2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Valsts kontroles padome (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka apstrīdētā 16.2 panta ceturtā daļa un apstrīdētā 19. panta piektā daļa (turpmāk kopā arī - apstrīdētās normas) to 2011. gada 14. jūlija redakcijā neatbilst Satversmes 1., 83. un 87. pantam, un lūdz atcelt apstrīdētās normas no Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža. 2.1. Apstrīdētajā 16.2 panta ceturtajā daļā esot paredzēta vienīgi formāla tajā minēto konstitucionālo orgānu un Valsts prezidenta kancelejas (turpmāk kopā - konstitucionālās institūcijas), un neatkarīgo iestāžu (turpmāk visi kopā - neatkarīgās institūcijas) viedokļu uzklausīšana Ministru kabineta sēdēs un ietveršana attiecīgās sēdes protokolā. No šīs tiesību normas neizrietot neatkarīgo institūciju viedokļu izvērtēšana pēc būtības. Līdz ar to šī tiesību norma nenodrošinot neatkarīgo institūciju viedokļu pilnvērtīgu uzklausīšanu vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanas gaitā. 2.2. Pamatojot apstrīdētās 19. panta piektās daļas neatbilstību Satversmei, Pieteikuma iesniedzēja norāda: neatkarīgajām institūcijām, jau iesniedzot savu budžeta pieprasījumu Finanšu ministrijā, esot jāievēro attiecīgajai institūcijai Ministru kabineta noteiktais maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms. Tādējādi budžeta pieprasījumu iesniegšana kļūstot "par tehnisku veidlapu aizpildīšanas procesu Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā". Līdz ar to šī tiesību norma nenodrošinot neatkarīgo institūciju viedokļu pilnvērtīgu uzklausīšanu to iesniegto budžeta pieprasījumu izskatīšanas laikā. 2.3. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas neatkarīgo institūciju tiesības budžeta procedūrā pēc būtības ierobežojot vēl vairāk nekā iepriekšējais tiesiskais regulējums, kas ar spriedumu lietā Nr. 2010-06-01 tika atzīts par neatbilstošu Satversmei. Līdz 2011. gada 1. jūnijam, kad saskaņā ar spriedumu lietā Nr. 2010-06-01 spēku zaudēja minētajā lietā apstrīdētais LBFV 19. panta piektās daļas regulējums, bijis noteikts, ka neatkarīgo institūciju gadskārtējā budžeta pieprasījumi līdz to iesniegšanai Ministru kabinetā bez iesniedzēju piekrišanas nav grozāmi, bet saskaņā ar apstrīdētajām normām šos pieprasījumus finanšu ministrs esot tiesīgs grozīt bez iesniedzēju piekrišanas vēl pirms to iesniegšanas Ministru kabinetā. 2.4. Vienlaikus Pieteikuma iesniedzēja vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar apstrīdētās 19. panta piektās daļas otro teikumu grozīt neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus joprojām esot tiesīgs arī Ministru kabinets. Turklāt tam šajā ziņā esot piešķirtas vēl plašākas pilnvaras, nekā bija paredzētas ar spriedumu lietā Nr. 2010-06-01 atceltajās tiesību normās. Ministru kabinets varot gluži vienkārši grozīt konkrēto budžeta pieprasījumu bez tā iesniedzēja piekrišanas, pamatojumā vienīgi norādot, kā finansējuma samazinājums ietekmēs attiecīgās institūcijas darbības nodrošinājumu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šāds tiesiskais regulējums pēc būtības piešķir Ministru kabinetam tiesības izvērtēt neatkarīgo institūciju darbībai nepieciešamo finansējumu un norādīt, ka kāda neatkarīgā institūcija attiecīgajā budžeta gadā nepildīs kādu konkrētu tās funkciju. Tādējādi apstrīdētās normas ierobežojot neatkarīgo institūciju tiesības budžeta pieprasījumu sagatavošanas un izskatīšanas procesā un līdz ar to apdraudot neatkarīgo institūciju finansiālo patstāvību un spēju efektīvi pildīt tām normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. 2.5. Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka Valsts kontrole ir neatkarīga iestāde un tās neatkarība ir cieši saistīta ar tās finansiālo patstāvību. Konstitucionālo institūciju un neatkarīgo iestāžu finansiālo patstāvību un tās pamatā esošā varas dalīšanas principa īstenošanu esot iespējams panākt vienīgi tad, ja šo institūciju un iestāžu budžeta pieprasījumus izvērtētu likumdevējs. Apstrīdētajās normās minēto neatkarīgo institūciju maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu vēl pirms budžeta pieprasījumu iesniegšanas Ministru kabinetā vajadzētu izvērtēt likumdevējam. Šādā izvērtēšanas procesā tiktu nodrošināta visu Satversmē nostiprināto demokrātiskai valstij raksturīgo principu ievērošana, īpaši valsts iestāžu savstarpējās sadarbības principa ievērošana, kas ietverot pienākumu savstarpēji konsultēties, uzklausīt viedokļus un tos izvērtēt pēc būtības. 2.6. Pieteikuma iesniedzēja neatbalsta Saeimas izteikto lūgumu izbeigt tiesvedību lietā, jo ar LBFV 2011. gada 15. decembra grozījumiem neesot novērsta tās pieteikumā norādītā apstrīdēto normu neatbilstība Satversmei. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzējas pārstāve - Valsts kontroles Juridiskās daļas vadītāja Liāna Karlsone - vērsa Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka nevienā spēkā esošā normatīvajā aktā neesot paredzēts Saeimas pienākums uzklausīt neatkarīgās institūcijas gadījumā, ja Ministru kabinets, lemjot par vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu vai tā grozījumiem, neņem vērā neatkarīgo institūciju viedokli. Līdz ar to esot ļoti iespējams, ka neatkarīgo institūciju viedoklis Saeimai nemaz netop pilnībā zināms.