26. Article

Satversmes tiesa 2010. gada 18. janvāra spriedumā un 2010. gada 22. jūnija spriedumā vērtēja tiesneša atlīdzības samazinājuma atbilstību Satversmes 107. pantam (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija sprieduma 19.1.-19.6. punktu un 2010. gada 18. janvāra sprieduma 13. punktu). Minētajās lietās, kas bija ierosinātas pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesa vērtēja arī apstrīdēto normu atbilstību varas dalīšanas principam un tiesu neatkarības principam. Ņemot par pamatu varas dalīšanas principu, Satversmes tiesa norādīja, ka, pirmkārt, tiesības noteikt tiesnešu darba samaksu pieder likumdevējam un, otrkārt, demokrātiskā valstī nebūtu pieļaujams, ka tiesnešu algu noteiktu paši tiesneši vai izpildvara (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma 11. punktu). Minētajos spriedumos tika uzsvērts, ka likumdevējam, pieņemot lēmumus par tiesu darbību, tai skaitā jautājumos par finansējumu un atalgojumu, jādod tiesu varai iespēja izteikt savu viedokli un šis viedoklis jārespektē atbilstoši varas dalīšanas principam. Tiesa arī norādīja, ka atsevišķu tiesu varas pārstāvju iesaistīšana tiesnešu atalgojuma jautājumu risināšanā nebūtu vēlama, jo tas var ietekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu neatkarībai un objektivitātei (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija sprieduma 29.1. punktu). Tiesu varas pārstāvībai un tās interešu aizstāvēšanai būtu izveidojama neatkarīga institūcija (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18.janvāra sprieduma 8.1., 11.5. un 24. punktu). Ar 2010. gada 3. jūnija likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kas stājās spēkā 2010. gada 1. augustā, ir izveidota Tieslietu padome - koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē un kas pārstāv tiesu varu. Likumā paredzētas arī Tieslietu padomes tiesības savas kompetences ietvaros iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā. Tieslietu padomes pastāvēšana nekādā veidā neierobežo tiesnešu un prokuroru individuālo tiesību apjomu. Tomēr tai piešķirtā kompetence dod pamatu atzīt, ka tiesu neatkarības garantiju aizstāvēšanā Satversmes tiesā Tieslietu padomei ir plašākas procesuālās tiesības nekā indivīdam. Tieslietu padome var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā arī tādā gadījumā, ja likums neatbilst Satversmes 83. pantam, bet šī neatbilstība nerada personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu.