3. Article

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 7.panta otrajā daļā noteikto: "Šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi". Likuma "Par pašvaldībām" 15.pants nosaka, ka "pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas: (..) 5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.)". Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 61.panta pirmā daļa nosaka: "Publiskas personas sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vismaz vienas līdzējas - publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu". Konkurences padome secina, ka Sadarbības līgums slēgts ar mērķi, lai SIA "Positivus grupa" varētu realizēt izņēmuma tiesības uz festivāla rīkošanu, lai paplašinātu iedzīvotāju izvēles iespējas kultūras un publisku pasākumu jomā, bet pašvaldība saņemtu publicitāti un atpazīstamību, kas sekmētu sabiedrības interesi par Salacgrīvas pilsētu, tādējādi veicinot tūristu pieplūdumu, nodrošinot pilsētas atpazīstamību kopumā. Saskaņā ar Sadarbības līguma 1.3.punktu festivāla teritorija SIA "Positivus grupa" tiek nodota bez maksas. Salacgrīvas pilsētas dome, atbilstoši normatīvajiem aktiem, noslēdzot Sadarbības līgumu ar SIA "Positivus grupa" par festivāla rīkošanu, Konkurences padomes ieskatā īsteno tai ar likumu "Par pašvaldībām" noteikto autonomo funkciju, t.i., rūpējas par kultūras pasākumu organizatorisko un finansiālo palīdzību. Lai arī Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome, kuras saistību un tiesību pārņēmējs uz šo brīdi ir Salacgrīvas novada dome, noslēdza Sadarbības līgumu, tomēr tā negūst personīgu mantisku labumu no SIA "Positivus grupa". Tāpat Konkurences padome norāda, ka Salacgrīvas pilsētas dome pati konkrētajā gadījumā neveic saimniecisko darbību. Konkurences padome jau iepriekš ir atzinusi, ka publisko tiesību personas rīcība nav vērtējama atbilstoši Konkurences likumam, ja rīcība ir veikta, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas2, kas šajā gadījumā ir piemērojama arī vietējas pārvaldes institūcijām, proti Salacgrīvas novada domei jo, kā to Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, Konkurences likums attiecas uz publisko tiesību subjektiem, ja tie veic saimniecisko darbību3. Līdz ar to ir būtiski nošķirt "publiskās pārvaldes funkciju īstenošanu" no "saimnieciskās darbības". Tā kā Konkurences likuma tiesību normas ir saskaņotas ar Eiropas Savienības tiesību normām4, interpretācijā var izmantot Eiropas Kopienu (Eiropas Savienības) tiesas atziņas. Darbībām nav saimnieciska rakstura, ja tās pēc to dabas, mērķa un tiesību aktiem, kas to regulē, ir tipiskas publiskās pārvaldes iestādei5. Savukārt par "saimnieciskām darbībām" ir uzskatāma preču un pakalpojumu piedāvāšana tirgū6. Izvērtējot abus šos skaidrojumus, Konkurences padome uzskata, ka Sadarbības līgums ir noslēgts, īstenojot tai ar tiesību aktiem noteiktās publiskās pārvaldes funkcijas, t.i., nodrošināt kultūras pasākumu organizatorisko un finansiālo palīdzību, piešķirot lietošanas tiesības uz publisko lietu - Salacgrīvas Zvejnieka parku. Ņemot vērā minēto un izvērtējot SIA "Salacgrīvas kempings" iesniegumā norādīto informāciju, Konkurences padome secina, ka Salacgrīvas pilsētas domes rīcība konkrētajā situācijā ir vērtējama kā pašvaldības autonomo funkciju īstenošana kultūras pasākumu organizēšanā. Konkurences padome secina, ka Salacgrīvas pilsētas dome šajā gadījumā rīkojas kā publisko tiesību subjekts un veic pašvaldības publiskās (autonomās) funkcijas, Salacgrīvas pilsētas domes darbības nav balstītas uz saimnieciskās darbības principiem. Tādējādi Salacgrīvas pilsētas dome konkrētajā gadījumā nav uzskatāma par tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē. Līdz ar to Konkurences likums SIA "Salacgrīvas kempings" iesniegumā minētajām SIA "Positivus grupa" un Salacgrīvas novada domes darbībām nav piemērojams, kā arī nav pamats Konkurences padomes rīcībai, pamatojoties uz Konkurences likuma 11.pantu. Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona. Savukārt Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ir noteikts: "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: (..)." Tas nozīmē, ka vienošanai ir jānotiek starp diviem tirgus dalībniekiem, lai Konkurences padome to vērtētu atbilstoši Konkurences likuma 11.panta aizliegumam.