22. Article

Pieteikuma iesniedzēji lūdz izvērtēt vairāku tādu tiesību normu atbilstību Satversmei, kuras nosaka tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu. 22.1. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis precizēja prasījumu, paskaidrojot, ka Atlīdzības likuma 4. panta devītā daļa apstrīdēta tikai tiktāl, ciktāl tā paredz tiesneša mēnešalgu noteikt, piesaistot to valsts tiešās pārvaldes iestādes jurista mēnešalgai. Lietā neesot strīda par šīs normas otro teikumu, kas paredz prokurora mēnešalgas piesaisti rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu, kā arī par Atlīdzības likuma 6.1 panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu. Atlīdzības likuma 6.1 panta otrā daļa un 6.2 pants apstrīdēts, ciktāl tas mēnešalgas aprēķināšanu saista ar valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu. Savukārt 2010. gada 16. decembra likuma "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" 4. pants apstrīdēts vienīgi tiktāl, ciktāl tas papildina likumu ar 66.1 pantu. 22.2. Apstrīdētā tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēma reglamentēta Atlīdzības likumā. Tā izveidota, izdarot grozījumus vairākos normatīvajos aktos. No pieteikuma izriet, ka strīds lietā ir par to: 1) vai jaunā atlīdzības sistēma un tās ieviešanas procedūra atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām un 2) vai tiesiskais regulējums, ar kuru noteikts tiesnešu un prokuroru atalgojums, atbilst tiesiskās paļāvības principam. Arī lietas dalībnieki juridisko argumentāciju snieguši par visas atlīdzības sistēmas atbilstību kopumā. Ņemot vērā to, ka tiesnešu un prokuroru atlīdzības jautājumu reglamentē visas apstrīdētās normas, tās ir vērtējamas kā vienots regulējums. Līdz ar to izskatāmās lietas ietvaros apstrīdētās normas vērtējamas kā vienots regulējums, kas nosaka tiesnešu un prokuroru atlīdzību.