7. Article

Līgumsaistību izpilde 7.1. Šķīrējtiesu regulējuma pārskatīšana Pastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas, rada negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu līgumsaistību izpildi. Latvijā ir reģistrētas 200 šķīrējtiesas. Salīdzinoši ar citām pasaules valstīm lielais šķīrējtiesu skaits skaidrojams ar spēkā esošo šķīrējtiesu regulējumu, saskaņā ar kuru vienīgais izvirzītais kritērijs šķīrējtiesas dibinātājam ir juridiska persona (Civilprocesa likuma 486.panta trešā daļa). Pastāv virkne nepilnību, t.sk., attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu, šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi. Šķīrējtiesu tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pietiekami efektīvs. Nereti strīdu izšķiršana Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu, piemēram, Zviedrijas, šķīrējtiesu. Nepieciešams: 1. izstrādāt politikas plānošanas dokumentu par iespējamiem tiesiskā regulējuma modeļiem attiecībā uz šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumiem un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem. Minētais pasākums perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju aizsardzība". 30.10.2012. TM, LTRK Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK politikas plānošanas dokumentu par iespējamiem tiesiskā regulējuma modeļiem attiecībā uz šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumiem un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem. Normatīvo aktu sagatavošana TM budžeta ietvaros 7.2. Lietu izskatīšanas noslodzes tiesās mazināšana Latvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Īpaši ilgi tiek izskatītas administratīvās lietas Rīgā. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju. Uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti liecina, ka 15% no visiem Latvijas uzņēmējiem tiesu vara sagādā problēmas. Pēc Doing Business 2012.gada datiem Latvijā 2012.gadā līgumsaistību izpilde aizņem 369 dienas un 27 procedūras. Lietuvā - 275 dienas un 30 procedūras, Igaunijā - 425 dienas un 35 procedūras. Ja dienu skaits tiktu samazināts, Latvijas varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business 2013.gadam. GKI mēra dažādus tiesu varas un tiesību aizsardzības parametrus kā daļu no valsts institūciju efektivitātes, piemēram, tiesu varas neatkarību (67.vieta), tiesību sistēmas efektivitāti strīdu risināšanā (104.vieta), tiesību sistēmas efektivitāti tiesību normu apstrīdēšanā (99.vieta), mazākuma akcionāru interešu aizsardzību (85.vieta) un ārvalstu investīciju aizsardzību (47.vieta). Arī GKI rādītāju tiktu ietekmēti pozitīvi, ja komercstrīdu process tiktu uzlabots dēļ sekojošiem pasākumiem. Nepieciešams: 1. izstrādāt un iesniegt Tieslietu padomei apstiprināšanai priekšlikumus par lietas slodzes rādītāju noteikšanas un lietu specializācijas kārtību. 2. izstrādāt un iesniegt priekšlikumus Tieslietu padomei par tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī nepieciešamo dokumentu paraugiem. Minēto pasākumu ieviešana samazinātu komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu par 20% un Latvija varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business turpmākajos gados, kā arī pozitīvi tiktu uzlaboti iepriekš uzskaitītie GKI rādītāji. 1.01.11.2012. 2.01.07.2012.