1. Article

Ievads EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas atbilst Programmu jomām, kas apstiprinātas attiecīgās valsts Saprašanās memorandā. Programmu iesniegumi tiek pieņemti, ja tos ir iesniegusi iestāde, ko ir apstiprinājusi Finanšu instrumentu komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija no vienas puses un vadošā iestāde no otras puses. Programmas iesniegumu paraksta iesniegumu iesniedzošās iestādes pilnvarots pārstāvis. Turklāt katru iesnieguma lappusi un katru iesnieguma Pielikumu lappusi paraksta tas pats pārstāvis. Iesniegumu paraksta arī vadošā iestāde un kāds no Programmas īstenošanā iesaistītajiem Programmas partneriem. Programmas iesniegums nedrīkst būt garāks par 30 lappusēm, bez Pielikumiem un Statistikas pielikuma. Statistikas pielikums sastāv no Excel tabulas, kas ieviesta iesniegumu iesniegšanai, jo uz internetu bāzēts risinājums būs pieejams tikai 2011.gada otrajā pusgadā. Statistikas pielikuma mērķis ir veicināt noteiktu datu ielādēšanu, kas nepieciešami programmas vadībai izvērtēšanas un ieviešanas laikā. Lūdzam nemainīt Statistikas pielikuma formātu un iestatījumus, jo izmaiņu dēļ nebūs iespējama datu pārsūtīšana un tā rezultātā var tikt lūgts atkārtoti iesniegt iesniegumu atbilstošā formātā. Organizācija, kas iesniedz Programmas iesniegumu, ir atbildīga par to, lai identisks teksts un skaitļi tiktu atspoguļoti tad, kad Programmas iesnieguma veidlapā un Statistikas pielikumā ir jānorāda līdzīgi dati. Pārliecinieties, vai Programmas iesniegums ir sagatavots pienācīgā angļu valodā. Iesniegumi , kuri būs sagatavoti angļu valodā, kas var izraisīt pārpratumus, tiks atdoti atpakaļ labojumu veikšanai. Parakstot un iesniedzot Programmas iesniegumu, Programmas apsaimniekotājs piekrīt, ka FIB var publicēt iesnieguma kopsavilkumu savā tīmekļa vietnē un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem. Par jebkurām tehniskām problēmām un kļūdām Statistikas pielikumā ir jāziņo nekavējoties FIB, nosūtot e-pastu uz: reporting@efta.int. 2. Juridiskais ietvars Programmas iesniegums atbilst EEZ līguma 38.b protokolam par EEZ Finanšu instrumentu, Noteikumiem par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009. - 2014. gadā vai Noteikumiem par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009. - 2014. gadā un Saprašanās memorandam starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti. Detalizētu informāciju par katru Programmas iesnieguma sadaļas aizpildīšanu var atrast Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatas (PAR) trešajā sadaļā. Virsraksti Programmas iesniegumā atbilst virsrakstiem PAR. 3. Programmas iesniegums 3.1. Kopsavilkums Šajā sadaļā tiek sniegts Programmas iesnieguma kopsavilkums. Programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" (turpmāk tekstā - Programma, 1.Pielikums (Saīsinājumu saraksts)) vispārējais mērķis - palielināta "zaļo" komersantu konkurētspēja, tostarp nekaitīguma veicināšana esošajās nozarēs, "zaļās" inovācijas un "zaļā" uzņēmējdarbība. Programmas iesniegumu ir sagatavojis programmas apsaimniekotājs - Ekonomikas ministrija (turpmāk tekstā - EM) sadarbībā ar donorvalsts programmas partneri (turpmāk tekstā - DPP) (Norvēģijas Inovāciju aģentūra). EM ieviesīs Programmu sadarbībā ar valsts aģentūru "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (turpmāk tekstā - LIAA) un Norvēģijas Inovāciju aģentūru. Savas konsultācijas papildus Programmas izstrādes posmā savas konsultācijas ir sniegusi arī Norvēģijas Valsts industriālās attīstības korporācijas (turpmāk tekstā - SIVA). Programmas iesniegumā ir noteiktas Programmas jomas Nr. 21 "Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā" ieviešanas prasības un nosacījumi. Papildus Programmas iesniegumā ir iekļauta stratēģija, saskaņā ar kuru ir noteiktas galvenās Programmas prioritātes un metodes kā sasniegt plānotos Programmas rezultātus. Programmas vispārējā mērķa sasniegšanai Programmas ietvaros ir paredzēts viens iepriekš noteikts projekts "Tehnoloģiju inkubators" (turpmāk tekstā - iepriekš noteikts projekts), neliela apjoma grantu shēma paredzamajam rezultātam "Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un uzņēmējdarbība" (turpmāk tekstā - neliela apjoma grantu shēma) un atklātais projektu iesniegumu atlases konkurss paredzamā rezultāta "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija" ietvaros (turpmāk tekstā - atklātais konkurss). Kopējais Programmas ietvaros pieejamais finansējums ir 7 961 364 lati (EUR 11 328 000). Programmas specifiskais mērķis ir izveidot Tehnoloģiju inkubatoru, kas kalpotu kā savienojošs mehānisms starp "zaļo" nozaru komersantiem un tirgu. Iepriekš noteiktā projekta iesniedzējs