8. Article

Infrastruktūras izmaksās iekļautas izmaksas KIS infrastruktūras iegādei AV materiālu uzglabāšanai samazinātā kvalitātē un piegādes nodrošināšanai bibliotēku tīklā, kur iedzīvotāji tiem varēs piekļūt, izmantojot e-pakalpojumu. Zemāk tabulā apkopotas plānotās sistēmas izmaksas atbilstoši MK noteikumiem Nr.766 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektu iesniegumu atlases otro kārtu" (10.08.2010.). Visas izmaksas plānots segt no ERAF līdzekļiem. Tabula 4 - Plānotās izmaksas Pozīcija Apraksts Summa, LVL ar nodokļiem 2011 2012 2013 Informācijas resursu digitalizācijas izmaksas Audiomateriālu digitalizācijas izmaksas 0 (107 430) (95 108) Videomateriālu digitalizācijas izmaksas 0 (325 641) (61 078) Programmatūras izmaksas e-pakalpojuma izveide (informācijas sistēmu izstrādes izmaksas) 0 (20 000) 0 Infrastruktūras izmaksas AV materiālu pieejamības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras izmaksas (tehniskās infrastruktūras un standarta programmatūras iegādes izmaksas) 0 (182 764) 0 Konsultāciju pakalpojumi Konsultantu un ekspertu piesaistes izmaksas kvalitātes kontroles nodrošināšanai (digitalizācijas procesa izstrādes gaitas kontrole, informācijas sistēmas iegādes tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas u.c), kā arī projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas u.c. informācijas sistēmu izstrādes izmaksas (ja tiks piemērota stundu likme, tā nepārsniegs Ls 45 ar PVN un tas nepārsniegs 5% no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām). (21 786) (53 357) (65 357) Ieviešanas investīciju izmaksas kopā (21 786) (689 192) (221 543) Uzturēšanas izmaksas Dažādas izmaksas (elektroenerģija u.c) 0 (3 863) (7 727) Uzturēšanas izmaksas kopā 0 (3 863) (7 727) Kopā: sistēmas ieviešana un uzturēšana (21 786) (693 055) (229 269) Pavisam kopā: (944 110) Tabula 5 - ietekme uz valsts budžetu Pozīcijas Turpmākie trīs gadi (LVL) 2012 2013 2014 Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.: 0 0 0 Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos 0 0 0 Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos 0 0 0 Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.: -3 863 -7 727 -7 727 Izmaiņas valsts budžeta izdevumos -3 863 -7 727 -7 727 Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos 0 Kopējā finansiālā ietekme: -3 863 -7 727 -7 727 Finansiālā ietekme uz valsts budžetu -3 863 -7 727 -7 727 Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu 0 0 0 Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pievieno politikas plānošanas dokumenta pielikumā. Ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem norāda atsevišķi valsts un pašvaldību budžetam) Uzturēšanas izdevumu aprēķins ir balstīts uz esošajām izmaksām par 1U serveru vietas nomu datu centrā (izmaksās iekļauta uzturēšana, elektroenerģija, komunikācijas u.c. izdevumi), kā arī ņemts vērā, ka elektroenerģijas patēriņš būs lielāks, ņemot vērā lielākus datu apjomus, kas tiks izvietoti serveros: 1) 2012 gadā būs nepieciešamas 12U vietas, aptuveni 3 mēnešu garumā, vienas vienības (1U) cena sastādīs aptuveni 105 lati mēnesī ar PVN) 2) 2013 un sekojošajos gados būs nepieciešamas 6U serveru vietas, vienības cena tiek plānota aptuveni 105 lati mēnesī ar PVN. Cita informācija - Tabula 6- Izmaiņas budžeta izdevumos Finansēšanas avots Izmaiņas budžeta izdevumos no 2012. līdz 2015. gadam (LVL) 2012 2013 2014 2015 Valsts budžeta līdzekļi -3 863 -7 727 -7 727 -7 727 Ārvalstu finanšu līdzekļi, t.sk. -710 978 -221 543 0 0 ESF 0 0 0 0 ERAF -710 978 -221 543 0 0 Citi finanšu avoti 0 0 0 0 Kopā -714 841 -229 269 -7 727 -7 727 8.2 Alternatīvu analīze Attiecībā uz situāciju alternatīvu salīdzinājumu starp stāvokļiem "ar projektu" un "bez projekta", šajā dokumentā tika analizēta tikai situācija "ar projektu", jo uz dokumenta sagatavošanas brīdi nav digitalizēti visi LTV un LR rīcībā esošie AV materiāli, kā arī nav izveidota IS, kas nodrošinātu vienotu piekļuvi šiem AV materiāliem, līdz ar to sabiedrība negūst labumu, kas identificēts šajā dokumentā un tas nerada finanšu izmaksas. Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, šajā dokumentā netiek veikta alternatīvu analīze, savukārt, projekta izmaksu efektivitātes analīze (atspoguļota sadaļā 8.3) tiek veikta tikai vienai alternatīvai - "ar projektu". 8.2.1 Sociālekonomiskie ieguvumi Saskaņā ar RAPLM Informācijas sistēmas darbības koncepcijas apraksta izstrādes metodiku (2010.gads), sistēmas izmaksu efektivitātes novērtējumā ietverti arī potenciālie sociālekonomiskie ieguvumi AV materiālu digitalizācijas gadījumā. Izpētes procesā tika identificēti divi galvenie sociālekonomiskie ieguvumi, kuri tika novērtēti, pamatojoties uz tālāk tekstā aprakstīto pieeju. 8.2.1.1 Ieguldījums kultūrā Paredzams, ka tas, ka publiskajās bibliotēkās būs pieejami kultūrvēsturiskie AV materiāli, pavērs būtiskas izglītojošas un pētnieciskas iespējas. Tā kā šobrīd ir sarežģīti novērtēt šādus ieguldījumus kultūras pieejamībā, aprēķinos izmantoti Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta aprēķins, ka katrs kultūrā ieguldītais lats ierosina tautsaimniecības apritei 1,40 latus (Kultūras sektora tautsaimnieciskā nozīmīguma novērtējums. LZA Ekonomikas Institūta zinātniskais pētījums. Rīga, 1998). Tādējādi sociālekonomiskais ieguvums aprēķināts, izmantojot standarta koeficientu 1,4, kas piemērots sistēmas investīciju izmaksām. Tomēr, balstoties uz līdzšinējo KIS pieredzi par sociālekonomiskā efekta rašanos, sociālekonomiskais ieguvums aprēķināts sākot ar 2014.gadu - pēc projekta noslēgšanās. 8.2.1.2 Sabiedrības izdevumu mazināšana Tā kā šobrīd LR piedāvā Fonotēkā esošos materiālus digitalizēt par maksu trešo pušu vajadzībām - kopumā gada laikā par šo pakalpojumu ieņemot ap LVL 800,00 - šie izdevumi sabiedrībai tiks samazināti, jo LR Fonotēkas audiomateriāli projekta rezultātā būs pieejami ikvienam digitālā formātā bez maksas publiskajās bibliotēkās. Tādējādi papildu sociālekonomiskais ietaupījums sabiedrībai būtu LVL 800,00 apmērā katru gadu pēc projekta ieviešanas posma (kad AV materiālu būtu pilnībā pieejami publiskajās bibliotēkās). Pieņemts, ka projekta sagatavošanas un ieviešanas gaitā ieguldītie līdzekļi nerada sociālekonomiskos ieguvumus, jo vēl nav pabeigta AV materiālu digitalizācija un to pieejamības nodrošināšana. 8.3 Projekta izmaksu efektivitātes novērtējums Tabula 5 - Projekta izmaksu efektivitātes novērtējums. Izmaksu efektivitātes novērtējumā diskontēšana un ieguvumu/izmaksu attiecība aprēķināta, izmantojot VARAM Informācijas sistēmas darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1.aktiviātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" informācijas sistēmas koncepcijas apraksta izstrādes metodiku (2010.gads) un tajā noteiktās diskonta likmes. 1 www.latvija.lv 2http://www.latvijasradio.lv/program/index.htm 3 http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0245:FIN:EN:PDF 4 http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:2020:FIN:LV:PDF 5 Lai gan darba diena ilgst 8h, šeit ņemta vērā darba produktivitātes krišanās pie monotona darba un dažādu sarežģījumu iespējamā rašanās, jo analogie audio un video materiāli nav vienādā tehniskā stāvoklī un atsevišķu materiālu digitalizēšana var prasīt ilgāku laiku. Kultūras ministra vietā - tieslietu ministrs J.Bordāns