3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 1., 83. un 87. pantam. 3.1. Saeima vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" apspriešanas gaitā Valsts kontrolei esot bijuši iebildumi vienīgi pret apstrīdētajā 19. panta piektajā daļā ietveramo regulējumu. Turklāt Saeima uzskata, ka minētā likumprojekta pieņemšanas procesā neatkarīgo institūciju viedoklis tika uzklausīts un pietiekami izvērtēts. 3.2. Saeima norāda, ka saskaņā ar Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai. Citām institūcijām, tostarp neatkarīgajām institūcijām, neesot likumdošanas tiesību. No Satversmes 1. panta izrietot likumdevēja pienākums nodrošināt pienācīgu neatkarīgo institūciju darbības kontroli, pieņemot attiecīgus likumus. Satversmes 1. pantam neatbilstu tāds stāvoklis, ka neatkarīgās institūcijas pašas sev noteiktu regulējumu un to darbība netiktu kontrolēta. 3.3. Saeima uzsver, ka spriedumā lietā Nr. 2010-06-01 Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, pirmkārt, valsts institūcijas, kuras nepieder pie likumdevējvaras vai izpildvaras, noteiktās jomās var būt saistītas ar šo varas atzaru lēmumiem, otrkārt, Ministru kabineta tiesības grozīt neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus nav pretrunā ar šo institūciju neatkarību un, treškārt, varas dalīšanas princips neparedz, ka izvērtēt un apstiprināt neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus būtu tiesīgs vienīgi likumdevējs. Līdz ar to izskatāmajā lietā apspriežamais jautājums pēc būtības jau esot izlemts ar spriedumu lietā Nr. 2010-06-01, kurā tika noraidīti Pieteikuma iesniedzējas argumenti, kas ir līdzīgi izskatāmajā lietā paustajiem. Saeima uzskata, ka ir izpildījusi spriedumā lietā Nr. 2010-06-01 noteikto un pat paplašinājusi neatkarīgo institūciju dalību budžeta veidošanas procesā. 3.4. Saeima vērš uzmanību uz to, ka valsts budžeta izstrādes procedūras reformas gaitā, kamēr vēl nav izdarīti visi plānotie normatīvo aktu grozījumi un jaunā trīs gadu budžeta plānošanas procedūra nav ieviesta pilnībā, pārbaudot atsevišķu tās elementu atbilstību Satversmei, varētu tikt pieļauts valsts varas dalīšanas principa pārkāpums, proti, būtisku tiesībpolitisku jautājumu izlemšana pirms likumdevēja. Šāda iejaukšanās tiesībpolitiskas reformas īstenošanā varētu nozīmēt valsts varas dalīšanas principa pārkāpumu, jo citi konstitucionālie orgāni uzņemtos tādu jautājumu izlemšanu, kuri visupirms ir likumdevēja kompetencē. 3.5. Saeima arī norāda, ka apstrīdētās normas paredz neatkarīgo institūciju uzklausīšanu sakarā ar gadskārtējā budžeta likuma projektu gan Ministru kabinetā, gan arī Saeimā. Saeima varot izmantot tai Satversmē paredzētās tiesības, lai vērstu Ministru kabineta uzmanību uz iespējamu neatkarīgās institūcijas interešu aizskārumu un pieprasītu nodrošināt Satversmei atbilstošu budžeta plānošanas procedūru. 3.6. 2012. gada 18. janvārī Saeima, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, iesniedza Satversmes tiesai lūgumu par tiesvedības izbeigšanu. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis - Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš - šo lūgumu uzturēja, norādot, ka ar 2012.gada 1. janvāri apstrīdētās normas ir zaudējušas spēku. Vienlaikus Saeima vērsa Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā ir gaidāmi jauni grozījumi normatīvajos aktos, kas skar budžetu un finanšu vadību.