būs Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un SIVA izveidota institūcija. Papildu Tehnoloģiju inkubatorā iesaistīs nozaru un uzņēmējdarbības ekspertus, lai nodrošinātu kvalitatīvu projekta īstenošanu. Tehnoloģiju inkubatora izveide novērsīs pašreizējās tirgus nepilnības, proti, inovatīvu ideju, produktu un tehnoloģiju trūkumu, kā arī veicinās zinātnisko institūciju un agrīnās stadijas inovatīvo komersantu savstarpējo sadarbību pētniecības un attīstības (P&A) jomā. Neliela apjoma grantu shēmas ietvaros atbalstu grantu un kuponu veidā varēs saņemt fiziskas personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību, kā arī komersanti tehnoloģiju intensīvās nozarēs1, kuru darbība ir saistīta ar "zaļajām" inovācijām. Atklātā konkursa ietvaros finansējumu varēs saņemt komersanti tehnoloģiju intensīvās nozarēs, kuru darbība ir saistīta ar "zaļajām" inovācijām. Neliela apjoma grantu shēmas un Atklāta konkursa ietvaros daļu no Programmas apsaimniekotāja funkcijām īstenos LIAA. Donorvalsts partnerības projekti būs daļa no Programmas. Papildu punktus vērtēšanas kritērijos saņems tie projekti, kas tiks ieviesti sadarbībā ar Norvēģijas institūcijām. Bez tam, viens no Tehnoloģiju inkubatora apsaimniekotājiem būs SIVA. Partnerības veicināšanai Programmas ietvaros ir paredzēti finanšu līdzekļi 206 624 lati (294 000 EUR), kas tiks izmantoti, lai organizētu vizītes uz Norvēģiju un Latviju, darba grupas utt. Programmas ietvaros sasniegto rezultātu izvērtēšanai svarīgi ir noteikt, cik lielā mērā tā ir veicinājusi abu plānoto rezultātu sasniegšanu: "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija" un "Palielināta "zaļo" darbavietu radīšana un uzņēmējdarbība". Atklātā konkursa mērķis ir sasniegt rezultātu "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija", savukārt neliela apjoma grantu shēmas un iepriekš noteiktā projekta mērķis ir sasniegt rezultātu "Palielināta "zaļo" darbavietu radīšana un uzņēmējdarbība". EM, LIAA un Norvēģijas Inovāciju aģentūra nodrošinās publicitātes pasākumus. Informācija par Programmu būs pieejama arī EM un LIAA tīmekļa vietnē, kā arī atsevišķā Eiropas Ekonomiskās Zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu tīmekļa vietnē, kuru administrē Vadošā iestāde (Finanšu Ministrija, turpmāk tekstā - VI). Norvēģijā Programmas atpazīstamību palīdzēs veicināt Norvēģijas Inovāciju aģentūra un SIVA. 3.2. Pamatinformācija Tiek sniegta pamatinformācija par Programmu, lai programmu varētu atpazīt. · Programmas nosaukums: Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā · Programmas joma (atsauce uz SM): Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā · Programmas apsaimniekotāja nosaukums: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija · Programmas partnera nosaukums un izcelsmes valsts (ja tāds ir): Norvēģijas Inovāciju aģentūra (Norvēģija). 3.3. Programmas svarīgums Aprakstīt, kā plānotā Programma atbilst: · vispārīgiem EEZ Finanšu instrumenta vai Norvēģijas Finanšu instrumenta mērķiem Programmas iesniegumā ir noteikts, ka Programmas ietvaros tiks atbalstīta zināšanu ietilpīgu komersantu izveide un jau esošu komersantu tālākās attīstības veicināšana. Atbalsts šādiem komersantiem veicinās jaunu "zaļo" darba vietu radīšanu un esošo saglabāšanu un veidotu pamatu stabilai un ilgtspējīgai "zaļo" nozaru attīstībai Latvijā. Ņemot vērā iepriekšminēto, Programma labvēlīgi ietekmēs ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos Eiropas Ekonomikas zonā. Programmas ietvaros tiks stiprināta sadarbība ar Norvēģiju, jo Programmas ieviešana notiks partnerībā ar Norvēģijas Inovāciju aģentūru. Kā DPP Norvēģijas Inovāciju aģentūra nodrošinās savu pieredzi un zināšanas, kas gūtas, ieviešot līdzīgas programmas, un palīdzēs veicināt Programmas atpazīstamību Norvēģijā. Nozīmīga loma projektā ir paredzēta SIVA, kam jau ir pieredze tehnoloģiju inkubatoru izveidē, un tā ir līdzīgu projektu jau ieviesusi Ogrē (Latvijā). Turklāt Norvēģijas un Latvijas pārstāvju apmaiņas braucieni, semināri stiprinās sadarbību starp komersantiem, kam piemīt būtiska nozīme Norvēģijas un Latvijas divpusējo attiecību veicināšanā. · attiecīgās programmas kopējam mērķim, un Programma ir paredzēta, lai uzlabotu situāciju Latvijas tehnoloģiju intensīvajās nozarēs, motivējot un iedrošinot cilvēkus iesaistīties uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar "zaļo" nozaru attīstību un veicinot jau esošo komersantu tālāku attīstību. Programmas ietvaros izveidos Tehnoloģiju inkubatoru, kas nodrošinās atbalstu komersantiem, kuri specializējas tehnoloģiju intensīvajās nozarēs un kuru mērķis ir efektīvi izmantot materiālu un enerģijas resursus. Komersantiem būs jāpierāda