7. Article

Reģiona ievērojamais neefektīvo mazo lauku saimniecību skaits. Šādas saimniecības uztur iedzīvotāju nabadzību, nodrošinot eksistencei pietiekamo minimumu, vienlaicīgi traucējot augt lielākajām un ienesīgākajām saimniecībām zemes trūkuma dēļ. Šiem cilvēkiem tai pašā laikā nav vietas darba tirgū, jo arī pilsētas nepiedāvā darbavietas. Ir nepieciešama pakāpeniska, bet pēc iespējas mērķtiecīga darbaspēka novirzīšana no laukiem uz nodarbinātību pilsētās. Latgales reģions laikā no 2005. 2009.gadam no ES fondiem saņēmis ievērojamu finansējumu, t.sk. cilvēkresursu attīstībai un nodarbinātības veicināšanai 44,20 LVL uz vienu iedzīvotāju (3.vieta starp statistiskajiem reģioniem), infrastruktūras attīstībai 499,97 LVL uz vienu iedzīvotāju (2.vieta starp statistiskajiem reģioniem), uzņēmējdarbības attīstībai 33,41 LVL uz vienu iedzīvotāju (5.vieta starp statistiskajiem reģioniem). ES fondu ieguldījums projektu īstenotājiem kopējais izmaksātais finansējums, milj. LVL (27.01.2012) Reģions Cilvēkresursi un nodarbinātība Uzņēmējdarbība un inovācijas Infrastruktūra un pakalpojumi Kurzeme 10,25 37,06 196,63 Rīga 81,88 75,33 133,74 Vidzeme 3,62 13,33 140,31 Latgale 12,39 12,14 208,28 Zemgale 6,16 10,96 167,91 Rīgas reģions3 4,07 20,71 159,20 Visa Latvija4 201,29 185,61 62,67 Apskatot aktivitāšu finansējumu uz vienu iedzīvotāju reģionos, redzams, ka lielāko finansējuma apjomu uz vienu iedzīvotāju aktivitātēs ar reģionāla un vietēja līmeņa ietekmi piesaistījis Kurzemes reģions 652 LVL, savukārt mazāko Rīgas reģions 267 LVL. Vidzemes reģions, kas ir pēc iedzīvotāju skaita mazākais, uz vienu iedzīvotāju ir saņēmis 633 LVL, bet Latgales un Zemgales reģioni ir saņēmuši attiecīgi 542 un 536 LVL uz vienu iedzīvotāju. Vērtējot atbalsta apjomu uz vienu aktīvo uzņēmumu, Latgales esošie uzņēmumi ir spējuši piesaistīt finansējuma apjomu līdzīgi citiem reģioniem (līdzīgi vidējam Latvijā), kas liecina par to potenciālu izaugsmei. Vienlaikus ES fondu zemā piesaiste darbības programmā "Uzņēmējdarbībā un inovācijās" ir saistīta ar uzņēmumu trūkumu Latgalē (mazo skaitu), kas spētu veidot pietiekoši lielu kritisko masu kopējā investīciju apguvē. Atbalsta apjoms uz katru aktīvo uzņēmumu reģionā. Dati: LIAA dati Rezultātā esošie ieguldījumi nav būtiski palielinājuši Latgales spēju piesaistīt privātās investīcijas (nefinanšu investīciju un ārvalstu tiešo investīciju piesaistē Latgalei ir zemākie rādītāji). Latgales reģiona nelabvēlīgās attīstības tendences liecina, ka pieejamo ES finansējumu nepieciešams izmantot efektīvāk, radot lielāku atdevi reģiona attīstībai. Kā norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)5, "lai nodrošinātu reģionu attīstības politiku efektivitāti, jāņem vērā specifiski vietējo situāciju raksturojoši faktori un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi jāpieskaņo vietējiem apstākļiem". Reģionu attīstības statistiskā analīze liecina būtiskākais faktors izaugsmē ir produktivitāte. Pat pie negatīviem dažādiem citiem faktoriem iedzīvotāju skaita samazināšanās, augsts bezdarbs u.c. produktivitāte spēj nodrošināt reģiona attīstību. Inovācija, cilvēkkapitāla kvalitāte, zināšanu un izglītības kvalitāte, darbaspēka kvalifikācija un sociālā aktivitāte tie ir reģiona attīstības dzinējspēki. Jaunās paaudzes reģionālā politika, kas rietumvalstīs attīstījusies kopš 20.gs. 90.gadiem un kas pakāpeniski tiek ieviesta Latvijā, paredz, ka reģionālās politikas uzdevums ir piedāvāt katrai valsts teritorijai tās specifiskajai situācijai atbilstošus attīstības instrumentus un risinājumus.