289. Article — Termiņš, līdz kuram

administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā rajona (pilsētas) tiesā var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Ja ir nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā, sūdzības iesniedzējs var lūgt procesuālā termiņa atjaunošanu. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis rakstveida procesā lēmumu par procesuālā termiņa atjaunošanu pieņem septiņu dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas. Par tiesneša lēmumu atteikties atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu var iesniegt blakus sūdzību. 289.1 pants. Sūdzība un prokurora protests administratīvā pārkāpuma lietā Sūdzībā par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un prokurora protestā norāda: 1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība; 2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarots pārstāvis, - arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams; 3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību; 4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība; 5) sūdzības iesniedzēja prasījumu; 6) lūgumus tiesai; 7) sūdzības sastādīšanas laiku. Sūdzībai pievieno: 1) pārstāvību apliecinošus dokumentus; 2) pierādījumus, ar kuriem pamatota sūdzība. Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pilnvarots pārstāvis. 289.2 pants. Iestādes pilnvaras administratīvo pārkāpumu tiesvedības procesā tiesā Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē un pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu. 289.3 pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša rīcība pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas Pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis pārbauda, vai: 1) administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga šai tiesai; 2) sūdzības iesniedzējs ir ievērojis šā kodeksa 279.pantā noteikto lēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Ja administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga citai rajona (pilsētas) tiesai, tiesnesis septiņu dienu laikā pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā lietas materiālus ar pavadrakstu nosūta rajona (pilsētas) tiesai, kurai ir piekritīga lietas izskatīšana. Tiesnesis ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā pieņem lēmumu par tiesvedības ierosināšanu, sūdzības atstāšanu bez virzības vai atteikšanos ierosināt tiesvedību. Pieņemot lēmumu par tiesvedības ierosināšanu, tiesnesis vienlaikus nosaka lietas izskatīšanas laiku un par pieņemto lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. 289.4 pants. Tiesā iesniegtās sūdzības atstāšana bez virzības Ja nav ievērotas šā kodeksa 289.1 pantā noteiktās prasības, tiesnesis pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams. Ja sūdzības iesniedzējs noteiktā termiņā novērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības ierosināšanu un nosaka lietas izskatīšanas laiku. Lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam. Par lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs var iesniegt blakus sūdzību. 289.5 pants. Atteikums ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību, ja: 1) sūdzības iesniedzējs ir nokavējis procesuālo termiņu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanai un nav lūdzis atjaunot nokavēto procesuālo termiņu vai tiesnesis ir noraidījis termiņa atjaunošanas lūgumu; 2) sūdzību ir iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt sūdzību, vai persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota; 3) sūdzības iesniedzējs nav ievērojis šā kodeksa 279.pantā noteikto pārsūdzēšanas kārtību. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Par atteikumu ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību. 289.6 pants. Tiesvedība rajona (pilsētas) tiesā Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata atklātā tiesas sēdē mutvārdu procesā. Pēc tās personas lūguma, kura saukta pie administratīvās atbildības, tiesa administratīvā pārkāpuma lietu var skatīt rakstveida procesā. Iztiesājot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā. Tiesa nosaka slēgtu tiesas sēdi, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī lietās, kurās pie atbildības sauktā persona vai cietušais ir nepilngadīgais. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās tiesas sēdes. Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī vismaz divas nedēļas ilgu termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus. Tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē. Tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus: 1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; 3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds administratīvais sods piemērojams personai; 6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams; 7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu. 289.7 pants. Tiesas sēde Rajona (pilsētas) tiesā administratīvā pārkāpuma lietu tiesnesis izskata vienpersoniski. Uzsākot lietas izskatīšanu, tiesnesis nosauc savu vārdu, uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju un aizstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidro, vai ir noraidījumi, paziņo administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtās sūdzības vai protesta saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai viņa pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus. Ja liecinieks vai eksperts neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz 50 latu apmēram. Persona 30 dienu laikā pēc lēmuma par piespiedu naudas uzlikšanu paziņošanas iesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinošus dokumentus. Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot šo personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams. Ja persona, kura iesniegusi sūdzību vai protestu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas. Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas tiesnesis pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, nopratina cietušos, lieciniekus un uzklausa eksperta atzinumu. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu. Tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem ir tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē un tiesas debatēs, izteikt replikas, kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā. Ja administratīvā pārkāpuma tiesvedībā piedalās pārstāvis, aizstāvis un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Pārstāvis un aizstāvis izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors. Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, ja kāds no administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem to pieprasa. Tiesa vai tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā). Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot attēlu ierakstu reālajā laikā. 289.8 pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš: 1) ir šajā lietā iesaistīta persona vai piedalījies šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā; 2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei vai laulībā ar kādu no lietā iesaistītajām personām; 3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, tiesnesis sevi atstata. Ja tiesnesis sevi nav atstatījis, persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim, norādot tiesneša atstatīšanas iemeslus. 289.9 pants. Noraidījuma pieteikšana un tā izskatīšanas kārtība Motivētu noraidījumu pieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā. Noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos. Par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā. Ja ir pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas izskatīšanā iesaistīto personu viedokļus. Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis. 289.10 pants. Tiesas sēdes protokols Katrā tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu vai nodrošina tiesas sēdes audioierakstu. Tiesas sēdes protokolā norāda: 1) tiesas sēdes norises vietu un laiku (gadu, datumu, mēnesi); 2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru; 3) tiesas sēdes atklāšanas laiku; 4) lietas nosaukumu; 5) ziņas par administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku ierašanos; 6) ziņas par to, ka administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi; 7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki, cietušie un eksperti ir brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu; 8) administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku un cietušo liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi; 9) administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku, pārstāvju un aizstāvju pieteikumus un lūgumus; 10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā. 289.11 pants. Lietas izskatīšanas atlikšana un tiesvedības apturēšana Ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu uz noteiktu laiku. Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā. Tiesa aptur tiesvedību, ja: 1) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē. Tiesvedību aptur līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums vai spriedums attiecīgajā lietā; 2) tā pieņem lēmumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normas atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam) vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar pieteicēja konstitucionālo sūdzību. Tiesvedību aptur līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai; 3) tā pieņem lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību. Tiesvedību aptur līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. 289.12 pants. Rajona (pilsētas) tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā Rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos: 1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt; 2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku; 3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu; 4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki; 5) lietā nav pilna lēmuma. Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības. 289.13 pants. Rajona (pilsētas) tiesas nolēmuma sastādīšanas un pasludināšanas kārtība Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt nolēmumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot laiku, kad nolēmums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa nolēmumu sastāda ne vēlāk kā 10 dienu laikā. Tiesa nolēmumu pēc tā sastādīšanas triju darba dienu laikā nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Nolēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Rajona (pilsētas) tiesa var pasludināt nolēmumu tūlīt pēc lietas izskatīšanas, paziņojot saīsinātas formas nolēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Pasludinot saīsinātas formas nolēmumu, rajona (pilsētas) tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns nolēmums. Šādā gadījumā pilnu nolēmumu rajona (pilsētas) tiesa sastāda 10 dienu laikā, norādot pilna nolēmuma sastādīšanas datumu. Nolēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, pēc sastādīšanas triju darba dienu laikā nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Ja šajā termiņā nolēmuma noraksts ir izsniegts administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam, tad šim dalībniekam nolēmuma norakstu vairs nesūta. Šā kodeksa 289.12 panta otrajā daļā minētos nolēmumus var pārsūdzēt apelācijas kārtībā. 289.14 pants. Kļūdu labošana tiesas nolēmumā Rajona (pilsētas) tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina nolēmuma būtību. Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas tiesas nolēmumā izlabo ar tiesas lēmumu. Jautājumu par kļūdu labošanu tiesas nolēmumā izlemj rakstveida procesā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas, iepriekš par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Par atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks, kurš lūdzis izlabot kļūdas, var iesniegt blakus sūdzību. 289.15 pants. Kārtība, kādā tiek pieņemti un pārsūdzēti tiesas lēmumi, ar kuriem administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izlemj procesuāla rakstura jautājumus Izlemjot procesuāla rakstura jautājumus, lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas nav pārsūdzams. Lēmumā, kas sastādīts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesa vai tiesnesis norāda: 1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku; 2) tiesas nosaukumu un sastāvu; 3) personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā, un pieteikuma priekšmetu; 4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums; 5) lēmuma motīvus; 6) tiesas vai tiesneša nolēmumu; 7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu. Lēmumu pasludina tūlīt pēc attiecīgā procesuālā jautājuma izskatīšanas. Izņēmuma gadījumā tiesa vai tiesnesis var sastādīt lēmumu, nenorādot tā motīvus (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesa vai tiesnesis sastāda triju darba dienu laikā. Šajā kodeksā paredzētajos gadījumos par tiesas vai tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Par citiem tiesas vai tiesneša nolēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā. Blakus sūdzību iesniedz tajā rajona (pilsētas) tiesā, kura pieņēmusi lēmumu. Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. Ja tiesa vai tiesnesis pieņem saīsinātu lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas. Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atsakās pieņemt un atdod atpakaļ iesniedzējam. Par lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt blakus sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmuma pārsūdzības termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību ar lietas materiāliem septiņu dienu laikā nosūta tai apgabaltiesai, kurai ir piekritīga attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana. Apgabaltiesā blakus sūdzību izskata tiesnesis vienpersoniski rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Pēc tiesneša ieskatiem blakus sūdzību var izskatīt mutvārdu procesā. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams. Ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. 289.16 pants. Šā kodeksa 213.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtība Šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, ievērojot šajā nodaļā noteiktās prasības. Pēc lietas materiālu saņemšanas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pārbauda, vai administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga šai tiesai. Ja administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga citai rajona (pilsētas) tiesai, tiesnesis nekavējoties pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā lietas materiālus ar pavadrakstu nosūta tai rajona (pilsētas) tiesai, kurai ir piekritīga lietas izskatīšana. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata lietu 30 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Lietas par šā kodeksa 149.15 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuras ir saistītas ar alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata 15 dienu laikā pēc visu lietas materiālu saņemšanas. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Divdesmit trešā "b" nodaļa Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana apelācijas instances tiesā 289.17 pants. Rajona (pilsētas) tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšana apelācijas instances tiesā Apelācijas kārtībā rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu var pārsūdzēt apgabaltiesā. Prokurors var iesniegt apelācijas protestu. Rajona (pilsētas) tiesas vai tiesneša nolēmums ir pārsūdzams, ja tas tieši noteikts šajā kodeksā. Apelācijas sūdzību vai protestu sastāda atbilstoši šā kodeksa 289.1 panta prasībām. Apelācijas sūdzībai pievieno norakstus atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku skaitam. Apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz tajā rajona (pilsētas) tiesā, kuras nolēmumu pārsūdz. 289.18 pants. Termiņš, līdz kuram rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu var pārsūdzēt apelācijas instances tiesā Rajona (pilsētas) tiesas pieņemtu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas. Ja ir nokavēts procesuālais termiņš apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanai, sūdzības iesniedzējs var lūgt procesuālā termiņa atjaunošanu. Par rajona (pilsētas) tiesas atteikumu atjaunot vai pagarināt procesuālo termiņu apelācijas vai blakus sūdzībai var iesniegt blakus sūdzību. 289.19 pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja apelācijas sūdzība neatbilst šā kodeksa 289.1 panta prasībām. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis lēmumā par sūdzības atstāšanu bez virzības apelācijas sūdzības iesniedzējam trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no dienas, kad administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam paziņots lēmums par sūdzības atstāšanu bez virzības. Lēmums nav pārsūdzams. Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā rajona (pilsētas) tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ sūdzības iesniedzējam. Par lēmumu uzskatīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks, kurš iesniedzis attiecīgo sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību. Ja nokavēts apelācijas iesniegšanai noteiktais termiņš un apelācijas sūdzības iesniedzējs nav lūdzis atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis ar lēmumu atsaka pieņemt sūdzību un par to paziņo iesniedzējam, bet iesniegto sūdzību pievieno lietai. Ja apelācijas sūdzība atbilst šā kodeksa 289.1 panta prasībām, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis septiņu dienu laikā sūdzību ar lietas materiāliem nosūta apgabaltiesai pēc piekritības. 289.20 pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas Apgabaltiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nosaka dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā. Konstatējis, ka apelācijas sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja sūdzība iesniegta par nolēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams. Šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod atpakaļ iesniedzējam; 2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievērotas šā kodeksa 289.1 panta vai 289.19 panta piektās daļas prasības. Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē, izskatot sūdzību pēc būtības, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. 289.21 pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā Apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā. Apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā. Par tās izskatīšanu paziņo lietas dalībniekiem un nosūta viņiem sūdzības norakstu, norādot tiesības divu nedēļu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, iesniegt viedokli par sūdzību un informējot par dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā, un dienu, kad nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā. Tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu par apelācijas sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē, par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms paredzētās lietas izskatīšanas. Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā: 1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts; 2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tas pats tiesas sastāvs ar balsu vairākumu. Apelācijas instances tiesa ievēro šā kodeksa divdesmit trešajā "a" nodaļā noteikto tiesvedības kārtību. Papildus šā kodeksa divdesmit trešajā "a" nodaļā noteiktajam apelācijas instances tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem atceļ rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai, ja lietā nav tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes audioieraksta. Apelācijas sūdzības iesniedzējs sūdzību var atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzību atsauc, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. Ja sūdzību atsauc tiesas sēdē, lēmumu pieņem tiesa. Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību atstāj bez izskatīšanas. 289.22 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums Apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās "a"