10. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās normas, - Saeima - lūdz atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 1., 83. un 107. pantam. 10.1. Atbildes rakstā Saeima norāda, ka pēc lietas ierosināšanas tā izdarījusi grozījumus Atlīdzības likumā un likumā "Par tiesu varu", izslēdzot vai būtiski labojot tiesību normas, kas regulē tiesnešu papildu atlīdzību un tās noteikšanas kārtību. Līdz ar to esot lielā mērā novērstas Pieteikuma iesniedzēju identificētās situācijas. 10.2. Ministru kabinets apstrīdētās normas esot izstrādājis un iesniedzis Saeimā izskatīšanai vienotas atlīdzības sistēmas ieviešanas ietvaros, paplašinot Atlīdzības likuma tvērumu un to attiecinot gan uz tiesnešiem, gan prokuroriem, gan citām amatpersonām, tai skaitā Saeimas deputātiem. Atsaucoties uz Atlīdzības likuma grozījumiem pievienoto anotāciju, Saeima norāda, ka apstrīdētās normas nodrošina motivējošu atlīdzības sistēmu sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Tā esot vērsta uz darba efektivitātes celšanu un konkrētu darba rezultātu sasniegšanu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Šāda sistēma līdzsvarojot sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojumu, padarot to pārskatāmu un samērīgu attiecībā uz amatiem un profesijām. Vienoti atalgojuma noteikšanas pamatprincipi un kritēriji nodrošinot visas atalgojuma sistēmas caurskatāmību un sabalansētību. Likumprojekti, kas ietvēra apstrīdētās normas, neesot izstrādāti krīzes ietekmē un neparedzot krīzes laika risinājumu. Tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēma vienotās atalgojuma sistēmas ietvaros tiekot kārtota ilgtermiņa perspektīvā, tas neesot īslaicīgs risinājums. Saeima uzskata, ka ir īstenota tiesnešu atlīdzības sistēmas reforma un tai ir leģitīms mērķis, nopietni iemesli un saprātīgs pamatojums. 10.3. Saeima uzskata, ka, pieņemot apstrīdētās normas, nav notikuši procesuāli pārkāpumi. Likumdevējs, veicot tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformu, esot uzklausījis tiesu varu un konsultējies ar to. Atbildes rakstā uzsvērts, ka likumprojekti, kas ietvēra apstrīdētās normas, esot nosūtīti Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai un Saeima analizējusi un vērtējusi Tieslietu padomes lēmumu. Parlamentārās procedūras ietvaros esot veikts intensīvs un rūpīgs likumprojektu pilnveidošanas darbs. Likumprojektu steidzamība esot bijusi pamatota ar laiku, kāds likumdevējam atvēlēts lēmuma pieņemšanai atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam. Turklāt tas bijis saistīts arī ar jaunās Saeimas ievēlēšanu un sanākšanu. Likumprojekti Saeimā esot iesniegti vēl pirms valsts budžeta likumprojektu paketes iesniegšanas, bet paketē esot iekļauti pēc Ministru kabineta lūguma. 10.4. Saeima pauž viedokli, ka apstrīdētās normas atbilst tiesiskās paļāvības principam, jo tas neliedz izdarīt grozījumus pastāvošajā tiesiskajā regulējumā. Apstrīdētās normas neesot pazeminājušas tiesnešu un prokuroru reālās mēnešalgas, gluži otrādi - tās tikušas palielinātas par 30 - 40 procentiem laikā, kad citiem algas neesot palielinātas vai pat esot samazinātas. Turklāt likumdevējs, "ņemot vērā gadiem ilgu tiesu varas aizmiršanu, atstāšanu pabērna lomā", tiesnešiem un prokuroriem atbilstoši valsts budžeta iespējām paredzējis vienreizēju kompensāciju par pāreju uz jauno atlīdzības sistēmu. 10.5. Atbildot uz Satversmes tiesas jautājumiem, Saeima norāda, ka Atlīdzības likumā nav ietvertas tiesību normas, kas īpaši regulētu tiesnešu atlīdzības pārskatīšanas kārtību. Tomēr vispārējo tiesisko pamatu atlīdzības pārskatīšanai paredzot Atlīdzības likuma 3. panta septītā daļa. 10.6. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis Jānis Pleps papildus jau minētajiem argumentiem norādīja, ka finansējums ir politiska izšķiršanās un atalgojuma apmērs nav pārbaudāms Satversmes tiesā. Satversmes tiesa 2010. gada 18. janvāra sprieduma 11.5. punktā esot devusi ļoti skaidrus un precīzus kritērijus, pēc kādiem Saeima var veikt tiesnešu atlīdzības sistēmas reformu, proti, likumdevējam ir jāsniedz reformas pamatojums, reformai ir jābūt leģitīmam mērķim un nopietniem iemesliem. Reformas izstrādē esot jāiesaista tiesu vara - jāuzklausa un jārespektē tiesu varas viedoklis. Turklāt būtisks nosacījums esot tas, lai reformas izstrādāšanu nebūtu ietekmējusi krīze. J. Pleps norādīja, ka krīze sākās 2008. gadā. Taču tas, kas pašlaik notiek gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, esot uzskatāms par pilnīgi jaunu ekonomisko situāciju, kas pieprasot mainīt valsts tērēšanas politiku. J. Pleps vērsa uzmanību uz to, ka likumos esot izdarīti grozījumi un tiesības vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu jautājumos, kas saistīti ar tiesu varas funkcionēšanu, tagad esot paredzētas Tieslietu padomei. Līdz ar to izveidojusies tāda situācija, ka tiesnešu un prokuroru iespējām iesniegt Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību esot citāds apjoms nekā pirms minētajiem grozījumiem. Šajā lietā risināmie jautājumi esot tipisks konstitucionālo institūciju kompetenču strīds, un vispiemērotākā forma šāda strīda risināšanai būtu Tieslietu padomes tiesību izmantošana. Saeimas pārstāvis norādīja, ka ir pietiekami daudz dažādu mehānismu, ar kādiem tiesu vara var aizstāvēt savu neatkarību. Bet tas esot darāms varas dalīšanas principa kontekstā, nevis ar konstitucionālo sūdzību.