5. Article

Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija - norāda, ka jēdziens "pilna valsts apgādība" minēts vairākos normatīvajos aktos, kas regulē sociālās drošības jomu. Izvērtējot ieslodzījumā esošo personu ar invaliditāti atrašanos pilnā valsts apgādībā, esot jāņem vērā šo personu vajadzības pēc atbilstošas veselības aprūpes. Labklājības ministrija uzskata: personas ar invaliditāti, atrodoties ieslodzījuma vietā, ir pilnā valsts apgādībā, ja tām tiek nodrošināta invaliditātes seku mazināšana. No Satversmes tiesas 2010. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 izrietot, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksa ieslodzījumā esošām personām ar invaliditāti būtu pretrunā ar apstrīdētās normas mērķi - novērst divkāršu valsts aprūpi personām, kuru pamatvajadzību apmierināšana tiek nodrošināta par valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Arī Labklājības ministrija uzskata, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksa personām, kas atrodas pilnā valsts apgādībā, būtu sistēmiski nepareizs risinājums. Tā vietā personām ar invaliditāti ieslodzījuma vietās esot jānodrošina atbilstoša veselības aprūpe. Labklājības ministrija arī norāda, ka ieslodzījuma vietā esošas personas, kurām piešķirta invaliditātes pensija, un personas, kurām piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, nav salīdzināmos apstākļos.