9. Article

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka likumdevējs, īstenojot tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformu, ir pieļāvis gan procesuālas, gan saturiskas kļūdas. 9.1. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka reformas sagatavošanas laikā tiesu varas uzklausīšanas process ir bijis formāls. Turklāt nepatiesa esot 10. Saeimas 2010. gada 16. decembra sēdē deputāta V. Agešina paustā norāde, ka Tieslietu padomes viedoklis ir daļēji ņemts vērā. Bez tam Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisija darbam ar Tiesu iekārtas likumu (turpmāk - Apakškomisija) esot nosūtījusi individuāli katram tiesnesim vēstuli, kurā lūgusi paust viedokli par likumprojektiem. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka to nevarot atzīt par atbilstošu valsts varas atzaru savstarpējās komunikācijas veidu, jo šādās sarunās likumdevējam esot iespējams kaut vai šķietami ietekmēt tiesu varu. Līdz ar to tiesnešu un prokuroru atalgojuma reforma esot veikta pretēji varas dalīšanas principam un tiesneša neatkarības principam. 9.2. Tiesnešu un prokuroru atalgojuma reforma esot veikta budžeta likumprojektu paketes ietvaros, likumprojekti atzīti par steidzamiem un izskatīti divos lasījumos. Lai gan likumprojektiem, kuros ietvertas apstrīdētās normas, ir ietekme uz valsts budžetu, tiem esot daudz plašāka nozīme, jo tie saistīti ar tiesneša neatkarības garantijām. Tāpēc neesot bijusi pieļaujama to izskatīšana steidzamības kārtībā budžeta likumprojektu paketes ietvaros. Šāda procedūra esot liegusi gan kvalitatīvas diskusijas Saeimā par pašu reformu, gan tiesības Valsts prezidentam prasīt likumu otrreizēju caurlūkošanu Saeimā. 9.3. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām tiesnešu un prokuroru pilnvaru laikā ir samazināta viņiem likumā noteiktā atlīdzība. Līdz ar to esot aizskarta gan Pieteikuma iesniedzēju tiesiskā paļāvība, gan ikvienam tiesnesim un prokuroram Satversmes 107. pantā paredzētās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. 9.4. Pieteikuma iesniedzēji pauž viedokli, ka likumprojektu anotācijās norādītās iepriekšējās atlīdzības sistēmas problēmas un jaunās atlīdzības sistēmas izveidošanas iemesli ir tikai šķietami. Reformas patiesais mērķis esot bijis samazināt tiesnešu un prokuroru atalgojumu. Atlīdzības likumā dažādām amatpersonām un darbiniekiem esot paredzēti dažādi atalgojuma noteikšanas principi, tostarp arī piesaiste Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas agrāk tika izmantots tiesnešu mēnešalgas aprēķināšanai. Līdz ar to netiekot nodrošināts Atlīdzības likuma 1. pantā minētais mērķis amatpersonu atlīdzības noteikšanā ievērot līdzvērtīgus nosacījumus. Atsaucoties uz Atlīdzības likuma 4. panta trešo daļu, Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka tiesnešu un prokuroru darba samaksas sasaiste ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālo apmēru (12. mēnešalgu grupa) dodot iespējas Ministru kabinetam, pārklasificējot amatus, ietekmēt tiesnešu un prokuroru mēnešalgu. Turklāt iepriekšējā atlīdzības sistēma esot nodrošinājusi tiesnešu un prokuroru atalgojuma sasaisti ar valsts ekonomiskās attīstības ciklu. 9.5. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformas saturiskās kļūdas pārkāpj Satversmes 83. pantā nostiprināto tiesneša neatkarības principu. Aizliegums samazināt tiesneša atlīdzību viņa pilnvaru laikā attiecoties ne tikai uz darba samaksu, bet arī uz sociālajām garantijām. Atlīdzības likumā esot samazināti vairāku pabalstu apmēri, netiekot paredzēta dzīvības apdrošināšana ne tiesnešiem, ne prokuroriem. 9.6. Pieteikuma iesniedzēji pauž viedokli, ka Satversmes 107. pantā ietvertās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu tiesnešiem un prokuroriem tiekot aizskartas, jo ar apstrīdētajām normām esot pārkāpti vispārējie tiesību principi. No Satversmes 107. panta izrietot, ka atbilstoša samaksa ir tāda, kas pietiekami atspoguļo arī veiktā darba raksturu. Tiesnešu un prokuroru darba samaksu par atbilstošu varot uzskatīt vienīgi tad, ja tās noteikšanā tiek ņemts vērā tiesnešu neatkarības princips. Tā kā apstrīdētās normas pārkāpjot tiesnešu neatkarības, tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principus, Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ir aizskartas viņu tiesības uz atbilstošu samaksu un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 107. pantam. 9.7. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis Jānis Neimanis uzsvēra: "Satversmes tiesa jau iepriekš bija atzinusi, ka tiesnesim viņa pilnvaru laikā atalgojuma samazināšana nav pieļaujama, ja vien tam nav kādi īpaši sociāli spiedīgi apstākļi." Pieteikuma iesniedzēji neiebilstot pret to, ka tiesnešu darba atlīdzība noteikta Atlīdzības likumā. Netiekot apstrīdētas arī koeficientu savstarpējās attiecības, bet tikai atalgojuma aprēķināšanas princips un līdz ar to arī galīgā summa. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji apstrīd visas tās normas, kas būtiski maina tiesneša atalgojumu, un prasa, lai viss atlīdzības regulējums "atgrieztos atpakaļ likumā "Par tiesu varu"". Arī tā saucamā solidaritātes klauzula esot tikai tukši vārdi.