6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka šajā lietā pirmkārt izvērtējams jautājums par apstrīdētās normas interpretāciju un piemērošanu, proti, jānoskaidro, vai tajā ietvertais jēdziens "pilna valsts apgādība" attiecināms uz personām ar invaliditāti, kuras atrodas ieslodzījuma vietā. Tiesībsargs norāda, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta mērķis attiecībā uz personām ar invaliditāti ir sniegt materiālu palīdzību ar invaliditāti saistīto izdevumu segšanai gadījumos, kad persona nevar saņemt kompensāciju no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas. Tiesībsargs piekrīt Saeimas viedoklim, ka gadījumos, kad personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu tiek īstenotas, ir pamatots ierobežojums saņemt līdzīga rakstura sociālās palīdzības pakalpojumu. Tāpēc esot jānoskaidro, vai ieslodzījumā tiek apmierinātas personas pamatvajadzības, jo to apmierināšana esot primārais tiesību uz sociālo nodrošinājumu uzdevums. Jēdziena "pilna valsts apgādība" iztulkošana esot atstāta tiesību piemērotāju ziņā, un par personām, kas atrodas pilnā valsts apgādībā, tiekot uzskatītas arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietā. Pēc Tiesībsarga ieskata, šajā gadījumā jānošķir tiesiskais aspekts un faktiskā situācija. Tiesībsargs norāda, ka tā rīcībā līdz šim bijusī informācija liecinājusi, ka ieslodzījuma vietās personas ar invaliditāti faktiski neatrodas pilnā valsts apgādībā. Taču pēdējā laikā veselības aprūpes jomas normatīvais regulējums vairākas reizes grozīts, veselības aprūpi ieslodzījuma vietās tuvinot vispārējai valstī pastāvošajai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtībai un paplašinot personām ar invaliditāti pieejamo pakalpojumu klāstu ieslodzījuma vietās. Ieslodzīto veselības aprūpe tiekot nodrošināta piešķirtā finansējuma ietvaros. Tiesībsargs secina, ka personām ar invaliditāti ir jānodrošina to pamatvajadzību apmierināšana, kuras saistītas ar invaliditātes sekām, pretējā gadījumā netiek īstenotas personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu un šīm personām netiek nodrošināta pilna valsts apgādība. Tiesībsargs uzskata, ka jautājums par personu ar invaliditāti tiesībām uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ieslodzījuma vietās risināms apstrīdētās normas piemērošanas gaitā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai katrā individuālā gadījumā esot jāizvērtē gan tiesiskie, gan faktiskie apstākļi un, ja nepieciešams, jāpieņem lēmums par pabalsta izmaksas turpināšanu.