7. Article

Pārskatam par Teritorijas plānojuma izstrādi ir pievienots sabiedriskās apspriešanas sapulces 2011.gada 1.decembra protokols (Pārskata 24.lpp.), kurā 3.punktā norādīts, ka "vairāku zemju īpašnieki vērsās domē ar iesniegumiem par atļautās izmantošanas veida maiņu no savrupmāju apbūves teritorijas uz lauksaimniecības zemju teritoriju, kas daļēji ir izskaidrojams ar atšķirībām nekustamā īpašuma nodokļa likmē. Piedāvātajā teritorijas plānojuma gala redakcijā iekļauts atļautās izmantošanas veids - lauku zemju teritorija, kurai ir pietiekami plašs pielietojums." Kā jau tika minēts rīkojuma 6.punktā pašvaldība jaukto apbūve,; ražošanas, noliktavu, savrupmāju apbūves teritoriju un savrupmāju apbūves teritoriju ar retināto apbūvi vietā Teritorijas plānojumā ir noteikusi Lauku zemju (L) teritoriju, kurā ir atļautās izmantošanas (vispārīgo ražošanas uzņēmumu, lielo transportu un loģistikas uzņēmumu, ražošanas un pārstrādes uzņēmumus apbūve; rindu māju, dvīņu māju un 1-2 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve), kas nav raksturīgas ierastajām lauku teritorijas izmantošanas veidam. Līdz ar to Teritorijas plānojumā ietvertais Lauku zemju (L) teritorijas izmantošanas veids sabiedrībai rada maldīgu un nenoteiktu priekšstatu par teritorijas turpmāko izmantošanu. Satversmes tiesas 2009.gada 19.novembra sprieduma lietā Nr.2009-09-03 15.punktā norādīts, ka "Pašvaldības rīcība, izstrādājot teritorijas plānojumu vai tā grozījumus, neaprobežojas vienīgi ar mehānisku likuma normu vai privātpersonu iesniegumos pausto vēlmju pārņemšanu teritorijas plānojumā. Pašvaldība kā pamatojumu atļautās (plānotās) izmantošanas noteikšanai var norādīt arī citus argumentus, ciktāl tie atbilst teritorijas plānošanas pamatprincipiem un ir pienācīgi izvērtēti un pamatoti teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā". Savukārt Satversmes tiesas 2011.gada 12.maija sprieduma lietā Nr.2010-56-03 secinājuma daļas 19.3.apakšpunktā norādīts, ka "[...] neviens normatīvais akts neparedz unificētus pašvaldību teritorijas plānojumos lietojamos teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidus, to apzīmējumus un krāsojumu. Tomēr arī tad, ja trūkst attiecīga normatīvā regulējuma, pašvaldības kā publisko tiesību subjekta rīcības brīvības ārējo ietvaru nosaka tiesību principi, citastarp teritorijas plānošanas principi. Tātad teritorijas plānojuma grafiskajai daļai precīzi jāatspoguļo teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, bet TIAN jāreglamentē konkrētie teritorijas izmantošanas noteikumi. Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidu apzīmējumiem jābūt vispārpieņemtiem un saprotamiem to parastajā vārdiskajā nozīmē, proti, TIAN nedrīkst paredzēt teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veida apzīmējumam pilnīgi neraksturīgus un ar to nesaistītus teritorijas izmantošanas nosacījumus." Pašvaldība, rīkojoties iepriekš minētajā veidā, ir pārkāpusi Teritorijas plānošanas likuma (bija spēkā Teritorijas plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanas brīdī) 3.pantā noteiktos īlgstspējības, interešu saskaņotības un atklātības principus, kas arī ir nostiprināti Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5.panta otrajā daļā.