5. Article

SIA "PALINK" viedoklis Konkurences padome 2011.gada 9.decembrī saņēma vēstuli Nr.01-353/2011, kurā SIA "PALINK" pauž savu viedokli Lietā un sniedz detalizētu argumentāciju kāpēc PALINK grupas nomas līgumi nevar tikt uzskatīti par per se aizliegtiem atbilstoši esošajiem (vietējiem un Eiropas Savienības) konkurences tiesību regulējumam. SIA "PALINK" izteiktais viedoklis: "(..)2. PALINK grupas līgumi nevar tikt uzskatīti par per se aizliegtiem atbilstoši esošajam (vietējam un Eiropas) konkurences tiesību regulējumam No Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas ģenerālklauzulas izriet, ka par pārkāpuma esamību var liecināt vienošanās nosacījumu mērķis vai sekas, kuru rezultātā tiek kavēta, ierobežota vai deformēta konkurence konkrētajā tirgū. Pamatojoties uz Konkurences likuma 23.panta ceturtās daļas 2.punktu, "Konkurences padome var neierosināt lietu, ja (..) 2) iespējamais pārkāpums ir maznozīmīgs - ar to nav nodarīts vai nevar tikt nodarīts būtisks kaitējums konkurencei". Interpretējot šo normu kopsakarā ar Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētājiem aizlieguma pārkāpumiem, secināms, ka negatīvai ietekmei (potenciālai - "pēc mērķa" vai reālai - "pēc sekām") uz konkurenci jābūt būtiskai (ievērojamai), lai tas būtu par pamatu lietas ierosināšanai un attiecīgi - pārkāpuma esamības konstatēšanai. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertie aizliegumi pēc sava satura un būtības atspoguļo Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā - LESD) 101.panta pirmo daļu31. Līdz ar to argumentācija par to, ka PALINK grupas līgumi var tikt atbrīvoti no vienošanās aizlieguma, var atsaukties uz Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas praksi. Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu par maznozīmīgiem nolīgumiem, kas būtiski neierobežo konkurenci saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta 1.punktu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punktu) (de minimis)32 (turpmāk tekstā - "Komisijas Paziņojums") tirgus dalībnieku vienošanās, t.sk., ierobežojošie nosacījumi tirdzniecības platības nomas līgumos, nespēj būtiski ietekmēt konkurenci, ja šo tirgus dalībnieku tirgus daļas nepārsniedz noteiktus sliekšņus, kas atšķiras atkarībā no tirdzniecības līmeņiem, kuros tie darbojas. Ja vienošanos slēdz starp uzņēmumiem, kas ir faktiskie vai potenciālie konkurenti kādā no konkrētajiem tirgiem (horizontālā vienošanās), kopējā tirgus daļa, kas ir vienošanās pusēm, nepārsniedz 10% jebkurā konkrētajā tirgū, kuru vienošanās skar33. Ja vienošanos slēdz starp uzņēmumiem, kas nav faktiskie vai potenciālie konkurenti kādā no šiem tirgiem (starp nekonkurējošām pusēm), tirgus daļa katrai līguma pusei nedrīkst pārsniedz 15% jebkurā konkrētajā tirgū, kuru skar vienošanās34. Paralēlu nolīgumu tīklu kumulatīva tirgus ierobežošanas efekta esamības gadījumā iepriekš minēto tirgus daļu samazina līdz 5%35. 2.2. De minimis doktrīnas piemērošana attiecībā uz PALINK nomas līgumiem Atbilstoši Komisijas paziņojuma 7.punkta redakcijai36: "Komisija uzskata, ka nolīgumi starp uzņēmumiem, kas skar tirdzniecību starp dalībvalstīm, ievērojami neietekmē konkurenci 81. panta 1. punkta nozīmē, ja: a) kopējā tirgus daļa, kas pieder nolīguma pusēm, nepārsniedz 10% jebkurā attiecīgajā tirgū, kuru nolīgums skar, ja nolīgumu slēdz starp uzņēmumiem, kas ir faktiski vai iespējami konkurenti kādā no šiem tirgiem (nolīgumi starp konkurentiem); b) tirgus daļa, kas pieder katrai nolīguma pusei, nepārsniedz 15% jebkurā attiecīgajā tirgū, kuru nolīgums skar, ja nolīgumu slēdz starp uzņēmumiem, kas nav faktiski vai iespējami konkurenti kādā no šiem tirgiem (nolīgumi starp nekonkurējošām pusēm)". Tādējādi secināms, ka, lai piemērotu Komisijas paziņojuma atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma, ir jāsaprot, vai attiecīgā vienošanās ir noslēgta starp esošajiem/ potenciālajiem konkurentiem vai starp tirgus dalībniekiem, kas nav esošie/ potenciālie konkurenti. Komisija nenorāda arī uz nepieciešamību vērtēt konkrēto tirgu un vienošanās ietekmi uz to, ja vienošanās dalībnieku tirgus daļas nepārsniedz Komisijas paziņojumā norādītos sliekšņus. No minētā izriet, ka normas līgumi var tikt kvalificēti kā "vienošanās starp tirgus dalībniekiem, kas nav faktiski vai iespējami konkurenti tirgos, kurus var potenciāli ietekmēt vienošanās". Līdz ar to, piemērojot de minimis doktrīnu attiecībā uz SIA "PALINK" nomas līgumiem, būtu jāattiecina 15% slieksnis. 