ne tikai pārliecinošs biznesa izaugsmes potenciāls, bet to iesniegtajam projektam būs jābūt tieši orientētam, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz vidi. Šādi paši nosacījumi attieksies arī uz fiziskām personām ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību. Bez tam zinātnisko institūciju dalība Programmā nodrošinās būtisku intelektuālo kapacitāti, kas, potenciāli, varētu radīt būtiskus uzlabojumus inovācijās "zaļo" tehnoloģiju jomā. Programmas ieviešanas gaitā ir paredzēts izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un tehnoloģijas, kas labvēlīgi ietekmēs "zaļās" ražošanas nozares attīstību. · tiesību aktiem un valsts prioritātēm Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013. gadam ir noteikts - lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju starptautiskajos tirgos, Latvijas ekonomikai ir jābalstās uz tehnoloģiski izciliem lieliem, vidējiem un maziem komersantiem, kas spēj elastīgi pielāgoties globālām un nacionālām tautsaimniecības izmaiņām. Tas apstiprina nepieciešamību veicināt jaunu augstas pievienotās vērtības komersantu dibināšanu un nepieciešamību atbalstīt pāreju uz augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu esošajos komersantos. Šādas prioritātes ir uzsvērtas arī "Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai" (EM, apstiprināts 2010.gada 16.novembrī)- kur ir minēts, ka, lai veicinātu konkurētspēju, Latvijai ir jāsniedz papildus atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ražošanai un jāatbalsta ieguldījumu veikšana pamatlīdzekļos. Finansējuma nepieciešamība ir uzsvērta arī "Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007. - 2013.gadam" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406). Minētajā programmā ir noteikts - lai Latvijā veidotu ilgtspējīgu ekonomiku, ir jānodrošina labvēlīgi nosacījumi jaunu komersantu dibināšanai, jāpaaugstina to konkurētspēja un jāsamazina sociālās atšķirības. Tas ir sasniedzams, nodrošinot pieeju finansējumam un paaugstinot komersantu inovatīvo kapacitāti, attīstot labvēlīgu institucionālo vidi un uzlabojot sadarbību starp privāto un zinātnes sektoru. Turklāt būtiska uzmanība ir jāvelta industriālajai attīstībai, jo joprojām ir nepieciešams paaugstināt jaunu tehnoloģiju un zināšanu pārneses apgūšanas līmeņus. Programmas īstenošana tiešā veidā atbilst augstāk minētajām valsts prioritātēm. Dažādu tirgus nepilnību dēļ ir nepieciešams sniegt lielāku atbalstu inovāciju vadības kritiskajiem posmiem, piemēram, uzņēmējdarbības un tehnoloģijas ideju un produktu attīstībai. Jaunu, konkurētspējīgu komersantu izveide ne tikai paaugstinās iekšējo konkurenci, bet arī veicinās straujāku zināšanu pielietošanu komersantos. Turklāt, masveida radošums un inovācijas ir viens no "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Latvija 2030" mērķiem. Latvija ir sasniegusi ievērojamus rezultātus koksnes ražošanas nozarē, ķīmijas nozarē, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozarē, elektronisko un optisko produktu nozarē, kā arī metāla un mašīnbūves nozarēs. Šīs nozares ir atzītas kā vienas no prioritārajām Latvijas nozarēm informatīvajā ziņojumā "Par ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa periodā" (EM, apstiprināts 2009.gada 10.novembrī). Šajā ziņojumā eksperti no Latvijas Bankas un EM minētās nozares atzina par nozarēm ar augstāko pievienoto vērtību, lielāko starpnozaru ietekmi un lielāko sagaidāmo izaugsmes potenciālu. Turklāt, minētājām nozarēm Latvijā piemīt ilglaicīgas tradīcijas ar ievērojamu intelektuālo kapitālu. Ilgtspējīga izaugsme2 ir viena no ES 2020 stratēģijas prioritātēm. Šīs stratēģijas mērķis ir stiprināt Eiropas vadošās pozīcijas jaunu "zaļo" tehnoloģiju un ražošanas metožu attīstībā. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Inovācija ilgtspējīgai nākotnei - Ekoinovācijas rīcības plāns (turpmāk tekstā - Eco-AP)3ir vērsts uz konkrētiem šķēršļiem, risināmajiem uzdevumiem un iespējām sasniegt vides mērķus ar inovāciju palīdzību. Eco-AP tiešais mērķis ir samazināt slodzi uz vidi un novērst plaisu starp inovācijām un tirgu. Tāpat Eco-AP papildina citas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas. Šai ziņā būtiska ir pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa"4, kas uzsver tādu jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstības nozīmi, kuri samazinātu izejvielu apjomus, atkritumu veidošanu, optimizētu ražošanas procesu utt. Šāda orientācija veicinātu tehnoloģiju inovācijas, palielinātu nodarbinātību strauji augošajā "zaļo" nozaru sektorā, atvērtu jaunus eksporta tirgus un nodrošinātu patērētājiem jaunus un ilgtspējīgus produktus. Virzīšanās uz "zaļāku" ekonomiku ir uzsvērta