269. Article — Administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas. Pastāvot objektīviem iemesliem, persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, var lūgt institūcijai (amatpersonai), kas kompetenta izskatīt lietu, to izskatīt pēc attiecīgās personas dzīvesvietas vai juridiskās adreses vai pēc administratīvā pārkāpuma atklāšanas vietas. Attiecībā uz šo lūgumu pieņemtais lēmums nav pārsūdzams." 27. 270.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, institūcija (amatpersona), kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām, par to paziņojot lietas dalībniekiem. Lietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, uz kādu lietas izskatīšana atlikta, pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi pie administratīvās atbildības sauktā persona vai cietušais. Ja lietā ir nepieciešama ekspertīze, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņš tiek apturēts līdz eksperta atzinuma saņemšanas brīdim."; aizstāt trešajā daļā vārdu "astoņdesmit" ar vārdu "simt". 28. Izslēgt 270.1, 270.2 un 270.3 pantu. 29. Izteikt 271.pantu šādā redakcijā: "271.pants. Kārtība, kādā administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta iestādē Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu sāk, paziņojot koleģiālās institūcijas sastāvu vai nosaucot tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura izskata lietu, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta, un nosaucot personu, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, kā arī pārbaudot šīs personas identitāti un tās pārstāvja vai aizstāvja pilnvaras. Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai viņa pārstāvja lūgumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus. Pēc tam pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, uzklausa cietušos, lieciniekus un eksperta atzinumu. Ja lietā piedalās prokurors, noklausās viņa atzinumu. Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar šīs institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu. Lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja ir saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu drīkst izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.3, 149.10 pantā, 149.31 panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, un gadījumos, kad pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru, lietu drīkst izskatīt bez viņu klātbūtnes, pārstāvja statusā uzaicinot kuģa kapteini. Ja pie administratīvās atbildības tiek saukta nepilngadīga persona vai cietušais ir nepilngadīga persona, administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā sēdē. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tikai tajā gadījumā, ja par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim šā kodeksa 268.1 panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā." 30. Izslēgt 271.1 un 271.2 pantu. 31. Izslēgt 273.pantu. 32. Izteikt 274.pantu šādā redakcijā: "274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā. Lēmumā norāda: 1) tās institūcijas nosaukumu (amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu), kura pieņēmusi lēmumu; 2) koleģiālās institūcijas sastāvu, ja lietu izskatījusi koleģiālā institūcija; 3) lēmuma numuru; 4) lietas izskatīšanas datumu; 5) ziņas par personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi; 6) faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu (norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti); 7) lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu; 8) protokola par administratīvo pārkāpumu numuru, izņemot gadījumus, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda; 9) normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu); 10) lietā pieņemto lēmumu; 11) norādi, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt; 12) pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; 13) turpmāko rīcību ar izņemtajām mantām, dokumentiem, kā arī ar iemaksāto garantijas naudu. Administratīvā pārkāpuma lietās, kuras izskata un kurās lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, šā panta otrajā daļā norādītās ziņas ietver administratīvā pārkāpuma protokolā. Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, institūcija (amatpersona) var lemt par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai, lai tā izlemj jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam. Šādā gadījumā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, nepiemērojot administratīvo sodu. Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, administratīvā pārkāpuma lietu nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas. Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālās institūcijas lēmumu - tās priekšsēdētājs." 33. Izteikt 275.panta trešo daļu šādā redakcijā: "Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem: 1) ja izsaka mutvārdu aizrādījumu atbilstoši šā kodeksa 21.pantā noteiktajam; 2) ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Šādā gadījumā materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, kas ir tiesīga uzsākt kriminālprocesu; 3) gadījumos, kad ir šā kodeksa 239.pantā paredzētie apstākļi." 34. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā: "276.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma paziņošana Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var paziņot tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Personai, kura tika saukta pie administratīvās atbildības, un cietušajam triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to izsniedz pret parakstu vai nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz attiecīgās personas un cietušā dzīvesvietu vai juridisko adresi. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu arī nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim." 35. Izslēgt 277. un 278.pantu. 36. Papildināt kodeksa divdesmit otro nodaļu ar 278.1 pantu šādā redakcijā: "278.1 pants. Prettiesisku lēmumu atcelšana un kļūdu labošana Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu augstāka iestāde var atcelt pēc savas iniciatīvas, ja tas ir prettiesisks. Lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts. Augstāka iestāde par lēmuma atcelšanu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem un prokuroram. Institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību." 37. Izteikt divdesmit trešo nodaļu šādā redakcijā: "Divdesmit trešā