5. Article
Atcelt Rīgas domes 2011.gada 18.oktobra saistošos noteikumus Nr.144 "Par rīcības plānu vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā".
6
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
1.pielikums
Rīgas domes 2012.gada 28.februāra
saistošajiem noteikumiem Nr.168
Rīcības plāna vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā kopsavilkums
Lietotie termini:
1) akustiskā diskomforta zona (ADZ) – daudzstāvu mājokļu blīvas apbūves teritorija pie transporta kustības maģistrālēm ar atļautu visu veidu transporta satiksmi, kurā paaugstināta līmeņa troksnim ir pakļauti vismaz 100 iedzīvotāji;
2) pašvaldības (municipālas) nozīmes akustiskā diskomforta zona (MADZ) – pašvaldības noteiktas ārstniecības un rehabilitācijas zonas vai blīvas apbūves teritorijas ārpus transporta maģistrālēm, kurās iedzīvotāji sūdzas par paaugstinātu troksni;
3) rūpnieciskais trokšņa avots – darbībā esošas troksni radošas iekārtas, kas saistītas ar ražošanu, mašīnu tehnisko apkopi, kravu apstrādi, preču iekraušanu un izkraušanu, atkritumu iekraušanu un izkraušanu, teritoriju un atsevišķu ēku tehnoloģisko nodrošinājumu un klimata kontroli;
4) trokšņa indekss – akustiskā diskomforta zonu noteikšanai piemērojams matemātisks rādītājs, kuru aprēķina blīvi apdzīvotām teritorijām, ņemot vērā troksnim pakļauto iedzīvotāju skaitu un trokšņa kartē uzrādīto trokšņa rādītāju robežvērtību pārsniegumus.
Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk – rīcības plāns) ir izstrādāts, lai samazinātu vides troksni no autosatiksmes, sliežu ceļiem, t.sk. tramvaja, gaisa satiksmes un rūpnieciskiem trokšņa avotiem pie dzīvojamām mājām, kur trokšņa rādītāji ievērojami pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus. Rīcības plāns ir daļa no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (Skolas iela 10-8, Rīga, LV–1010) 2009.gadā izstrādātā „Rīcības plāna vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2009.–2019.gadam”, kurā kopā ar prettrokšņa pasākumiem, kas attiecas uz Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju, ir ietverti arī pasākumi Rīgas pilsētai blakus esošajām teritorijām – Jūrmalai un Baložu pilsētai, Babītes, Garkalnes, Mārupes, Olaines, Salaspils un Stopiņu novadu pašvaldībām.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” izstrādātais „Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2009.–2019.gadam” papīra formātā ir pieejams Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļā, bet elektroniskajā versijā – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta interneta vietnē sadaļā Vide/Trokšņu samazināšanas rīcības plāns.
Rīcības plāns izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”, izmantojot datus, ko sniedz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” izstrādātā Rīgas aglomerācijas trokšņa stratēģiskā karte. Šajos noteikumos savukārt ir iestrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un uzraudzību.
Rīgas aglomerācijas trokšņa stratēģiskā karte ar trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumu papīra formātā ir pieejama Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļā, bet elektroniskajā versijā – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta interneta vietnē sadaļā Vide/trokšņu kartes.
Kopsavilkumā atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir ietverti šādi elementi: aglomerācijas atrašanās vieta, iedzīvotāju skaits, pašvaldību adreses, izmantotās trokšņa rādītāju aprēķinu metodes, informācija par trokšņa kartēšanā izmantotajiem datiem, trokšņa karšu verifikācijas rezultāti un informācija par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu.
Trokšņa robežlielumu pārsniegšana ir ilustrēta 15 atsevišķās trokšņa robežlielumu pārsniegumu kartēs. Kartēs trokšņa robežlielumu pārsniegumi ir attēloti noteiktā krāsu gammā un izteikti ar ilgtermiņa skaņas līmeni dB(A). Ar pelēku krāsu apzīmētas teritorijas, kurās nav trokšņa robežlielumu pārsniegumu. No dzeltenas līdz tumši zilai krāsai ar 5 dB soli ir apzīmētas teritorijas, kur konstatēti trokšņa robežlielumu pārsniegumi.
Papildus tam trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkumā atspoguļoti:
- aglomerācijas, autoceļu, dzelzceļa līniju un starptautiskās lidostas „Rīga”, citu trokšņa avotu apraksti;
- īsi apraksti normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides troksni;
- pirms izstrādātā rīcības plāna dokumentu trokšņa samazināšanai īsi apraksti;
- to cilvēku skaita novērtējums, uz kuriem iedarbojas troksnis;
- pārskats par problēmu noskaidrošanu un uzlabojamo situāciju.
No dzeltenas līdz tumši zilai krāsai apzīmētās teritorijas ir pamatā akustiskajām diskomforta zonām (ADZ) un pašvaldības (municipālas) nozīmes akustiskajām diskomforta zonām (MADZ), kurās tiek plānoti prettrokšņa pasākumi. Ārpus ADZ un MADZ zonām rīcības plānā prettrokšņa pasākumi netiek plānoti.
Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ir izdalīta 21 akustiskā diskomforta zona (ADZ) un 24 pašvaldības (municipālas) nozīmes akustiskās diskomforta zonas (MADZ).
Vides trokšņa robežlielumi
Nr.p.k.
Teritorijas lietošanas funkcija
Trokšņa robežlielumi (1) (2) (3)
Ldiena
(dB(A))
Lvakars
(dB(A))
Lnakts
(dB(A))
1.
Mazstāvu dzīvojamo māju, kūrortu, slimnīcu, bērnu iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu teritorija50
45
40
2.
Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijas, kultūras, izglītības, pārvaldes un zinātnes iestāžu teritorija55
50
45
3.
