16. Article

Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai personas tiesību ierobežojums noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu vai pamatojoties uz to. 16.1. Noteikumi Nr. 120 un Noteikumi Nr. 972, kuros ietvertas apstrīdētās normas, izdoti, pamatojoties uz Ārstniecības likuma 57. pantu, kas paredz, ka rezidentu sadales kārtību un rezidentūras finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Lietas sagatavošanas laikā tika izteiktas šaubas par to, vai apstrīdētās normas izdotas saskaņā ar likumā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu. Tāpēc ir jānoskaidro Ārstniecības likuma 57. panta saturs un mērķis, kā arī tas, vai Ministru kabinets nav pārkāpis Saeimas piešķirtā pilnvarojuma apjomu (sal. ar 2011. gada 6. maija sprieduma lietā Nr. 2010-57-03 13. punktu). Apstrīdētās normas galvenokārt saistītas ar Ārstniecības likuma 57. pantā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt rezidentūras finansēšanas kārtību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu un darbības organizāciju, kā arī pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu un 2011. gada 6. maija sprieduma lietā Nr. 2010-57-03 13.3. punktu). Savukārt jēdziens "finansēšana", kā tas pamatoti norādīts Ministru kabineta atbildes rakstā, nenozīmē vienīgi naudas līdzekļu piešķiršanu, bet arī ietver gan šo līdzekļu izlietojuma kontroles, gan atbildības aspektus. Tas izriet no Likuma par budžetu un finanšu vadību 2. panta pirmajā daļā sniegtās jēdziena "finanšu vadība" definīcijas. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka par tādu svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu reglamentāciju, kuros nepieciešama konceptuāla izšķiršanās un politiska diskusija, jālemj likumdevējam pašam. Taču prasība, lai likumdevējs pats likumdošanas ceļā izšķirtu visus jautājumus, mūsdienu sabiedrības komplicētajos dzīves apstākļos ir kļuvusi grūti īstenojama. Iemesls atkāpei no prasības, ka likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir pašam, ir efektīvāka valsts varas īstenošana, likumdevējam likumdošanas procesā izlemjot tikai svarīgākos jautājumus, bet detalizētākai tiesību normu izstrādāšanai pilnvarojot Ministru kabinetu vai citu valsts institūciju (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 15. punktu, 2010. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-44-01 11. punktu un 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10. un 10.1. punktu). Satversmes tiesa secina, ka Saeima Ministru kabinetam devusi plašu rīcības brīvību noteikt rezidentūras finansēšanas kārtību, tostarp arī paredzēt iespēju slēgt līgumus ar personām par apmācības rezidentūrā apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, uzliekot tām par pienākumu pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus strādāt noteiktās ārstniecības iestādēs. Apstrīdētajās normās paredzētais regulējums neveido tiesiskās attiecības, kas atšķiras no tām attiecībām, kādas tiek veidotas Ārstniecības likuma ietvaros un saskaņā ar tā 2. pantā noteikto mērķi. Turklāt, lai gan pats par sevi tas nenozīmē, ka apstrīdētās normas atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām, jāņem vērā arī Saeimas komisijas viedoklis, ka, pēc likumdevēja ieskata, Ministru kabinets apstrīdētās normas izdevis tam piešķirtā pilnvarojuma ietvaros (sk. lietas materiālu 146. un 153. lpp.). To, ka Saeima piekrīt Ministru kabineta noteiktajai rezidentūras finansēšanas kārtībai, apliecina arī tas, ka tā nav grozījusi pilnvarojuma būtību (sk. 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.3. punktu) un katru gadu, apstiprinot valsts budžetu, piešķīrusi finansējumu rezidentūrai Ministru kabineta prasītajā apjomā. Līdz ar to, izdodot apstrīdētās normas, Ministru kabinets ir ievērojis Saeimas piešķirto pilnvarojumu. 16.2. