2. Article

Pieteikuma iesniedzējs - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. pantam. Tiesībsargs norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertais tiesiskais regulējums novērš atšķirīgo attieksmi pret invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. Tomēr šis regulējums ierobežojot to personu tiesības uz kaitējumu kompensējošu sociālo nodrošinājumu, kuras invaliditātes pensijas vietā saņem vecuma pensiju. Tiesībsargs uzskata, ka personas ar Černobiļas atomelektrostacijas (turpmāk - Černobiļas AES) avārijas rezultātā iegūtu invaliditāti, kurām invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija, atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar personām, kuras joprojām saņem invaliditātes pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā. Šādu viedokli Tiesībsargs pamato ar Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2009-46-01 paustajiem apsvērumiem, ka Černobiļas AES avārijas rezultātā iegūtā invaliditāte esot personu grupas kopējā raksturojošā pazīme. Kaut arī, sasniedzot pensionēšanās vecumu, iestājoties citi sociālie riski, invaliditāte saglabājoties neatkarīgi no pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Nedz Černobiļas likums, nedz likums "Par valsts pensijām" neparedzot vecuma pensijas pārrēķināšanu personām, kurām invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija sakarā ar likumā noteiktā vecuma sasniegšanu. Tādējādi apstrīdētā norma pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Tiesībsargs atzīst, ka apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis, tas ir tiesiskuma nodrošināšana un to personu aizsardzība, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā piešķirta līdz Černobiļas likuma spēkā stāšanās dienai. Tomēr apstrīdētā norma neesot piemērota tās leģitīmā mērķa sasniegšanai. Personas, kurām invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija, turpinot saņemt pensiju, kuras apmērs var būt aprēķināts, pamatojoties uz tiesību normu, kura ar Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra spriedumu lietā Nr. 2009-46-01 tika atzīta par neatbilstošu Satversmei. Pieteikuma papildinājumos Tiesībsargs noraida Latvijas Republikas Saeimas argumentu, ka pieteikumā pēc būtības esot apstrīdēta tiesību normas neesamības jeb likuma roba atbilstība Satversmei. Tiesībsargs norāda, ka likumdevējam nekad neesot bijis mērķa noteikt pensijas pārrēķinu personām, kurām invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija. Tā kā par likuma robu esot uzskatāma vienīgi likuma plānam pretēja nepilnība, neesot pamata vecuma pensijas saņēmēju neiekļaušanu apstrīdētajā normā uzskatīt par likuma robu.