13. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi. Satversmes tiesa uzskata, ka nav pamata par neatbilstošu Satversmei atzīt visu apstrīdēto normu. Ietverot tajā vārdus "darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām", likumdevējs, lai arī nepilnīgi, tomēr ir pildījis savu pienākumu. Taču apstrīdētās normas vārds "tikai" būtiski sašaurina tās tvērumu un noved pie tā, ka aizsargājamo nemantisko interešu uzskaitījums ir nevis aprakstošs, bet gan izsmeļošs. Tas liedz tiesai iespēju nodrošināt aizskarto pamattiesību visaptverošu aizsardzību. Tādējādi Satversmes 92. pantam neatbilst apstrīdētajā normā ietvertais nepilnīgais aizsargājamo nemantisko interešu uzskaitījums. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā, kad Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar kuru attiecīgā norma zaudē spēku. Nosakot konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, Satversmes tiesa izvērtē, vai apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu ar atpakaļejošu datumu ir nepieciešama izskatāmajā administratīvajā lietā aizskartās personas pamattiesību aizsardzībai un vai pastāv kādi apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu tikai attiecībā uz konkrētu personu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu). Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža attiecībā uz pieteicēju administratīvajā lietā šajā gadījumā ir vienīgā iespēja aizsargāt tā pamattiesības. Taču nevar izslēgt iespējamību, ka vēl kāda privātpersona savu aizskarto pamattiesību aizsardzības nolūkā ir vērsusies administratīvajā tiesā. Tāpēc apstrīdētā norma attiecībā uz visām tām personām, kas ir uzsākušas savu aizskarto tiesību aizstāvēšanu, zaudē spēku no tās pieņemšanas brīža. Tā kā Satversmes 92. panta trešais teikums paredz vispārēju personas tiesību aizsardzību pret jebkuru nepamatotu aizskārumu, likumdevējam ir pienākums grozīt apstrīdēto normu tādējādi, lai tā atbilstu augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Lai apstrīdētās normas piemērošana līdz tās grozīšanai un jaunās redakcijas spēkā stāšanās dienai neradītu personām Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu, šī norma valsts pārvaldes iestādēm un tiesām jāpiemēro atbilstoši Satversmes 92. pantam, uz to pēc analoģijas attiecinot atvērtu aizsargājamo nemantisko tiesību un interešu uzskaitījumu, kas ietverts Atlīdzināšanas likuma 8. panta pirmās daļas vārdos "vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm". Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: