8. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. un 106. pantam. Tiesībsargs uzskata, ka rezidentu apmācības process būtiski atšķiras no citu par valsts līdzekļiem studējošo mācību procesa un rezidenti ir pamatoti nošķirti no citām studējošo grupām. Rezidenti un citi par valsts budžeta līdzekļiem studējošie atrodoties atšķirīgos un nesalīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļaujot un pat prasot atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos. Līdz ar to apstrīdētās normas esot atbilstošas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Tiesībsargs, atsaucoties uz Satversmes 111. pantu, norāda, ka valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās iedzīvotājiem būtu pieejama kvalitatīva un daudzpusīga veselības aprūpe. Rezidentiem uzliktais tiesību ierobežojums esot noteikts ar mērķi nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību. Tiesībsargs izsaka viedokli, ka valsts, apmaksājot rezidentu apmācību, var viņiem noteikt pienākumu strādāt valsts labā. Turklāt jau pirms iestāšanās rezidentūrā personām esot iespēja izvēlēties, kādas līgumsaistības uzņemties - apmaksāt apmācību rezidentūrā par fizisko vai juridisko personu līdzekļiem vai arī pēc valsts pasūtījuma saņemt apmācību rezidentūrā par valsts budžeta līdzekļiem un trīs gadus pēc rezidentūras beigšanas strādāt noteiktās ārstniecības iestādēs. Tiesībsargs secina: ierobežojums, kas noteikts rezidentiem, kuru apmācību rezidentūrā apmaksā valsts, ir samērīgs ar sabiedrības gūto labumu. Līdz ar to apstrīdētās normas esot atbilstošas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.