arī nacionālajos stratēģiskajos dokumentos. Viena no "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Latvija 2030" sadaļām ir veltīta tēmai "Inovatīva un ekoloģiski efektīva ekonomika". Tāpat stratēģiskajā dokumentā ir minēts, ka Latvijas priekšrocība ir "zaļā ekonomika" un tamdēļ ir būtiski to saglabāt un saudzīgi izturēties pret dabas resursiem. Turklāt Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013. gadam ir noteikts, ka uzņēmējdarbība, kas pamatā nav atkarīga no dabas un enerģijas resursiem, radītu mazāku piesārņojumu un uzlabotu tehnoloģiskos risinājumus. Ņemot vērā iepriekšminēto, var uzskatīt, ka Programma būs būtiska mehānisma daļa, lai veicinātu "zaļo" inovāciju attīstību, zināšanu komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi Latvijā. 3.4. Programmas motivācija un pamatojums 3.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīze Definēt un aprakstīt izaicinājumus un nepieciešamības Saņēmējvalstī saistībā ar Programmas jomu, tostarp aprakstīt ietekmi uz tiešo mērķa grupu / Programmas mērķa iestādi. Latvijā pastāv šādas uzņēmējdarbības attīstības problēmas: · Neliels skaits jaundibinātu augsto un vidējo tehnoloģiju intensīvo komersantu; · Jauniem augsta riska komersantiem trūkst sēklas finansējuma; · Latvijā nav izveidots tehnoloģiju inkubators strauji augošiem komersantiem. Ventspilī un Valmierā atrodas inkubatori, kuri ir specializējušies tehnoloģiju attīstīšanā un pašlaik turpina aktīvu darbību. Taču, Rīgā, kā vietā kur notiek vislielākā komerciālā aktivitāte, ir izteikta nepieciešamība pēc šāda veida inkubatora. Šobrīd Rīgā ir tikai viens inkubators, kas ir izveidots ar Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) fondu atbalstu - "Creative Andrejsala", kura mērķis ir jaundibinātus komersantus radošo industriju jomā. Arī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā diskusijā, kuras rezultātā tika sagatavots informatīvais ziņojums "Par nepieciešamo atbalstu jaunu eksportspējīgu produktu radīšanai sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem" (Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprināts 2010.gada 1.jūnijā), zinātnieki, uzņēmēji un augstas dažādu ministriju amatpersonas atzina, ka Latvijā trūkst Tehnoloģiju inkubatoru. Kā vienu no pastāvošo biznesa inkubatoru nepilnībām var minēt pirms-inkubācijas finansējuma trūkumu. Komersantam pirms tas tiek uzņemts inkubatorā ir jābūt atbilstoši izveidotai juridiskajai struktūrai un izstrādātam biznesa plānam. Šo problēmu būtu iespējams atrisināt ar pirms-inkubācijas atbalsta palīdzību. Pirms-inkubācijas atbalsts sniedz iespēju novērtēt biznesa potenciālu un izstrādāt pilnīgu biznesa plānu. Apzinoties savas stiprās puses un iespēju robežas, jaundibinātie komersanti var palielināt savas izdzīvošanas iespējas. Nepieciešamās informācijas iegūšana jaunam komersantam var būt laikietilpīga un sarežģīta, tādēļ pirms-inkubācijas atbalsts ir tik nozīmīgs. Kā cits trūkums, no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem atbalstītajai "Biznesa inkubatoru" programmai, ir biznesa inkubatora operatora nevēlēšanās inkubatorā uzņemt augsta riska komersantus (proti, komersantus, kuru nākotnes attīstības perspektīvas ir neskaidras un tās ietekmē virkne faktoru), lai gan veiksmes gadījumā šie komersanti būtu ar augstu izaugsmes potenciālu. "Biznesa inkubatoru" programmas ietvaros dzīvotspējas rādītājam jābūt ne mazākam par 95 % trešajā gadā, 90 % ceturtajā gadā un 85 % piektajā gadā no komersanta dibināšanas. Šīs prasības dēļ inkubatoru operatori ir atturīgi uzņemt augsta riska biznesa projektus. Saskaņā ar "Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016. gadam" (EM, apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 19.jūnija rīkojumu Nr.413), nozaru komersanti ir sadrumstaloti un reti sadarbojas, kas savukārt, mazina to spēju piedalīties lielākos iepirkumos. Šo situāciju var uzlabot Programmas īstenošana, ņemot vērā, ka viens no tās mērķiem ir sadarbības veicināšana. Komersantiem bieži trūkst izpratnes par inovāciju lomu komercdarbības attīstībā. Turklāt, nepietiekama pieejamība finanšu resursiem un jo īpaši sēklas un riska kapitāla trūkums komersantos kavē inovāciju procesus. Šo faktoru ietekme tiks mazināta, izveidojot Tehnoloģiju inkubatoru. Tehnoloģiju inkubators sniegs atbalstu daudzsološākajiem komersantiem grantu un kuponu veidā, lai tie saņemtu konsultācijas un nepieciešamo pakalpojumus, nodrošinot to ideju attīstību tādā mērā, lai tie varētu pretendēt uz riska kapitāla finansējumu. Līdzīgas nepilnības pastāv arī Norvēģijā, kur lielu daļu sēklas kapitāla nodrošina valsts iestādes, lai novērstu līdzīgus šķēršļus. Pasaules Uzņēmēju padomes par