15. Article

Satversmes 116. pants paredz, ka Satversmes 106. pantā noteiktās pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. No apstrīdētajām normām izriet, ka tām personām, kuru apmācību rezidentūrā apmaksā valsts, ir pienākums trīs gadus pēc rezidentūras beigšanas strādāt noteiktās ārstniecības iestādēs vai atmaksāt to apmācībai izlietotos valsts budžeta līdzekļus. Līdz ar to apstrīdētās normas nosaka ierobežojumus personas tiesībām brīvi izvēlēties darbavietu. Tāpēc jāizvērtē, vai Satversmes 106. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums, pirmkārt, ir noteikts ar likumu, otrkārt, vai tam ir leģitīms mērķis un, treškārt, vai tas atbilst samērīguma principam (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-21-01 secinājumu daļas 2. punktu).