803. Article — Nolēmuma par

alternatīvo sankciju izpildīšanas atteikuma iemesli (1) Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanu var atteikt, ja: 1) nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam; 2) nodarījums, uz kuru attiecas nolēmums par alternatīvo sankciju, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs pēc Latvijas likuma; 3) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā vai šī persona Latvijā nav sasniedzama; 4) izpildot nolēmumu par alternatīvo sankciju, tiktu pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips; 5) nolēmums par alternatīvo sankciju attiecas uz nodarījumu, kas pēc Latvijas likuma nav noziedzīgs; 6) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte; 7) nolēmuma izpildīšanai ir iestājies noilgums un nolēmums par alternatīvo sankciju attiecas uz nodarījumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā; 8) persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība; 9) noteiktā alternatīvā sankcija nepārsniedz sešus mēnešus; 10) nolēmumā par alternatīvo sankciju paredzēta medicīniskā ārstēšana, kuras izpildīšana Latvijā nav iespējama. (2) Nolēmuma par alternatīvo sankciju izpildīšanu atsaka arī tad, ja tas pieņemts personas prombūtnē (in absentia), izņemot gadījumus, kad persona: 1) saņēmusi pavēsti vai citādi tikusi informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts bez tās klātbūtnes; 2) tikusi informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījies tās aizstāvis; 3) saņēmusi nolēmumu par alternatīvo sankciju un informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd vai nav to pārsūdzējusi. (3) Ja nolēmums par alternatīvo sankciju pieņemts par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu, pārbaudi attiecībā uz to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.