ilgtspējīgu attīstību ziņojumā Vīzija 20505 tika aprakstītas turpmākās tendences līdz 2050. gadam. Piemēram, paredzams, ka tiks piedāvāts pilnīgs produktu un pakalpojumu klāsts, balstoties uz augstu ilgmūžību, zemu ūdens patēriņu, kā arī zemu enerģētisko vērtību un materiālu sastāvu. Šāda pāreja nenotiks vienā mirklī, un tai ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir šādas pārejas nodrošināšana ražošanas nozarēs, lai samazinātu izmantoto CO2 izmešu un izmantoto resursu daudzumu, vienlaikus saglabājot darba vietas un ieguldot pilnīgi jaunās nodarbinātības iespējās. Tas īpaši attiecas uz jaunattīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku, kas šobrīd aktīvi iegulda tradicionālajā ražošanas infrastruktūrā. Uzlabota resursu efektivitāte un nodalīšana gan valsts, gan ražošanas nozares līmenī sniedz konkurētspējīgas priekšrocības un ilgtspējīgas nākotnes iespējas. Tas vēlreiz apstiprina Programmas nozīmi nepārtrauktas Latvijas attīstības nodrošināšanā. Programmas mērķa grupas un ieguvumi: · Zinātniskās institūcijas, kas ir ieinteresētas atbalstīt uz zinātni un tehnoloģijām balstītu ideju komercializācijas procesu; · Tehnoloģiju inkubators, kas ieinteresēts sasniegt tā mērķus un izveidot ilgtspējīgu platformu jaundibinātiem komersantiem; · Riska kapitāla ieguldītāji, kuri ir ieinteresēti dzīvotspējīgu investīcijās; · Citas reģionālās ieinteresētās personas (t. i. reģionālās iestādes, reģionālie inovāciju centri, citi privātā kapitāla veidi), kuras mērķis ir palielināt ekonomisko aktivitāti reģionā; · Komersanti, kas ieinteresēti paplašināt vai modernizēt savu darbību; · Kredītiestādes, kas ieinteresētas iegūt stabilus klientus; · Nozares pārstāvošās iestādes, kuras ir ieinteresētas savu nozaru stiprināšanā; · Fiziskās personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību, tai skaitā bezdarbnieki, kuri ir ieinteresēt palielināt savas darba iespējas. Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ir divas lielākās universitātes Latvijā. Latvijas Universitātei ir pieredze "zaļo" tehnoloģiju jomās - bioloģija, ķīmija, ģeoloģija, zemes zinātnes un datorzinātnes. Rīgas Tehniskajai universitātei ir pieredze "zaļo" tehnoloģiju jomās - atkritumu apsaimniekošana, "zaļā" enerģija, ūdens attīrīšana, progresīvo tehnoloģiju mājas, ķīmija un datorzinātnes. Ventspils augstskolai ir cieša sadarbība ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Biznesa inkubatoru. Ventspils Augsto tehnoloģiju parkam un Biznesa inkubatoram ir pieredze kosmosa tehnoloģiju izpētē, elektronikā un optikā. Programmai atbilst arī Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļa, kurā šobrīd studē 140 funkcionālā dizaina vides mākslas un metāla dizaina studenti. Aprakstīt, kam trūkst finansējums, esošo papildu finansējumu un iepriekšējo pieredzi ar finansējumu. Pašreizējā pieredze ir pierādījusi, ka tikai nedaudzi riska kapitāla ieguldītāji ir gatavi iesaistīties agrīnā komersantu finansēšanas posmā, ņemot vērā augsto risku, sākotnēji negatīvos finanšu atguves rādītājus, kā arī nepietiekamas zināšanas tehnoloģiju jomā. Tehnoloģiju inkubatora izveide ļaus palielināt riska kapitāla ieguldītājiem dzīvotspējīgu projektu skaitu. Programmas uzdevums ir kļūt par daļu no pilnībā funkcionējošas inovāciju sistēmas, kur komersanti dažādos to attīstības posmos tiek nodrošināti ar nepieciešamo kompetenci un finanšu resursiem. Dokumentā "Dalībvalstu konkurētspējas veicināšana un politika: Konkurētspējas nostiprināšana, 2011"6 minēts, ka Latvijas kredītiestādes bieži ir atturīgas veikt investīcijas "zaļo" investīciju projektos. Tas nozīmē, ka nepieciešams ievērojams ārējais atbalsts, lai nodrošinātu "zaļo" nozaru projektu īstenošanu. Saskaņā ar ziņojumā "Uzņēmējdarbības Globālais Monitorings / Latvijas ziņojums 2009" sniegto informāciju, Latvijas komersanti plaši izmanto neformālo kapitālu (piem., draugu, radinieku un kolēģu sniegtais finansējums). Tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrība ir plaši ieinteresēta atbalstīt uzņēmējdarbību. Lai gan tas daļēji atbilst patiesībai, ziņojums ļauj secināt arī to, ka komersanti nevar vai nevēlas atrast nepieciešamo finansējumu no formāliem avotiem (piem., bankām, kapitāla tirgiem, riska kapitāla ieguldītājiem), kas sniegtu komersantiem iespēju saņemt lielāku finansējumu, kā arī iegūt nepieciešamo pieredzi un kompetenci. Tāpat ziņojumā ir minēts, ka bankām bieži vien ir nepietiekamas zināšanas un izpratne par konkrētām nozarēm un uzņēmējdarbību, tā samazinot atbalstīto biznesa projektu skaitu. Tādējādi pieaug Tehnoloģiju inkubatora operatora nozīme, jo tas nodrošinātu kompetenci, kas nepieciešama objektīvu lēmumu pieņemšanai par projektu dzīvotspēju