7. Article

Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu pārvalde - norāda, ka šobrīd nevienā spēkā esošā normatīvajā aktā nav definēts jēdziens "pilna valsts apgādība", kā arī nav noteikts, ka personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, ir pilnā valsts apgādībā. Savukārt likumdevējs noteicis valsts pienākumu dot ieslodzītajiem, tostarp personām ar invaliditāti, noteiktas garantijas, proti, nodrošināt tos ar pirmās nepieciešamības priekšmetiem, dzīvojamo platību un uzturu, veselības aprūpi. Ieslodzītajiem esot iespēja strādāt un pelnīt naudu. Tāpat viņiem esot pienākums pašiem apmaksāt ieslodzījuma vietā saņemtos maksas pakalpojumus, piemēram, maksāt par personīgās tehnikas patērēto elektroenerģiju. Valsts nodrošinot ieslodzītajiem veselības aprūpi normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Ieslodzījuma vietu pārvalde secina, ka pilnā valsts apgādībā atrodas tikai bērni līdz četru gadu vecumam, ja tie uzturas ieslodzījuma vietā kopā ar savu ieslodzīto māti. Savukārt tas, ka visi ieslodzītie atrodas pilnā valsts apgādībā, izrietot tikai no Satversmes tiesas spriedumiem, piemēram, no sprieduma lietā Nr. 2009-69-03. Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka ieslodzījuma vietās strādā sociālie darbinieki, kuri konsultē un informē personas ar invaliditāti par sociālo problēmu risināšanas iespējām soda izciešanas laikā un pēc tā, veicina ieslodzīto personu sociālo prasmju atjaunošanu vai jaunu prasmju apguvi, palīdz personu apliecinošu dokumentu vai citu formalitāšu kārtošanā. Atklātajā cietumā apģērbs netiekot izsniegts visiem ieslodzītajiem, bet vienīgi tiem, kuriem nav sava apģērba un tā iegādei nepieciešamo līdzekļu. Ieslodzītie saņemot efektīvākās un izmaksu ziņā lētākās zāles, bet pacientu līdzmaksājumi par zālēm, tāpat kā visi izdevumi par ieslodzīto personu ārstēšanu Latvijas Cietumu slimnīcā vai ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietām (transporta un apsardzes izdevumi, specifiskie izmeklējumi u.c.), tiekot segti no ieslodzījuma vietas līdzekļiem.