1. Article

Risināmā jautājuma būtība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir izanalizējusi, kā valsts kapitāla daļu īpašumtiesības īsteno dažādās valstīs, un identificējusi trīs valsts kapitāla daļu pārvaldības funkcijas organizēšanas modeļus: • decentralizēts jeb sektoru modelis, kad valsts kapitāla daļu pārvaldību īsteno attiecīgo nozaru ministrijas; • daļēji centralizēts jeb jaukts modelis, kad valsts kapitāla daļu pārvaldība ir sadalīta starp attiecīgo nozaru ministrijām un centrālo iestādi; • centralizēts modelis, kad centrālā iestāde īsteno valsts kapitāla daļu pārvaldību. Latvijā ir decentralizēts valsts kapitāla daļu pārvaldības modelis, un saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 10.pantu valsts kapitāla daļu pārvalde tiek īstenota ar kapitāla daļu turētāja – nozares ministrijas vai kādas citas institūcijas – starpniecību. Šobrīd valsts kapitāla daļu turētājas ir 11 ministrijas (Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija un Zemkopības ministrija) un citas institūcijas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Decentralizētā modelī ir iespējama situācija, ka normatīvie akti var tikt atšķirīgi interpretēti un piemēroti atkarībā no kapitāla daļu turētāja izpratnes vai citiem faktoriem. Koncepcija izstrādāta, lai risinātu problēmas, kas identificētas, analizējot Latvijā īstenoto valsts kapitāla daļu pārvaldības praksi: • valsts kapitāla daļu turētājs īsteno vairākas lomas vienlaikus (klienta, īpašnieka un nozares politikas veidotāja loma vienā personā); • zema kapitāla atdeve; • nav pārskatāmi definēti sasniedzamie ekonomiskie un īpašie (nozares politikas) mērķi un nav analizēti, izvērtēti kapitālsabiedrību rādītāji attiecībā uz tiem; • nav nodrošināta vienota un caurskatāma valsts kapitāla daļu pārvaldība; • nepietiekami profesionāla valsts kapitāla daļu pārvaldība (tajā skaitā profesionāļu piesaistīšana); • nav vienotas pārraudzības sistēmas, kas veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu; • sadrumstalots, neviennozīmīgi interpretējams un nepilnīgs valsts kapitāla daļu pārvaldības regulējums; • ikdienas pārvaldības lēmumu politizācija. Vienlaikus vairākas atsevišķas problēmas ir izdalāmas koncepcijā minētajos valsts kapitāla daļu pārvaldības aspektos. Koncepcijas galvenais mērķis ir izvērtēt efektīvas valsts kapitāla daļu pārvaldības ieviešanas iespējas un piedāvāt variantus identificēto problēmu risināšanai.