un sniegtu zināšanas un pieredzi projektu komercializācijai. Vienlaikus šāda Tehnoloģiju inkubatora operatora ekspertīze palīdzētu bankām pieņemt labvēlīgus lēmumus. Programma papildina Eiropas Reģionālās attīstības fondu (turpmāk tekstā - ERAF), kas atbalsta komersantus, taču ERAF mērķauditorija nedaudz atšķiras. Latvija ar ERAF atbalstu ir izveidojusi sistēmu, kas ietver dažādus atbalsta pasākumus ar mērķi nodrošināt finansējumu komersantiem dažādos to darbības attīstības posmos. Lai mazinātu plaisu starp zinātni un inovatīvu ideju komercializāciju, ir uzsākta Kompetences centru programma. Arī atbalsta pasākumi jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai ir nozīmīga inovāciju sistēmas daļa. Tomēr jāņem vērā, ka ES fondu 2007.-2013. gada finanšu plānošanas periods tuvojas noslēgumam, tādēļ papildu finansējuma avoti kļuvuši vēl nozīmīgāki. Šobrīd Latvijā tiek īstenota "Biznesa inkubatoru" programma, kuras ietvaros tiks noslēgti līgumi par 10 inkubatoru izveidi visā Latvijas teritorijā (ieskaitot Radošo industriju Biznesa inkubatoru Rīgā). Papildus atsevišķiem inkubatoriem ir izveidotas filiāles reģionos. Kopējais Biznesa inkubatoru programmas budžets ir 20 208 601 lati (EUR 28 754 248), no kuriem 17 179 419 lati (EUR 24 444 109) ir ERAF finansējums un 3 029 182 lati (EUR 4 310 137) ir valsts finansējums. Biznesa inkubatoru operatori tika izvēlēti publiskā iepirkuma ietvaros. Vērtēšanas komisijā piedalījās EM, LIAA, Kultūras ministrijas, VI un plānošanas reģionu pārstāvji. "Biznesa inkubatoru" programmai tika piemērota iepirkuma procedūra, un kopumā tika izvēlēti astoņi biznesa inkubatoru operatori. Biznesa inkubatorā tiek uzņemti komersanti no ļoti dažādām nozarēm, ne tikai "zaļo" tehnoloģiju jomā kā tas būs Tehnoloģiju inkubatora gadījumā. Turklāt "Biznesa inkubatoru" aktivitāte nav vērsta uz zinātnisko institūciju iesaisti. Lai būtu iespējams sasniegt Programmas mērķi ir nepieciešams iesaistīt zinātniskās institūcijas, kā arī Norvēģijas partnerus. Tas norāda, ka Tehnoloģiju inkubatora projekts ir jānosaka par iepriekš noteiktu projektu, kuru izvēlētos ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros. To apstiprina arī pasaules pieredze pirms-inkubācijas atbalsta sniegšanā tehnoloģiju intensīviem komersantiem, ko parasti īsteno ciešā sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Tāpat ierobežota projektu iesniegumu atlases procedūra ļauj jau tagad uzsākt sadarbību un sagatavoties Programmas īstenošanai, kas ir būtiski ņemot vērā laika ierobežojumus. Lēmums par komersantu apstiprināšanu "Biznesa inkubatoru" programmā tiek pieņemts pēc biznesa inkubatora operatora izvērtējuma - biznesa potenciāla pārbaude, atbilstības kritērijiem, de minimis kritērijam, komersanta statusa atbilstības jauna komersanta statusam. "Biznesa inkubatoru" programma joprojām darbojas, un tās ietvaros komersanti var pieteikties atbalsta saņemšanai. Programma tiks īstenota līdz 2014. gada beigām. Biznesa inkubators sniedz komersantiem ekspertu padomus un dažādus pakalpojumus atbilstoši to vajadzībām. Ja nepieciešams, biznesa inkubators var iepirkt dažādus papildus pakalpojumus. Komersantam, kas pievienojas biznesa inkubatoram, ja tas ir jaunāks par vienu gadu, pirmajā gadā atbalsta intensitāte - 85%, otrajā gadā - 60%, trešajā gadā - 40% un ceturtajā gadā - 10%. Gadījumos, ja komersants ir vecāks par vienu gadu, pirmajā gadā saņemtā atbalsta intensitāte nepārsniedz 80%, otrajā gadā - 55%, trešajā gadā - 35% un ceturtajā gadā - 10%. LIAA pienākumi ir uzraudzīt programmas īstenošanu, pārbaudīt biznesa inkubatoru operatoru iesniegtos maksājumu pieprasījumus, un izvērtēt programmas ietvaros sasniegtos rezultātus. EM izvērtē kopējo programmas ietvaros sasniegto un seko līdz finanšu progresam programmas ietvaros. Šobrīd sēklas kapitāla finansēšanu Latvijā nodrošina Imprimatur Capital Seed Fund. Kopējais sēklas kapitālam pieejamais finansējums sasniedz 2 108 412 latus (3 000 000 EUR), nepārsniedzot 70 280 latu (100 000 EUR) vienam projektam. Līdz šim maksimālais finansējums 70 280 latu (100 000 EUR) apmērā ir piešķirts 7 projektiem. Veicot investīcijas Imprimatur Capital Seed Fund pārstāvji arī piedalās komersanta lēmumu pieņemšanas procesā un sniedz savu pieredzi un zināšanas, lai veicinātu komersantu turpmāko attīstību. Imprimatur Capital Seed Fund pārziņā ir arī uzsākšanas kapitāla fonds, kura kopējais apjoms sasniedz 12 228 789 latus (17 400 000 EUR), nepārsniedzot 281 121 latus (400 000 EUR) vienam projektam. ES līmenī 2007.