3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 109. pantam. Pēc Saeimas ieskata, viens no veidiem, kādos valsts īsteno personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, ir pilnā valsts apgādība. Sociālās drošības pasākumi esot kompensējoši, piemēram, sociālā palīdzība personai tiekot sniegta, ja tā nevar saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Valsts nesniedzot vairāku veidu sociālās drošības pasākumus vienai personai viena un tā paša sociālā riska apstākļos. Valsts ar tās rīcībā esošajiem resursiem rīkojoties pēc iespējas taupīgāk, lai sociālais nodrošinājums būtu pieejams pēc iespējas vairāk cilvēkiem, tajā pašā laikā stimulējot cilvēkus pašus iesaistīties sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tā kā Pieteikuma iesniedzējs atrodas pilnā valsts apgādībā, viņa tiesības uz sociālo nodrošinājumu jau tiekot īstenotas. Tāpat ar apstrīdēto normu netiekot pārkāpts Satversmes 91. pantā noteiktais vienlīdzības princips. Ja papildus pilnai valsts apgādībai valsts Pieteikuma iesniedzējam piešķirtu arī sociālās palīdzības sistēmas pakalpojumus, tā būtu atkāpšanās no sociālo nodrošinājumu garantējošo tiesību pamatprincipiem. Saeima vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka apstrīdētā norma nenosaka pilnas valsts apgādības saturu un apjomu. No pieteikuma netieši izrietot secinājums, ka patiesībā Pieteikuma iesniedzēju neapmierina to pakalpojumu apjoms, kurus valsts sniedz, kamēr viņš atrodas pilnā valsts apgādībā. Pēc Saeimas ieskata, apstrīdētās normas atcelšana un pabalsta izmaksāšana personām, kas atrodas pilnā valsts apgādībā, nebūtu sistēmiski pareizs risinājums, jo ar sociālās palīdzības sistēmas starpniecību nebūtu iespējams ne pietiekami apmierināt personu vajadzības, nedz arī novērst iespējamos pilnās valsts apgādības sistēmas trūkumus vai nepilnības. Turklāt, atceļot apstrīdēto normu, iespējamos trūkumus pilnā valsts apgādībā esošo personu medicīniskās aprūpes nodrošināšanas jomā tāpat nevarēšot novērst. Tādēļ Saeima lūdz atzīt apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmes 91. un 109. pantam.