7. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka tā sniegusi atzinumus par Noteikumu Nr. 972 projektu, taču iebildumi pret tā 11. punktu netika izteikti. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, Satversmes 91. pantā ietvertais atšķirīgas attieksmes aizliegums netiek pārkāpts, jo rezidenti un citi studenti neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Rezidents ārstniecības iestādē pirmkārt esot darba ņēmējs un tikai pēc tam studējošais. Medicīnas studenti ar citu augstskolu studentiem vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodoties līdz brīdim, kad ir pabeiguši studijas augstskolā un ieguvuši ārsta diplomu. Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdētajām normām līdzīgs regulējums ir spēkā arī citās nozarēs, piemēram, attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem. Apstrīdētās normas arī neesot pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām. Kā uzskata Tieslietu ministrija, būtiska nozīme ir tam apstāklim, ka apstrīdētās normas tikai reglamentē nosacījumus, kas iekļaujami līgumos ar personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, taču neparedz personai obligātu pienākumu šādu līgumu noslēgt. Ja persona nepiekrīt līguma nosacījumiem, tai esot iespēja mācīties rezidentūrā par pašas līdzekļiem, neuzņemoties saistības pret valsti. Tieslietu ministrija arī norāda: Ārstniecības likums neparedz rezidentūras finansēšanas vadlīnijas, tāpēc likumdevējs devis Ministru kabinetam rīcības brīvību, izvēloties finansēšanas modeli, tostarp nosakot, vai rezidentūra no valsts budžeta tiek finansēta pilnā apmērā, daļēji vai tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Ņemot vērā Ārstniecības likuma 2. pantā noteikto šā likuma mērķi, Ministru kabineta pienākums esot bijis veidot tādu rezidentūras finansēšanas modeli, lai nākotnē nodrošinātu kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju, aizsargājot katras personas tiesības uz dzīvību un veselību. Turklāt varot uzskatīt, ka Saeima, katru gadu likumā par valsts budžetu piešķirot finansējumu rezidentūrai, netieši paudusi piekrišanu Ministru kabineta noteiktajai rezidentūras finansēšanas kārtībai. Tāpēc Tieslietu ministrija uzskata, ka Ārstniecības likuma 57. pantā ietvertais pilnvarojums ir izpildīts atbilstoši likumdevēja gribai.