-2013. gada finanšu plānošanas periodā atbalsts ir paredzēts pētniecībai un eko-inovatīvu tehnoloģiju projektu demonstrēšanai un šo produktu iekļūšanai tirgū ar šādu programmu atbalstu: · Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiju attīstībai (FP7), Konkurētspējas un inovāciju ietvarprogramma (CIP), Eko-inovāciju pirmreizējas izmantošanas vai ieviešanas tirgū projekti; · Eiropas Eko-inovāciju platforma; · Programmas LIFE+ vides daļa. ES ir nākusi pretī "zaļajai" uzņēmējdarbībai, ieviešot LiMaS projektu7, kura ietvaros ir izstrādāts tīmekļa rīks, lai veicinātu eko-inovācijas mazajiem un vidējiem komersantiem. Tā mērķis ir palīdzēt komersantiem radīt videi draudzīgus produktus. Tāpat LiMaS projekts palīdz komersantiem pārvarēt kompetences trūkumu saistībā ar vides produktu attīstību, produkta izstrādes procesa laikā izskaidrojot vides jautājumus. 3.4.2. Ar Programmas jomu saistītas valsts un privātās iestādes Aprakstīt dažādus Saņēmējvalsts valsts pārvaldes un/vai reģionālo un vietējo iestāžu un/vai privātā sektora un/vai nevalstiskās sektora aspektus saistībā ar šo Programmu. Programma attiecas uz zinātniskajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, vietējā un valsts līmeņa publiskā sektora iestādēm. Tāpat būtiska loma ir privātā sektora personām un esošajiem komersantiem ar veiksmīgu pieredzi tehnoloģiski intensīvu biznesa ideju komercializācijā. Nozīmīga loma būs zinātniskajām institūcijām, kas nodrošinās inkubatora dalībniekus ar izpētes pakalpojumiem. Tāpat ir sagaidāms, ka no zinātnisko institūciju vidus Programmā varētu piedalīties zinātnieki, kas šādā veidā varētu komercializēt savas biznesa idejas. Būtiskas Programmai ir vietējās pašvaldības, jo tās tieši ietekmē uzņēmējdarbības vidi un nodrošina komersantiem nepieciešamo infrastruktūru, licences un atļaujas. Piemēram, Rīgas pilsētas dome ir noteikusi atbalstu komersantiem, jaunu investīciju piesaisti un darba vietu radīšanu kā vienu no savas darbības galvenajām prioritātēm. Lai sasniegtu šos mērķus, Rīgas pilsētas domē darbojas Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome. Piemēram, Rīgas pilsētas dome ir uzsākusi projektu "Duka"8, kura mērķis ir risināt neizmantoto komercīpašumu jautājumus, vienlaikus veicinot uzņēmējdarbību. Papildus, Rīgas pilsētas dome sadarbībā ar Swedbank īsteno grantu programmu "Atspēriens", kuras ietvaros jaundibinātie komersanti var saņemt līdz 6 000 lati (4 217 EUR) patentēšanai, interneta tīmekļa vietnes izstrādei, darbinieku apmācībām, grāmatvedības pakalpojumiem un citām vajadzībām. Lielākās nevalstiskās organizācijas Latvijā, kas apvieno dažādu nozaru komersantus ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. Abas šīs organizācijas ir EM sociālie partneri, un tās ietekmē uzņēmējdarbības vidi Latvijā cieši sadarbojoties ar publiskā sektora iestādēm un pārstāvot komersantu intereses. Savukārt nozaru asociāciju dalība ir būtiska, jo tās nodrošina komersantus ar potenciālo partneru kontaktiem, kā arī sniedz atbalstu citās komersantam nepieciešamajās jomās. Paredzēts, ka privātā sektora fiziskās personas varēs iesaistīties Tehnoloģiju inkubatora vadībā vai arī tikt piesaistītas kā padomdevēji specifiskos gadījumos. Latvijā ir vairākas nozares ar ilglaicīgām tradīcijām un starptautiski atzītiem sasniegumiem, piemēram, koksnes ražošanas nozare, ķīmijas nozare, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares, elektronisko un optisko produktu ražošanas nozare, kā arī metāla un mašīnbūves nozares, kurās ir biznesa profesionāļi ar nepieciešamo pieredzi veiksmīgai produktu komercializācijai. Tāpat Latvijā ir ilglaicīgas tradīcijas un starptautiski atzīti sasniegumi dizaina nozarē. Nozīmīga loma būs arī riska kapitāla institūcijām. Šobrīd darbojas divas riska kapitāla institūcijas, daļu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem: · BaltCap ir privāts kapitāla investors Baltijas valstīs. BaltCap nodrošina pamatkapitālu uz izaugsmi orientētiem Baltijas komersantiem. Kopš 1995. gada BaltCap ir ieguldījis finansējumu 47 dažādos komersantus un pabeidzis 26 ieguldījumu projektus. 2010. gadā BaltCap uzsāka BaltCap Latvija Riska kapitāla fondu un Lietuvas MVU fondu. · Imprimatur ir starptautisks investīciju komersants, kas vērsts uz augstas izaugsmes iespēju komercializāciju, kuras piedāvā universitātes, pētniecības institūti un citas iestādes. Nozīmīgu lomu Programmā spēlē banku sektors. Četras lielākās kredītiestādes Latvijā ir Swedbank, SEB banka, Nordea Finland Plc un DNB banka, kopā veidojot 50.5 % no Latvijas banku tirgus daļas. Tiek plānots, ka kāda no šīm bankām varētu iesaistīties Programmas īstenošanā. Programmas īstenošana ir saistīta ar Latvijas Republikas VI, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aktivitātēm, tā kā šīs institūcijas ir iesaistītas Programmas saskaņošanā, pirms tās iesniegšanas Ministru kabinetā. 