8. Article

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, Satversmes normu pārkāpums izpaužas tādējādi, ka apstrīdētā norma liedz kompensāciju personai, kura ieguvusi zemi uz tiesiska darījuma pamata un kuras zemei mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātais tiesiskās vienlīdzības princips galvenokārt piemērojams kopā ar citām pamattiesībām. Jo sevišķi tādēļ, ka nereti, balstoties tikai uz šo principu, nevar secināt, kā izšķirama lieta. Satversmes 91. pantā nostiprinātās tiesības ir "salīdzinošas". Tās gan var pieprasīt vienlīdzīgu attieksmi, bet pašas par sevi nevar atklāt, kādai šai attieksmei jābūt, proti, vai tai jābūt labvēlīgai vai nelabvēlīgai. Lai izvēlētos vienu no šiem risinājumiem, jāņem vērā citi apsvērumi, kas atrodas ārpus vienlīdzības jēdziena robežām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01 5. un 6.1. punktu un 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 15. punktu). Šajā lietā tiesiskās vienlīdzības princips jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 105. pantu, jo nepieciešams noskaidrot, vai kompensācija par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu ietilpst īpašuma tiesību tvērumā. Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētā norma ierobežo personai Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.