2. Article — Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc

tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Ventspils Augstskolas Satversmes grozījums. Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 29.martā. Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa Rīgā 2012.gada 17.aprīlī Pieņemts Ventspils Augstskolas Satversmes sapulcē 2011.gada 13.aprīlī Ventspils Augstskolas Satversmes grozījums Izdarīt Ventspils Augstskolas Satversmē (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 3.nr.) grozījumu un izteikt 25.punktu šādā redakcijā: "Studiju, zinātniskās pētniecības un administratīvā darba vadības nodrošināšanai VeA ar Senāta lēmumu var izveidot vienu vai vairākus prorektoru amatus. Prorektorus pēc Rektora ieteikuma amatā apstiprina Senāts. Beidzoties Rektora, pēc kura ieteikuma amatā apstiprināts prorektors, pilnvarām, prorektora pilnvaras turpinās līdz jauna Rektora apstiprināšanai amatā." Ventspils Augstskolas Satversmes jaunā redakcija PREAMBULA Ventspils Augstskola ir dibināta 1997.gada 23.jūlijā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu Nr.384 "Par Ventspils Augstskolas dibināšanu" ("Latvijas Vēstnesis" 1997, Nr.189). Ventspils Augstskolas pirmo Satversmi pieņēma Ventspils Augstskolas Satversmes sapulce 1998.gada 26.martā un to apstiprināja Latvijas Republikas Ministru kabinets 1998.gada 17.novembrī ar rīkojumu Nr.551. Šo Satversmi pieņēma Ventspils Augstskolas Satversmes sapulce 2006.gada 7.jūnijā. I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. Ventspils Augstskola (turpmāk tekstā - VeA) ir valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno studiju programmas, nodarbojas ar zinātni un pētniecību, kā arī nodrošina mūžizglītības iespējas. VeA nosaukums citās valodās ir: - latīņu valodā - Schola superior Vindauensis; - angļu valodā - Ventspils University College; - vācu valodā - Hochschule Ventspils; - franču valodā - Ecole Superieure de Ventspils; - krievu valodā - Вентспилсская выcшая школа. 2. Augstskolas juridiskā adrese ir Inženieru ielā 101a, Ventspils, LV-3601, Latvijas Republika. 3. VeA ir atvasināta publiska persona, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. VeA ir tiesīga brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī ir atbildīga par VeA iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, par demokrātisma pamatprincipu, ētikas normu un normatīvo aktu ievērošanu. 4. VeA darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, Augstskolu likums, šī Satversme un citi Latvijas Republikas normatīvie akti. 5. VeA ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazā ģerboņa attēlu un tekstu "VENTSPILS AUGSTSKOLA" un "LATVIJAS REPUBLIKA". II. DARBĪBAS PAMATVIRZIENI UN UZDEVUMI 6. VeA darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas studijas un zinātniskos pētījumus, tā veicinot Latvijas intelektuālā potenciāla pieaugumu un Latvijas iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū. Atbilstoši valsts akreditētajām studiju programmām VeA piešķir akadēmiskos un profesionālos grādus, kā arī profesionālo kvalifikāciju un izsniedz to apliecinošus dokumentus. 7. VeA uzdevumi ir: 7.1. sagatavot speciālistus, kuri būtu konkurētspējīgi gan Latvijas un starptautiskajā darba tirgū, gan zinātnē un kuri savā profesionālajā darbībā ievērotu vispārējos cilvēcības un cieņas principus; 7.2. veikt pētniecisko darbu, iespējami efektīvi izmantojot VeA akadēmiskā personāla potenciālu. 8. Tiesības studēt un iegūt augstāko izglītību VeA ir jebkuram Latvijas Republikas iedzīvotājam un ārzemniekam neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Personai, kura vēlas studēt VeA ir nepieciešams iepriekš iegūt vidējo vai augstāko izglītību, ko apliecina attiecīgs dokuments. Uzņemšana VeA notiek konkursa kārtībā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un VeA uzņemšanas noteikumiem. Ārzemnieki VeA var studēt arī uz noslēgto līgumu pamata. 9. VeA sava darbības mērķa un uzdevumu īstenošanai: 9.1. nosaka studiju saturu un formu, izstrādā studiju programmas un nodrošina to kvalitatīvu realizāciju, izstrādā uzņemšanas noteikumus un nosaka imatrikulācijas kārtību, kā arī nosaka VeA zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus; 9.2. piešķir akadēmiskos un profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju, zinātniskos un akadēmiskos nosaukumus, izsniedz VeA diplomus. VeA nodrošina piešķirto grādu, nosaukumu, diplomu, profesionālās kvalifikācijas un apgūto studiju programmu atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām; 9.3. izstrādā mūžizglītības kursu programmas, nodrošina to kvalitatīvu apguvi un izsniedz šo kursu apguvi apliecinošus dokumentus; 9.4. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, komplektē personālsastāvu, nosaka personāla atalgojumu, kā arī darba slodzes ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kārtību; 9.5. pastāvīgi informē sabiedrību par savu darbību un tās rezultātiem, attīsta sadarbību ar citām augstskolām un zinātniskās pētniecības iestādēm gan Latvijā, gan ārvalstīs, veicina studējošo un darbinieku apmaiņu, veicina augstskolas intelektuālā potenciāla zināšanu pārnesi uz uzņēmējdarbības vidi; 9.6. veic savam darbības profilam atbilstošu saimniecisko darbību saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un patstāvīgi nosaka sniedzamos pakalpojumus un to izcenojumus. Saimnieciskajā darbībā iegūtie ienākumi izmantojami tajā iesaistīto darbinieku darba apmaksai un augstskolas tālākās attīstības nodrošināšanai. III. PĀRVALDE UN STRUKTŪRVIENĪBAS 10. VeA pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir: 10.1. Satversmes sapulce; 10.2. Senāts; 10.3. Rektors; 10.4. Revīzijas komisija; 10.