanās. Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" minēto, Konkurences padome norāda, ka Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.797 "Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi Nr.797) attiecas uz atsevišķa veida vertikālajām vienošanām, paredzot tām atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi un tajos ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla vienošanās tās tradicionālajā izpratnē, t.i., konkrētās lietas ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tās neietver vienošanos par preču pirkšanu vai pārdošanu - neveidojas tradicionālā preces vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece tiek pirkta un tālāk pārdota, tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu vienošanos, kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to tajos ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei par vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē. Tas pats attiecas uz pieteicējas argumentā pieminēto ekskluzīvo piegādes (izplatīšanas) vienošanās, arī ekskluzīvās piegādes noteikumi šajā gadījumā nav attiecināmi, jo minētie noteikumi attiecas uz vertikālu vienošanos tās klasiskajā izpratnē (kur tiek pirktas (izplatītas) preces un tālāk pārdotas). Konkrētā vienošanās ir tāda vienošanās, kura ietekmē horizontālās attiecībās starp tirgus dalībniekiem. Klasiskajā izpratnē vertikālajām vienošanām parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc konkrētās vienošanās gadījumā ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i., MAXIMA grupas uzņēmumi, ir uzskatāmas par ieinteresēto pusi, kuras rīcības rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus. Šajā gadījumā vienošanās starp MAXIMA grupas uzņēmumiem un iznomātājiem atbilst Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un 11.panta ģenerālklauzulai, t.i., vienošanās ir noslēgta starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un šī vienošanās rada nelabvēlīgas sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus un līdz ar to uz to ir attiecināmi visi Konkurences likuma 11.pantā noteiktie ierobežojumi. Tā kā normatīvo aktu regulējums, jau ir apskatīts šī lēmuma 3.punktā, Konkurences padome uzskata, ka to nav lietderīgi šeit atkārtoti vēlreiz minēt - skat., Lēmuma 3.punkts. Ņemot vērā visu augstāk minēto, Konkurences padome uzskata, ka pieteicējas arguments attiecībā uz to, ka šajā gadījumā bija jāpiemēro Noteikumi Nr.797 un tajā ietvertie ekskluzīvās pārdošanas noteikumi, nav pamatots un ir noraidāms. 5.2. (*). Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" minēto, Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija" jurista A.R. skaidrojumi (*) ir noraidāmi un neattiecas uz Lietas būtību. Konkurences padome norāda, ka Lietas ietvaros ņem vērā apstākli, ka konkrētās vienošanās ir notikušas starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un līdz ar to uz to attiecas visi Konkurences likumā noteiktie ierobežojumi. Konkurences padome norāda, ka ņem vērā SIA "MAXIMA Latvija" paskaidrojumus attiecībā uz telpu nomas līgumu ar SIA "Garantija". Konkurences padome norāda, ka ņem vērā, ka līgums ar SIA "Ditton Nami" saturēja specifisku ekskluzivitātes noteikumu, kā kritēriju paredzot noteiktus kvadrātmetrus, kā rezultātā tā mērķis nebija un arī praktiski tas nevarēja nelabvēlīgi ietekmēt nelielus un specializētus mazumtirgotājus. 5.3. (*). Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" sniegto informāciju, Konkurences padome norāda, ka piekrīt SIA "MAXIMA Latvija" viedoklim, ka Konkurences padomes rīcībā nav informācijas, kas apliecinātu, ka SIA "MAXIMA Latvija" ir izmantojusi sev pielīgtās tiesības ar telpu iznomātājiem, kas satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos ierobežojumus. Konkurences padome norāda, ka izvērtējot Lietas apstākļus ņem vērā to, ka visos tirdzniecības centros, kuru telpu nomas līgumi bija spēkā esoši un saturēja Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos ierobežojumus bez SIA "MAXIMA Latvija" bija arī citi telpu nomnieki. Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka, lai izpildītos Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē mērķis vai sekas, kas ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto vienošanos gadījumos starp MAXIMA grupas uzņēmumiem un iznomātājiem izpildās viens kritērijs, t.i., mērķis. Lietā ir konstatēts, ka konkrētā vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta ģenerālklauzulai, jo ir notikusi vienošanās starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un līdz ar to uz to attiecas visi Konkurences likumā noteiktie ierobežojumi un konkrētā vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā norādītajam tiesiskajam sastāvam un līdz ar to šādas vienošanās sekas īpaši nav jāpierāda. Konkurences padome ņem vērā, ka SIA "MAXIMA Latvija" nosūtīja (*). Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija" nosūtītie paziņojumi paredz, ka noteiktu Nomas līgumu punktu piemērošana tiek apturēta tikai uz laiku (*), nevis tiek neatgriezeniski izbeigti. 5.4. (*). Izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" viedokli Konkurences padome norāda, lai izpildītos Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē mērķis vai sekas, kas ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto vienošanos gadījumos starp MAXIMA grupas uzņēmumiem un iznomātājiem izpildās viens kritērijs, t.i., mērķis. Konkurences padome norāda, ka ņem vērā, ka procentuāli to līgumu īpatsvars, kas satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu ir neliels - 10% attiecībā pret SIA "MAXIMA Latvija" kopējo telpu nomu līgumu apjomu. Vienlaikus KPI norāda, ka arī skaitliski nelielais līgumu apjoms, kuri satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu ilgtermiņā var izraisīt nelabvēlīgas sekas un nelabvēlīgi ietekmēt tirgu kopumā, jo ierobežo cita tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā tirgū. Konkurences padome noraida SIA "MAXIMA Latvija" apgalvojumu, ka līgumos iekļautajiem ierobežojumiem ir (*), ko apliecina tas, ka telpu nomas līgumi ar ierobežojumiem iznomātājiem ir slēgti ilgā laika periodā (vecākais līgums noslēgts 2002.gadā ar SIA "Ditton Nami", jaunākais līgums noslēgts 2010.gadā ar SIA "Latgales būves"), tirdzniecības centri atrodas ļoti dažādās Latvijas vietās (gan lielās pilsētās, piemēram, Jelgava, Rīga, gan mazās pilsētās un apdzīvotās vietās - Dagda, Roja u.c.), kas norāda uz mērķtiecīgu MAXIMA grupas darbību iekļaujot telpu nomas līgumos punktus, kas satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto vienošanās aizliegumu, tādejādi kavējot konkurenci un liedzot citiem tirgus dalībniekiem pieeju konkrētajam tirgum. Konkurences padome norāda, ka ņem vērā SIA "MAXIMA Latvija" argumentu, ka Lietas materiālos nav pierādījumu, kas apliecina nomas līgumos iekļauto ierobežojumu izmantošanu, kā arī to, ka SIA "MAXIMA Latvija" piekrita, ka Iznomātāji iznomā telpas trešajām personām. Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka nepieciešamība iznomātājiem saskaņot ar MAXIMA grupu telpu nomu trešajām personām ir pretrunā ar Konkurences likumu.