7. Article

Pieaicinātā persona - Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk arī - Kanceleja) - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1., 83. un 87. pantam. Kanceleja akcentē spriedumā lietā Nr. 2010-06-01 secināto, ka valsts budžeta projekta izstrādāšana ir vienīgi Ministru kabineta kompetencē un savukārt Saeima budžetu izvērtē un apstiprina, kā arī to, ka neatkarīgo institūciju neatkarība nenozīmē šo institūciju autonomu un neietekmējamu rīcību attiecībā uz to finansiālo nodrošinājumu. Apstrīdētajā 16.2 panta ceturtajā daļā esot paredzēts finanšu ministra pienākums informēt Saeimu par Ministru kabineta apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru. Tas nozīmējot, ka Saeima kontrolē Ministru kabineta darbību un jebkurā brīdī var izmantot tai Satversmē paredzētās tiesības, lai pievērstu Ministru kabineta uzmanību iespējamam kādas neatkarīgās institūcijas interešu aizskārumam un pieprasītu nodrošināt Satversmei atbilstošu budžeta plānošanas procedūru. Vienlaikus Kanceleja norāda: ja tiktu noteikts, ka neatkarīgo institūciju viedoklis par to budžeta pieprasījumiem Ministru kabinetam ir saistošs, netiktu ievērota Satversmes 66. pantā noteiktā Ministru kabineta atbildība par budžeta veidošanu. Kanceleja pilnībā pievienojas Saeimas iesniegtajam atbildes rakstam un uzskata, ka Pieteikuma iesniedzējas prasījums pēc būtības jau ir izspriests ar spriedumu lietā Nr. 2010-06-01. Tomēr tiesas sēdē Kancelejas pārstāvis - Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars - norādīja, ka ir izvērtējama nepieciešamība uzlabot neatkarīgo institūciju un valdības savstarpējo komunikāciju un kārtību, kādā neatkarīgo institūciju viedokļi ietverami Ministru kabineta dokumentos. Taču tas esot apstrīdēto normu piemērošanas un interpretācijas, nevis to satversmības vērtēšanas jautājums.