Dažādu funkciju ēku (ar dzīvokļiem) teritorijas60
55
45
4.
Viesnīcu, darījumu, tirdzniecības un pakalpojumu, sporta un sabiedrisko iestāžu teritorija60
55
50
Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteiktajā kārtībā informācija par „Rīcības plāna vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2009.–2019.gadam” izstrādi tika ievietota Rīgas pilsētas pašvaldības portālā, kur ar to varēja iepazīties un iesniegt rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes Rīgas domes Vides departamentā. Sabiedriskā apspriešana notika 2009.gada 8.jūnijā. Sabiedriskās apspriešanas dalībnieku saraksts, sabiedriskās apspriešanas protokols un pārskats par sabiedriskās apspriešanas priekšlikumiem ir pieejams Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļā, bet elektroniskajā versijā – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta interneta vietnē sadaļā Vide/Trokšņu samazināšanas rīcības plāns.
No sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” izstrādātā „Rīcības plāna vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2009.–2019.gadam” trokšņa samazināšanas pasākumu klāsta atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.597 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 41.punktam un 45.9.apakšpunktam, ņemot vērā finansiālās iespējas, ir izvēlēti turpmāko piecu gadu laikā veicamie vides trokšņa samazināšanas pasākumi un ilgtermiņa pasākumi, kas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā nodrošina rīcības plānā noteikto rezultātu sasniegšanu.
Rīcības plānā paredzētos pasākumus atbilstoši kompetencei realizē Rīgas pilsētas pašvaldība. Laikposmā no 2011. līdz 2015.gadam jārealizē šādi pasākumi:
- jāizbūvē prettrokšņa ekrāni (vienā vietā);
- jāizveido troksni slāpējoši stādījumi (divās vietās);
- jāmaina esošā ielas ģeometrija transporta plūsmas novirzīšanai (divās vietās).
Laikposmā no 2015. līdz 2019.gadam Rīgas pilsētas pašvaldībai jāuzlabo pašvaldības kopīpašumā esošo mājokļu fasāžu skaņas izolācijas īpašības 6 mājokļiem.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments rīcības plānu trokšņa samazināšanai integrē Rīgas teritorijas plānojumā (turpmākajos Rīgas teritorijas plānojuma posmos). Rīgas pilsētas būvvalde, Rīgas domes Satiksmes departaments, Rīgas domes Īpašuma departaments un Rīgas domes Mājokļu un vides departaments atbilstoši kompetencei precizē un, ja iespējams, nodrošina rīcības plānā paredzēto pasākumu (2.pielikums) izpildi.
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments par ārpus Rīgas pilsētas pašvaldības kompetences realizējamiem prettrokšņa pasākumiem Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā to piekritības kārtībā rakstiski informē valsts akciju sabiedrību „Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi”, valsts akciju sabiedrību „Privatizācijas aģentūra”, Izglītības un zinātnes ministriju un Finanšu ministriju. Par nepieciešamajiem prettrokšņa pasākumiem rakstiski informē arī mājokļu īpašniekus (fiziskas un juridiskas personas).
Rīcības plāna pasākumu izpildes rezultātus apkopo un novērtē vienu reizi gadā. Rīcības plānu pārskata ne retāk kā reizi piecos gados, bet gadījumos, kad notiek izmaiņas, kas būtiski ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz troksni, plānu pārskata un izmaina ātrāk.
Pārskatot rīcības plānu, ir jānovērtē tā īstenošanas gaita, to cilvēku skaita samazināšanās, kurus ietekmē troksnis, kā arī jānosaka prioritārie troksni samazinošie pasākumi nākamajam periodam, izvērtējot pasākumu sagaidāmo efektivitāti ar to realizācijai nepieciešamo finansējuma apjomu.
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
2.pielikums
Rīgas domes 2012.gada 28.februāra
saistošajiem noteikumiem Nr.168
Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā1(Rīgas domes 24.09.2013. saistošo noteikumu Nr.53 redakcijā)
Nr. p.k.
Pasākuma apraksts
Pasākuma realizācijas vieta (teritorija)
Pasākuma detalizēts apraksts failā2
Atbildīgais par pasākuma izpildi
Prognozētās izmaksas euro
(bez PVN)
Piezīmes
- 1)) akustiskā diskomforta zona (ADZ) — daudzstāvu mājokļu blīvas apbūves teritorija pie transporta kustības maģistrālēm ar atļautu visu veidu transporta satiksmi, kurā paaugstināta līmeņa troksnim ir pakļauti vismaz 100 iedzīvotāji;
- 2)) pašvaldības (municipālas) nozīmes akustiskā diskomforta zona (MADZ) — pašvaldības noteiktas ārstniecības un rehabilitācijas zonas vai blīvas apbūves teritorijas ārpus transporta maģistrālēm, kurās iedzīvotāji sūdzas par paaugstinātu troksni;
- 3)) rūpnieciskais trokšņa avots — darbībā esošas troksni radošas iekārtas, kas saistītas ar ražošanu, mašīnu tehnisko apkopi, kravu apstrādi, preču iekraušanu un izkraušanu, atkritumu iekraušanu un izkraušanu, teritoriju un atsevišķu ēku tehnoloģisko nodrošinājumu un klimata kontroli;
- 4)) trokšņa indekss — akustiskā diskomforta zonu noteikšanai piemērojams matemātisks rādītājs, kuru aprēķina blīvi apdzīvotām teritorijām, ņemot vērā troksnim pakļauto iedzīvotāju skaitu un trokšņa kartē uzrādīto trokšņa rādītāju robežvērtību pārsniegumus.
asdeadlineenvironmentgovernmentinvoicejoint-stockllcmksiatax-authorityvidwaste