22. Article

Saskaņā ar regulas Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un regulas Nr. 142/2011 15. pantu un VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļu ir atļauts aprakt: 22.1. nobeigušos lolojumdzīvniekus un zirgu dzimtas dzīvniekus reģistrētās dzīvnieku kapsētās atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku kapsētu iekārtošanu, reģistrāciju, uzturēšanu, darbības izbeigšanu un likvidēšanu un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām; 22.2. nobeigušos lolojumdzīvniekus teritorijā, kurā tie atradušies (dzīvojuši). 32 (MK 06.12.2016. noteikumu Nr. 762 redakcijā) 22.1 Lai novērstu risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī apkārtējai videi, šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētajā teritorijā lolojumdzīvnieka līķi atļauts aprakt, ievērojot šādus nosacījumus: 22.1 1. lolojumdzīvnieka īpašnieks ir aprakšanas vietas zemes īpašnieks; 22.1 2. aprakšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija; 22.1 3. līķis aprokams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki; 22.1 4. aprakšanas vieta nedrīkst būt pie upēm, strautiem, ezeriem un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošās vietās vai teritorijās, kā arī nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās; 22.1 5. apraktais līķis nerada smaku, kā arī ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu; 22.1 6. līķi aprok bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu; 22.1 7. aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli. 33 (MK 06.12.2016. noteikumu Nr. 762 redakcijā)