7. Article

Konkursā izvēlēto komersantu vienošanās par raidāmo maksas televīzijas programmu sarakstu ir jāvērtē saistībā ar Konkurences likuma 11.panta otro punktu (vienošanās par realizējamo apjomu) un trešo punktu (tirgus sadale, ņemot vērā piegādātāju). 3.variants - Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nodrošina ciparu televīzijas programmu izplatīšanu un nosacītas piekļuves pakalpojuma sniegšanu. 3.variants paredz, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs pēc 2013.gada 31.decembra veic ne tikai elektronisko tīklu nodrošināšanu, bet sniedz arī televīzijas nosacītas piekļuves pakalpojumu, t.i., • sešu tīklu apkalpošanu (ņemot vērā septītā izplatīšanas tīkla aptveršanas zonas ierobežojumu līdz 2015.gada 17.jūnijam un paredzamo ciparu dividendes atvēlēšanu mobilajiem sakariem 2014.gadā); • programmu izplatīšanu. Apkalpojamajos tīklos ietilpst gan bezmaksas, gan maksas televīzijas programmu nodrošināšana. Tieša citu tirgus dalībnieku iesaiste tirgū nav paredzama. Līdzīgi kā iepriekšējos variantos tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir ietvertas nacionālās televīzijas programmas (gan nacionālās sabiedriskās, gan nacionālās komerciālās televīzijas programmas), kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Tīklā būtu ietveramas arī reģionālās televīzijas programmas. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā ir izveidoti funkcionējoši televīzijas programmu raidīšanas ciparformātā raidošie tīkli, taču Latvijas Valsts radio un televīzijas centra rīcībā pagaidām nav pārējo nepieciešamo elementu un struktūru klientu apkalpošanai un pakalpojumu nodrošināšanai. Lai patstāvīgi nodrošinātu pakalpojumu piegādi galalietotājiem visā Latvijā un līdz ar to lai tiktu īstenots Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pilnīgas ekskluzivitātes modelis, ir nepietiekami tehniskie līdzekļi, tāpēc jāveic lielas investīcijas un pastāv personāla kapacitātes trūkums. Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, iespējamie ārpakalpojumi (galalietotāju servisa nodrošināšanai) var sadārdzināt maksas pakalpojuma cenas. Līgumus par noteiktu pakalpojumu piegādi Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs slēdz atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām. Secinājumi. Modelis nav piemērots televīzijas programmu zemes ciparu apraides organizēšanai pēc 2014.gada 1.janvāra, jo Latvijas Valsts radio un televīzijas centram ir jāveic lielas investīcijas. Modeļa īstenošana būtu izskatāma tad, ja nav iespējama 1. vai 2.varianta īstenošana. 4.variants - esošā komersanta tiesību saglabāšana. 4.variants ir līdzīgs 1.variantam, un arī šis modelis paredz, ka pēc 2013.gada 31.decembra Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs turpina elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu un neuzņemas citu funkciju veikšanu saistībā ar zemes ciparu televīzijas izplatīšanu, bet programmu izplatīšanu nodrošina esošais komersants. Esošais komersants, kas līdz 2013.gada 31.decembrim nodrošina izplatīšanas pakalpojumu, izmantojot Latvijas Valsts radio un televīzijas centra elektronisko sakaru tīklu, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību ''Lattelecom''. Jautājums par sabiedrības ar ierobežotu atbildību ''Lattelecom'' pilnvaru termiņa pagarināšanu (līdz 2018.gada 31.decembrim) ir jau vairākkārt izskatīts, taču nav guvis atbalstu tiesisku apsvērumu dēļ. Esošā komersanta tiesību saglabāšanu kā iespējamo turpmākās darbības variantu var pamatot ar to, ka komersants ir veicis nozīmīgas investīcijas pakalpojuma nodrošināšanai. Arī citu valstu pieredze rāda, ka šādas tiesības komersantiem tieši lielo kapitālieguldījumu dēļ tiek piešķirtas vismaz uz 10 gadiem. Lai nodrošinātu minētās rīcības iespējamību, būtu nepieciešams pārskatīt esošo normatīvo regulējumu ne tikai attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas termiņu, bet arī uz citiem pasākumiem, kas veicinātu par apraidi saistītās maksas samazināšanos. Secinājumi. Pagarinot termiņu, tiktu nodrošināts nepārtraukts un kvalitatīvs apraides pakalpojums, taču pastāv risks, ka, pagarinot tiesības bez konkursa, to varētu uzskatīt par konkursa nosacījumu maiņu un līdz ar to tikt ierosināts tiesvedības process par konkursa rezultātu. Saglabājot esošās tiesības komersantam, nerīkojot konkursu, nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas saskaņojumu valsts atbalsta pasākumam, kas ir laikietilpīgs process un pastāv risks piemērot augstāku maksu par programmu izplatīšanu, jo no bezmaksas programmu izplatīšanas ķēdes netiek izslēgts posms, kuram nav pievienotās vērtības. Tādējādi šis modelis nav piemērotākais televīzijas programmu zemes ciparu apraides organizēšanai pēc 2014.gada 1.janvāra un būtu izskatāms tad, ja nav iespējama iepriekšējo variantu īstenošana, vienlaikus veicot pasākumus, kas samazinātu maksu par programmu izplatīšanu jau pirms 2014.gada sākuma.