2.3. Priekšnoteikumi Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu konstatēšanai No Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas redakcijas izriet, ka ierobežojošu nosacījumu iekļaušana nomas līgumos pati par sevi nav uzskatāma par Konkurences likuma pārkāpumu; pārkāpuma konstatācijai ir nepieciešams pierādīt, ka ierobežojošie nosacījumi pēc mērķa vai pēc sekām spēj negatīvi ietekmēt konkurenci. Lai pierādītu negatīvu ietekmi uz konkurenci pēc mērķa, jāvērtē konkrētā nomas līguma nosacījumi, ievērojot šo nosacījumu piemērošanu ekonomiskajā kontekstā, t.i., kādā veidā līguma nosacījumu piemērošana var ietekmēt atsevišķus tirgus dalībniekus un konkurenci konkrētajā tirgū kopumā. Tādējādi līgumslēdzēju pušu subjektīvie mērķi nav ņemami vērā. Tiklīdz var konstatēt, ka līguma nosacījumi pēc savas būtības un ārējās izpausmes ir uzskatāmi par tādiem, kas var ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū, nav nepieciešamības turpināt nosacījumu analīzi "pēc sekām"37. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi par vienošanām, kuras "pēc mērķa" kavē, ierobežo vai deformē konkurenci ir uzskatāmas šādas vienošanās: 1) vienošanās starp konkurentiem par cenas fiksēšanu, tirgus sadali, kvotu uzspiešanu vai cita veida vienošanās, kas ierobežo ražošanas vai realizācijas apjomus38 tiek automātiski uzskatītas par tādām, kas pēc sava mērķa būtiski ierobežo, deformē vai kavē konkurenci39. 2) vienošanās, kas tiek slēgtas starp nekonkurējošām pusēm, kas pats par sevi jau mazāk liecina par to, ka vienošanās var tikt uzskatīta par konkurenci kavējošu, ierobežojošu vai deformējošu pēc sava mērķa. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi par vertikālām vienošanām, kas pēc mērķa automātiski ir uzskatāmas par tādām, kas negatīvi ietekmē konkurenci konkrētajā tirgū ir uzskatāmas vienošanās par minimālās tālākpārdošanas cenas noteikšanu40 un vienošanās par absolūtas teritoriālās aizsardzības piešķiršanu izplatītājam (jeb ekskluzīva piegādes (izplatīšanas) vienošanās), kas izslēdz paralēlo tirdzniecību41. Vērtējot iepriekš minēto Eiropas Savienības Tiesas praksi kopsakarā ar Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas formulējumu, var secināt, ka par konkurenci kavējošām, ierobežojošām vai deformējošām pēc savas būtības (pēc mērķa) varētu būt uzskatāmas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vienošanās, neatkarīgi no tā, vai vienošanās ir slēgta starp konkurentiem vai starp nekonkurējošām pusēm. Līdzīgs secinājums izriet no nacionālā konkurences tiesību regulējuma, proti, Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.797 "Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk tekstā - "MK noteikumi Nr.797") normām un Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.798 "Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk tekstā - "MK noteikumi Nr.798") normām: a) Pirmkārt, no minēto normatīvo aktu nosaukumiem var secināt, ka likumdevējs ir paredzējis atbrīvojumus no vienošanās aizlieguma, kas ir ietverts Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā. Līdz ar to nav pamata secinājumam, ka pilnīgi visi Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertie aizliegumi automātiski ir uzskatāmi par tādiem, kas pēc sava mērķa spēj būtiski kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. b) Otrkārt, ir loģiski secināt, ka, izdodot MK noteikumus nr.797 un 798, kas paredz izņēmumus no kopējā vienošanās aizlieguma principa, likumdevējs tieši gribējis nošķirt tirgus dalībnieku vienošanās, kuras automātiski pēc sava mērķa ir uzskatāmas par aizliegtām, bez nepieciešamības veikt papildu analīzi, no vienošanām, kuras var tikt atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma, tālāk vērtējot to ietekmi uz konkurenci pēc sekām. MK noteikumu Nr.797 8. un 12.punkts skaidri nosaka, kādas vienošanās nevar tikt atbrīvotas no vienošanās aizlieguma, proti, tās ir vienošanās par tālākpārdošanas cenas noteikšanu (8.1.punkts)42 un vienošanās par tirgus sadali (8.2.