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību normai, kas ierobežo personas pamattiesības, jābūt formulētai pietiekami precīzi, lai indivīds, nepieciešamības gadījumā atbilstoši konsultējoties, varētu plānot savu rīcību. Turklāt normai jābūt formulētai tā, lai ļautu personām skaidri paredzēt precīzu tās piemērošanas jomu un nozīmi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. maija sprieduma lietā Nr. 2010-55-0106 13.1. punktu). Pieteikumā citastarp norādīts, ka apstrīdētās normas ir neskaidras. Pieteikuma iesniedzēja iebilst pret Noteikumu Nr. 120 3.15. apakšpunktā lietoto formulējumu "uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem" attiecībā uz periodu, kurš personai pēc rezidentūras beigšanas jānostrādā noteiktā ārstniecības iestādē. Administratīvā procesa likuma 5. pants noteic, ka administratīvajā procesā iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Līdz ar to iestādei vai administratīvajai tiesai apstrīdētā norma būtu jāiztulko tādējādi, ka personai noteiktā ārstniecības iestādē jānostrādā ne vairāk un ne mazāk par trim gadiem. Proti, no normas vārdiskās jēgas izriet tas, ka periodam jābūt ne mazākam par trim gadiem, savukārt privātpersonas tiesību ievērošanas princips nepieļauj noteikt līgumā par trim gadiem garāku periodu. No lietas materiāliem izriet, ka iestādes tieši tā arī ir interpretējušas Noteikumu Nr. 120 3.15. apakšpunktu. Veselības ministrijas sniegtā informācija par šīs apstrīdētās normas piemērošanas praksi apliecina, ka rezidentūru beigušajām personām nekad nav likts strādāt noteiktajās ārstniecības iestādēs ilgāk par trim gadiem (sk. lietas materiālu 68. lpp.). Arī 2003. gada 9. septembrī J. Vasiļjevas un VOAVA noslēgtā līguma 5.2. punktā noteikts, ka J. Vasiļjeva apņemas "pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus strādāt pamatdarbā ārstniecības iestādē atbilstoši Latvijas Republikas Veselības ministrijas sadalei" (sk. lietas materiālu 6. lpp.). Turklāt no J. Vasiļjevas 2011. gada 25. maija iesnieguma Administratīvajai rajona tiesai izriet, ka viņai nav bijis šaubu par to, ka noteiktā ārstniecības iestādē nāksies strādāt trīs gadus (sk. lietas materiālu 20. lpp.). Līdz ar to nav pamata šaubām par periodu, kāds personām pēc rezidentūras beigšanas jānostrādā noteiktās ārstniecības iestādēs. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajās normās nav skaidri norādīts, kādi izdevumi personai jāatmaksā, ja tā pēc rezidentūras beigšanas nolemj nestrādāt noteiktajā ārstniecības iestādē. Ministru kabinets uzskata, ka no apstrīdētajām normām skaidri izriet secinājums, ka personai jāatmaksā visi ar tās apmācību saistītie izdevumi, izņemot rezidentam izmaksāto atalgojumu. Noteikumu Nr. 120 11. punktā lietots formulējums "jāsedz ar apmācību rezidentūrā saistītie izdevumi". Savukārt Noteikumos Nr. 972 lietoti divi formulējumi: 5.4.2. apakšpunktā - "sedz ar apmācību rezidentūrā saistītos izdevumus", bet 11. punktā - "pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu". Satversmes tiesa secina, ka lietotie formulējumi nav savstarpēji pretrunīgi un persona, nepieciešamības gadījumā atbilstoši konsultējoties, var saprast, ka gadījumā, ja tā pēc rezidentūras beigšanas atteiksies strādāt noteiktā ārstniecības iestādē, tai būs jāatmaksā visi tās apmācībai rezidentūrā izlietotie valsts budžeta līdzekļi, pat ja konkrēta summa līgumā nav noteikta. 2003. gada 9. septembrī J. Vasiļjevas un VOAVA noslēgtā līguma 7. punktā ir noteikta konkrēta summa, kas izlietota rezidenta apmācībai 2003. gadā, taču līguma 8. punkts paredz, ka aģentūrai ir tiesības saskaņā ar gadskārtējo likumu "Par valsts budžetu" mainīt ar rezidenta apmācību saistīto izmaksu lielumu (sk. lietas materiālu 6. lpp.). Satversmes tiesa norāda, ka strīds par to, kādus līdzekļus var uzskatīt par ieguldītiem personas apmācībā un kādā apmērā tie atmaksājami, izšķirams administratīvajā tiesā. Tādējādi apstrīdētās normas ir pietiekami skaidras, lai persona varētu saprast, kādi pienākumi no tām izriet, un attiecīgi plānot savu rīcību. Līdz ar to no apstrīdētajām normām izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz likumu.