3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, - Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) - nepiekrīt Tiesībsarga viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Saeima norāda, ka apstrīdētā norma esot sagatavota un pieņemta, izpildot Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra spriedumu lietā Nr. 2009-46-01. Apstrīdētā norma novēršot nepamatoti atšķirīgo attieksmi pret invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, kas tika konstatēta Satversmes tiesas spriedumā. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam Tiesībsarga norādītajā kontekstā, Saeima esot secinājusi, ka Tiesībsargs apstrīdējis neesošas tiesību normas atbilstību Satversmei. Proti, apstrīdētā norma, pēc Tiesībsarga ieskata, neatbilstot Satversmes 91. pantam tiktāl, ciktāl tajā ietvertais regulējums netiekot attiecināts arī uz vecuma pensijas saņēmējiem. Saeima norāda uz Satversmes tiesas praksi, kurā esot atzīts, ka Satversmes tiesa var izvērtēt tikai tiesību aktos formulētas tiesību normas un nevar izvērtēt neesošas normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Likumdevēja mērķis bijis Černobiļas likumā noregulēt to pensiju piešķiršanas nosacījumus, kuras nav saistītas ar noteikta vecuma sasniegšanu, kad rodas tiesības uz vecuma pensiju. Vecuma pensijas piešķiršanas kārtību visām personām nosakot likums "Par valsts pensijām". Atbilstoši likumdevēja gribai un Černobiļas likuma mērķim vecuma pensijas piešķiršanas un pārrēķināšanas kārtība neesot ietverama apstrīdētajā normā. Tādēļ Saeima uzskata, ka Tiesībsargs ir apstrīdējis tādu neesošu tiesību normu, kuras pieņemšana ir likumdevēja kompetencē. Normatīvajos aktos nostiprināto sociālo garantiju paplašināšana, tajās ietverot arī atšķirīgu vecuma pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas kārtību, esot likumdevēja tiesībpolitiskas izšķiršanās jautājums, kam iespējami vairāki risinājumi. Tādējādi likumdevējam politiskā procesā esot tiesības izvērtēt, vai šādas garantijas ir nepieciešamas un, ja ir nepieciešamas, kāds būtu piemērotākais to apmērs un piešķiršanas nosacījumi. Personas ar Černobiļas AES avārijas rezultātā iegūtu invaliditāti, kurām invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija, neatrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos ar personām, kuras saņem invaliditātes pensiju kaitējuma atlīdzības apmērā. Abas personu grupas atrodoties atšķirīgu sociālo risku apstākļos, kas radot pamatu sniegt tām atšķirīgus sociālās drošības pakalpojumus. Invaliditātes pensija tiekot piešķirta darbspējīga vecuma personām, kam iestājusies invaliditāte, kuras dēļ nepieciešams atvietot personas negūtos ienākumus. Savukārt vecuma pensijas mērķis esot personai, kura vairs nav darbspējīgā vecumā, nodrošināt zināmu ienākumu atvietojumu sakarā ar vecuma iestāšanos, kad persona vairs nav spējīga pati strādāt un gūt sev ienākumus. Pret šo risku persona bijusi ilgstoši apdrošināta un veidojusi uzkrājumus. Tādējādi apstrīdētā norma nepārkāpjot Satversmes 91. pantā noteikto tiesiskās vienlīdzības principu, jo paredzot atšķirīgu regulējumu atšķirīgos apstākļos esošām personām.