9. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1., 83. un 87. pantam. Vispirms Finanšu ministrija uzsver: valsts budžets ir vienots dokuments, un saskaņā ar Satversmes 66. pantu Ministru kabinets atbild par visu valsts iestāžu, tostarp neatkarīgo institūciju, budžeta pieprasījumu līdzsvarošanu atbilstoši budžeta ieņēmumiem. Finanšu ministrija vērš uzmanību uz to, ka savu budžeta pieprasījumu izskatīšanā neatkarīgās institūcijas esot tiesīgas līdzdarboties gan Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā, gan arī Saeimā. Šādas neatkarīgo institūciju tiesības esot nostiprinātas normatīvajos aktos. Šajā sakarā Finanšu ministrija norāda, ka neatkarīgo institūciju pārstāvji esot aicināti piedalīties visās Ministru kabineta sēdēs, kurās izskatīti jautājumi, kas bija saistīti ar 2012. gada valsts budžeta projekta sagatavošanu, un budžeta izstrādes procesā esot uzklausīti visu to neatkarīgo institūciju viedokļi, kuras vēlējušās tādus paust. Par visiem neatkarīgo institūciju paustajiem viedokļiem likumā noteiktajā kārtībā esot informēta arī Saeima. Tiesas sēdē ministrijas pārstāvis - Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis - norādīja, ka neatkarīgo institūciju funkciju apjoms un tam nepieciešamais finansējums esot jāizvērtē attiecīgā ierosinājuma izstrādātājam un jānorāda attiecīgā normatīvā akta projekta anotācijā. Valdības prakse esot tāda, ka ikviens likumprojekts, kas prasa papildu finansējumu, tiek vērtēts kontekstā ar nākamā gada budžetu. Vienlaikus Finanšu ministrijas pārstāvis atzina, ka apstrīdētās 19. panta piektās daļas kontekstā šī funkciju vērtēšana parasti notiekot tādējādi, ka Ministru kabinets uzdod vienai vai vairākām ministrijām kopā ar neatkarīgajām institūcijām izvērtēt iespēju grozīt normatīvos aktus, varbūt arī izslēdzot kādu šo institūciju funkciju, ja tās pildīšanai nepietiek līdzekļu. 2012. gada valsts budžeta projekta izstrādes gaitā gan šāds risinājums neesot izmantots.