15. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Kompensāciju likuma mērķis, kas ietverts šā likuma 2. pantā, expressis verbis noteic, ka nepieciešams nodrošināt to, lai persona, kuras zemes gabalam noteikts mikroliegums, saņemtu finansiālu atlīdzību par tās īpašumam uzlikto ierobežojumu. Kompensācijas izmaksāšana būtībā ir vērsta uz to, lai atlīdzinātu zemes gabala vērtības samazinājumu un tādējādi aizsargātu personas īpašuma tiesības, proti, gadījumos, kad valsts ierobežojusi personas īpašuma tiesības, šai personai radušos zaudējumus atlīdzinātu kompensācijas veidā. Pieteikuma iesniedzējs pamatoti norāda, ka apstrīdētās normas mērķis ir panākt, ka kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu saņem tieši tā persona, kura cieš mantiska rakstura zaudējumus sakarā ar īpašuma vērtības samazināšanos (sk. lietas materiālu 1. sēj. 5. - 6. lpp.). Savukārt Saeima norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir panākt tādu zemesgrāmatu sistēmas funkcionēšanu, kas veicinātu nekustamo īpašumu īpašnieku tiesību aizsardzību, kā arī drošu un paredzamu civiltiesisko apgrozību (sk. lietas materiālu 1. sēj. 60. lpp.). Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka ierobežojuma leģitīmais mērķis ir iespēja nepārprotami identificēt īpašumu un tā robežas, īpašnieku vai kopīpašniekus, zemes lietošanas veidu, apgrūtinājumus u.tml. Tādējādi tiekot sekmēta arī nekustamo īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatās (sk. lietas materiālu 2. sēj. 66. - 67. lpp.). Tā kā tiesiskie darījumi par īpašuma ieguvi tiek slēgti starp privātpersonām un nav paredzēts, ka tiem obligāti jābūt notariālā akta formā, ieraksts zemesgrāmatā ļauj pārliecināties par nekustamā īpašuma piederību konkrētai personai - tā īpašniekam. Tādējādi ir nodrošināta publiskā ticamība, tiesiskā skaidrība un noteiktība, kā arī iespēja ne tikai jebkurai privātpersonai, bet arī valstij precīzi noteikt personu, kura atzīstama par konkrēta nekustamā īpašuma īpašnieku. Zemesgrāmatas ieraksts veicina drošumu darījumu attiecībās, un tas atbilst jebkura civiltiesiskās apgrozības dalībnieka interesēm. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertā atšķirīgā attieksme, paredzot pienākumu reģistrēt zemesgrāmatā tiesiska darījuma rezultātā iegūtās īpašuma tiesības jau pirms mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas, stiprina zemesgrāmatu publisko ticamību, veicina tiesisko noteiktību valstī un ļauj nepārprotami identificēt īpašumu un tā robežas, kā arī personu, kurai ir tiesības saņemt kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu. Tātad apstrīdētajā normā noteiktās atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis ir tiesiskās noteiktības veicināšana un līdz ar to arī citu cilvēku interešu aizsardzība.