11. Article

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 17. punktu sociālā palīdzība ir naudas vai mantisks pabalsts personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Viena no sociālās palīdzības formām ir valsts sociālie pabalsti. 11.1. Apstrīdētā norma noteic, ka regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, atrodas pilnā valsts apgādībā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem pabalstiem, ko saskaņā ar Pabalstu likuma 13. panta pirmo daļu piešķir personām, kurām nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Likuma "Par valsts pensijām" 14. panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz invaliditātes pensiju ir personām, kuru sociālās apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem. Tā kā Pieteikuma iesniedzējam tas ir mazāks par trim gadiem, viņam nav piešķirta invaliditātes pensija. Savukārt viņam piešķirtā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksa tika pārtraukta, pamatojoties uz apstrīdēto normu. 11.2. Apstrīdētā norma ir plaša un attiecas uz visiem regulāri izmaksājamo pabalstu saņēmējiem, tostarp uz sociāli neapdrošinātām personām ar invaliditāti, kurām piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Turklāt ar atrašanos pilnā valsts apgādībā tiek saprasta personu atrašanās gan ieslodzījuma vietā, gan arī citās institūcijās, piemēram, valsts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, specializētās ārstniecības iestādēs. Ar apstrīdēto normu aptverti arī gadījumi, kad pilnā valsts aprūpē atrodas bērns, par kuru piešķirts kāds no regulāri izmaksājamiem pabalstiem. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi: ja apstrīdētā norma attiecas uz plašu atšķirīgu situāciju kopumu, tad ir nepieciešams precizēt, ciktāl tā šo normu izvērtēs(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2008-47-01 6. punktu un 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 13. punktu). Konstitucionālajā sūdzībā apstrīdēta vienīgi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas pārtraukšana uz laiku, kamēr persona ar invaliditāti atrodas ieslodzījuma vietā. Līdz ar to Satversmes tiesai nav pamata izvērtēt apstrīdēto normu pilnībā, bet vienīgi tiktāl, ciktāl tā attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas pārtraukšanu personām ar invaliditāti, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma vietā.