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa. 11. VeA augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos - VeA satversmes sapulce. 12. Satversmes sapulce ir VeA pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, kas darbojas saskaņā ar tās nolikumu. 13. Satversmes sapulci 30 cilvēku sastāvā ievēlē uz trim gadiem saskaņā ar VeA Senāta apstiprināto Ventspils Augstskolas Satversmes sapulces vēlēšanu nolikumu. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un citām darbinieku grupām. Studējošos Satversmes sapulcē ievēlē Studentu padome. Satversmes sapulces ievēlēšanā tiek ievērotas šādas pārstāvības proporcijas: profesori un pārējais akadēmiskais personāls - 60 procenti (18 pārstāvji); studējošie - 20 procenti (6 pārstāvji); citas darbinieku grupas - 20 procenti (6 pārstāvji). Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru. Satversmes sapulci ne retāk kā reizi gadā sasauc Rektors vai Senāts. 14. Satversmes sapulce: 14.1. pieņem un groza VeA Satversmi; 14.2. ievēlē amatā un atceļ no tā Rektoru; 14.3. apstiprina un groza Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus un to vēlēšanu nolikumus; 14.4. ievēlē Senātu; 14.5. ievēlē Revīzijas komisiju; 14.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu; 14.7. noklausās rektora vai prorektoru pārskatu; 14.8. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanu rezultātus; 14.9. pilda citas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. 15. Senāts ir VeA personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija 20 cilvēku sastāvā. Senāts apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas VeA darbības sfēras. Senāts darbojas saskaņā ar tā nolikumu. 16. Senāta locekļus (senatorus) ievēlē uz trim gadiem. Senāta darbu vada Senāta priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Senāta priekšsēdētāju un viņa vietnieku Senāts ievēlē aizklātās vēlēšanās no senatoru vidus. Lai personu ievēlētu par Senāta priekšsēdētāju vai viņa vietnieku, vēlēšanās par viņu jānobalso vismaz divām trešdaļām no kopējā senatoru skaita. Par Senāta priekšsēdētāju un tā vietnieku nedrīkst ievēlēt rektoru, prorektorus, fakultāšu dekānus, fakultāšu prodekānus un fakultāšu nodaļu vadītājus. Senāta priekšsēdētāja un viņa vietnieka prombūtnes laikā Senāta sēdes vada no senatoru vidus ievēlēts sēdes vadītājs. Senāta priekšsēdētāju, Senāta priekšsēdētāja vietnieku no amata var atcelt Senāts ar divām trešdaļām balsu no kopējā senatoru skaita. Senāta priekšsēdētāja, Senāta priekšsēdētāja vietnieka atcelšanu no amata var ierosināt senatori. 17. Senāta ievēlēšanā tiek ievērotas sekojošas pārstāvības proporcijas: no akadēmiskā personāla - 75 procenti (15 pārstāvji); no studējošiem - 20 procenti (4 pārstāvji); no citām darbinieku grupām - 5 procenti (1 pārstāvis). 18. Senāts var izveidot padomes un komisijas, kuras darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem. 19. Senāts savu darbību izbeidz ar dienu, kad beidzas tā ievēlēšanas termiņš. 20. Studējošajiem augstskolas Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido augstskolas Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. 21. VeA ir izveidots Padomnieku konvents, kas darbojas saskaņā ar tā nolikumu, kuru apstiprina VeA Senāts. Padomnieku konventa locekļus ievēlē VeA Senāts. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru VeA attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē. 22. Rektoru ievēlē VeA Satversmes sapulce, Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. 23. Rektors atbild par VeA iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti, nodrošina VeA budžeta līdzekļu, kā arī VeA mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantošanu, veicina VeA personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, kā arī veic citus Augstskolu likumā, VeA Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus. 24. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc VeA Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja Rektora darbībā konstatēti likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. 25. Studiju, zinātniskās pētniecības un administratīvā darba vadības nodrošināšanai VeA ar Senāta lēmumu var izveidot vienu vai vairākus prorektoru amatus. Prorektorus pēc Rektora ieteikuma amatā apstiprina Senāts. Beidzoties Rektora, pēc kura ieteikuma amatā apstiprināts prorektors, pilnvarām, prorektora pilnvaras turpinās līdz jauna Rektora apstiprināšanai amatā. 26. Revīzijas komisija pārbauda augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei, veicot pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām. 27. Revīzijas komisiju uz trīs gadiem ievēlē Satversmes sapulce Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. 28. Akadēmisko šķīrējtiesu ievēlē Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata: 28.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem; 28.2. strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. 29. VeA pamatstruktūru veido fakultātes, institūti,