-8.5.punkts, 12.1.-12.3.punkts)43. Tādējādi par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu pēc mērķa var tikt automātiski uzskatītas tirgus dalībnieku (kas nav konkurenti) vienošanās, kas paredzētas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā. MK noteikumi Nr.798 paredz atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma atsevišķām tirgus dalībnieku horizontālajām sadarbības vienošanām. Noteikumi nošķir tirgus dalībnieku horizontālās sadarbības vienošanās44 no horizontālās karteļa vienošanās45, norādot, ka "horizontālā sadarbības vienošanās tiek pakļauta vienošanās aizliegumam, ja tā tieši vai netieši satur horizontālo karteļa vienošanos (..)"46. Tādējādi par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu pēc mērķa var tikt automātiski uzskatītas konkurentu vienošanās, kas paredzētas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-3. un 5.punktā, ja iespējams konstatēt, ka šīs vienošanās atbilst karteļa vienošanās pazīmēm. 2.4. Ierobežojošu nosacījumu esamības attaisnojums (…) SIA "PALINK" uzskata, ka no KP [Rimi] Lēmuma var netieši secināt, ka konkurenci var kavēt, ierobežot un/vai deformēt tādi iznomātāja un nomnieka sadarbības nosacījumi, kas potenciāli ir vērsti pret mazumtirgotājiem, kam ir vājas pozīcijas tirgū, kā arī pret specializēta tipa veikaliem, tādējādi tiem neļaujot stiprināt savas pozīcijas tirgū un attiecīgi - nodrošināt pietiekamu pretsvaru tirgus līderiem - SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia" - un spēku līdzsvaru tirgū. Savukārt ierobežojošie nosacījumi, kas ir ietverti mazumtirgotāju ar vājām tirgus pozīcijām nomas līgumos, un kas tiešā veidā ir vērsti pret tirgus līderiem (SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia"), var tikt attaisnoti ar minēto mazumtirgotāju centieniem aizsargāt savas investīcijas un tādējādi nodrošināt sava biznesa attīstību konkrētajā tirgū. Tātad teorētiski var nošķirt divu veidu nomas līgumu ierobežojošus nosacījumus, proti: 1) tie, kas vērsti pret mazumtirgotājiem, kam ir vājas pozīcijas tirgū, un pret specializēta tipa veikaliem, tādējādi ierobežojot minēto tirgus dalībnieku attīstību konkrētajā tirgū. Šādu ierobežojošu nosacījumu esamības potenciālās sekas tirgū ir konkurences ierobežošana, kas ir priekšnoteikums Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpuma konstatēšanai. 2) tie, kas vērsti pret tirgus līderiem (SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia"), lai aizsargātu savas investīcijas un tādējādi nodrošinātu savu attīstību konkrētajā tirgū. Šajā gadījumā ierobežojošie nosacījumi ir uzskatāmi par aizsargmehānismu, kas nodrošina mazumtirgotājam iespēju ilgtermiņā plānot savu darbību tirgū un mazināt zaudējumu un bankrotēšanas riskus. Ņemot vērā to, ka otrās kategorijas nomas līgumu un attiecīgi - tajos ietverto ierobežojošo nosacījumu mērķis ir preventīvi aizsargāt sevi no teorētiskas ļaunprātīgas uzvedības no tirgus līderu (SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia") puses, secināms, ka šādu aizsardzības mehānismu var izmantot tirgus dalībnieki-mazumtirgotāji, kam ir vājas pozīcijas tirgū un līdz ar to tie nevar tikt uzskatīti par tirgus līderiem, un kam tādējādi tiks nodrošināta iespēja veidot pretsvaru SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia". (..)" Izvērtējot SIA "PALINK" argumentus, Konkurences padome, pirmkārt, norāda, ka šajā gadījumā tā nepiemēro Līguma par Eiropas Savienība darbību 101.pantu, bet gan Konkurences likuma 11.pantu un minētā panta dispozīcija neietver kā kvalifikācijas pazīmi konstatēt būtisku ietekmi uz konkurenci. Otrkārt, lai piemērotu Konkurences likuma 11.panta pirmo daļu, ir nepieciešams konstatēt mērķi vai sekas, kas ir vērstas pret konkurenci. Konkurences padome norāda, ka vienošanās par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā paredzētajām darbībām ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas, jo šo darbību mērķis objektīvā nozīmē vienmēr ir vērsts pret konkurenci un to sekas parasti ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Papildus tam Konkurences padome norāda, ka iepriekš divos līdzīgos gadījumos ar līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem Konkurences padome vienā no gadījumiem t.i., RIMI bija konstatējusi arī negatīvās sekas. Līdz ar to secināms, ka, konstatējot pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktam, šo darbību mērķis jau pats par sevi (per se) ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un tas īpaši nav jāpierāda. PALINK grupas uzņēmumu un iznomātāju noslēgtajos līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu nomas platību iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir PALINK grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem, Konkurences padomes ieskatā ir uzskatāms par vienošanos atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļa 7.punktā noteiktajam. Vienlaicīgi norādāms, ka Noteikumi Nr.797 attiecas uz atsevišķa veida vertikālajām vienošanām, paredzot tām atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi un tajos ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla vienošanās tās tradicionālajā izpratnē, t.i., konkrētās Lietas ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tās neietver vienošanos par preču pirkšanu vai pārdošanu - neveidojas tradicionālā preces vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece tiek pirkta un tālāk pārdota, tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu vienošanos, kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to tajos ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei par vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē. Konkurences padome papildus skaidro, ka, izvērtējot Lietas apstākļus, ņem vērā to, ka visos tirdzniecības centros, kuru telpu nomas līgumi bija spēkā esoši un saturēja Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos ierobežojumus bez SIA "PALINK" bija arī citi telpu nomnieki. Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka, lai izpildītos Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē mērķis vai sekas, kas ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto vienošanos gadījumos starp PALINK grupas uzņēmumiem un iznomātājiem izpildās viens kritērijs, t.i., mērķis. Lietā ir konstatēts, ka konkrētā vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta ģenerālklauzulai, jo ir notikusi vienošanās starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem. Konkrētā vienošanās ir tāda vienošanās, kura ietekmē horizontālās attiecībās starp tirgus dalībniekiem. Klasiskajā izpratnē vertikālajām vienošanām parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc konkrētās vienošanās gadījumā ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i., PALINK grupas uzņēmumi, ir uzskatāmas par ieinteresēto pusi, kuras rīcības rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus. Šajā gadījumā vienošanās starp PALINK grupas uzņēmumiem un iznomātājiem atbilst Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un 11.panta ģenerālklauzulai, t.i., vienošanās ir noslēgta starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un šī vienošanās rada nelabvēlīgas sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus un līdz ar to uz to attiecas visi Konkurences likumā noteiktie ierobežojumi un konkrētā vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā norādītajam tiesiskajam sastāvam un līdz ar to šādas vienošanās sekas īpaši nav jāpierāda. Papildus norādāms, ka arī 2009.gada 4.jūnija EKT Spriedumā lietā C-8/08 ir uzsvērts, ka atšķirību starp "pārkāpumiem, kuru pamatā ir mērķis" un "pārkāpumiem, kuru pamatā ir sekas", nosaka apstāklis, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par konkurencei kaitējošām, tādējādi, konstatējot, ka divi neatkarīgi tirgus dalībnieki vienojās par ierobežojošu nosacījumu ietveršanu līgumā, lai apgrūtinātu cita potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā tirgū, ir saskatāms pret konkurenci vērsts mērķis, un līdz ar to nav nepieciešams izskatīt to sekas. Konkurences padome ņem vērā, ka SIA "PALINK" nosūtīja sadarbības partneriem vēstules, ar ierosinājumu grozīt esošos līgumus un izslēgt ierobežojošos punktus.