3.4.3. Dažas no šīm institūcijām tiks iesaistītas Tehnoloģiju inkubatora darbībā. Ar programmas jomu saistītie likumi un noteikumi Uzskaitīt ES un valsts likumus un noteikumus, kas attiecas uz Programmas jomu, un aprakstīt to, kā Programma atbilst šiem likumiem un noteikumiem. Komisijas 2008.gada 6.augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 800/2008); Komisijas Regula (EK) Nr. 1998/2006 (2006. gada 15. decembris) par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1998/2006); Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007. - 2013.gadam; Darba likums - šis likumus regulē darba tiesiskās attiecības; Darba aizsardzības likums - šī likuma mērķis ir nodrošināt, uzlabot darbinieku drošību un veselības aizsardzību darba vietā, nosakot darba devēju, darba ņēmēju un to pārstāvju, kā arī valsts iestāžu pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības saistībā ar darba aizsardzību; Maksātnespējas likums - šī likuma mērķis ir mudināt finanšu grūtībās nonākušus parādniekus, ievērot un izpildīt pienākumus un, ja iespējams, atjaunot maksātspēju, piemērojot likumā noteiktos principus un likumīgos risinājumus. Muitas likums - likuma mērķis ir noteikt Latvijas nacionālās kompetences jautājumus muitas lietās; Komerclikums - likums nosaka komersanta un komercdarbības definīciju, kārtību, kādā notiek reģistrācijas Komercreģistrā, kā arī komersanta tiesisko statusu; Gada pārskata likums - likums attiecas uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvām sabiedrībām un Latvijā reģistrētām Eiropas komercsabiedrībām; Komercdarbības atbalsta kontroles likums - likuma mērķis ir noteikt Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu; Likums par nodokļiem un nodevām - likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrī dē šanas un pārsūdzēšanas kārtību; Preču un pakalpojumu drošuma likums - likuma mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un pakalpojumu sniegšanu; Konkurences likums - likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas; Civilprocesa likums - likums regulē attiecības starp fiziskām vai juridiskām personām; Administratīvā procesa likums - likums nodrošina demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu un nodrošina tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Norvēģijas Finanšu Instrumenta 2009.-2014. gadam vadības dokumenti: Saprašanās memorands par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā, kas apstiprināts ar Ministru Kabineta 2011. gada 29. marta noteikumiem Nr. 252 "Par Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā" un parakstīts starp Latviju un Norvēģiju 2011.gada 28.aprīlī. Likums: Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums - nosaka vispārīgos nosacījumus abu finanšu instrumentu ieviešanai un vadībā iesaistītajām institūcijām; · Lai detalizētāk noteiktu programmu ieviešanas procedūras un finanšu instrumenta vadībā iesaistīto institūciju funkcijas ir plānots izstrādāt šādus Ministru kabineta noteikumus (pašlaik ir izstrādes stadijā - indikatīvi varētu tikt apstiprināti 2012.gada augustā), kas noteiks: - Procedūras EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gada periodaieviešanai, uzraudzībai un izvērtēšanai (izstrādā VI); - Procedūras par ziņošanu par programmas īstenošanā konstatētajām neatbilstībām vai aizdomām par neatbilstībām un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gada perioda ietvaros (izstrādā VI); - Procedūras par EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gada perioda ietvaros Audita iestādes funkciju izpildi (izstrādā Audita iestāde); - Noteikumi par EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014.gada perioda uzraudzības komitejas nolikumu (izstrādā VI). · Programmas Noteikumi tiks izstrādāti pēc Programmas iesnieguma apstiprināšanas. Projektu īstenošana atbilstoši attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem tiks nodrošināta, piemērojot projektu atlases procedūru, pārbaudot starpposma ziņojumus un veicot pārbaudes uz vietas. Informāciju par attiecīgo ES līmeņu prioritātēm skatīt 3.3. sadaļas "Programmas svarīgums" punktā "Tiesību akti un valsts prioritātes" un 3.4.1. sadaļā "Izaicinājumu un nepieciešamību analīze". 3.4.4. Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi Aprakstīt, kā likumi un noteikumi valsts atbalsta jomā ir attiecināmi uz Programmu un kā tiek risināti šādi jautājumi (piemēram, valsts atbalsta shēmas, grupu atbrīvojumi, paziņojumi, vadlīniju izmantošana). Norādīt nepieciešamās atsauces. Programma sastāv no trim daļām - iepriekš noteiktā projekta, neliela apjoma grantu shēmas un Atklātā konkursa. Papildus atsevišķi ir izveidots bilaterālais fonds.