2. Article

Sprieduma secinājumu daļas sākumā Satversmes tiesa norāda, ka tiesiskās vienlīdzības princips jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 105. pantu, jo nepieciešams noskaidrot, vai kompensācija par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu ietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā. Tāpat Spriedumā norādīts, ka Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātais tiesiskās vienlīdzības princips galvenokārt piemērojams kopā ar citām pamattiesībām, jo nereti, balstoties tikai uz šo principu, nevar secināt, kā izšķirama lieta, un līdz ar to Satversmes 91. pantā nostiprinātās tiesības ir "salīdzinošas" (sk. Sprieduma 8. punktu). 2.1. Sprieduma 8. punktā izteiktajiem secinājumiem par to, ka apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 91. un 105. pantam jāvērtē kopsakarā, var piekrist. Arī zinātniskajā literatūrā ir uzsvērts, ka vienlīdzības princips pēc savas struktūras nevar tikt piemērots patstāvīgi, bet gan tikai kopā ar kādu citu tiesību normu (sk.: Levits E. Satversmes 91. panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 75. lpp.). Pēc Pieteikuma iesniedzēja - Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - domām, nesamērīgs tiesību uz īpašumu ierobežojums ir radījis nevienlīdzīgu attieksmi pret pieteicēju administratīvajā procesā Sandi Cīruli (sk. lietas materiālu 1. sēj. 5. lpp.). Proti, apstrīdētā norma liedzot personai, kura ieguvusi zemi uz tiesiska darījuma pamata, taču savas īpašuma tiesības uz zemi nostiprinājusi zemesgrāmatā pēc mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas, tiesības uz atlīdzību. Tāpēc šī persona neatrodoties vienlīdzīgā situācijā ar pārējām Kompensāciju likuma 6. panta otrajā daļā minētajām zemes ieguvēju grupām. 2.2. Sprieduma 9. un 10. punktā Satversmes tiesa noskaidrojusi, vai apstrīdētajā normā ir ietverts tiesību uz īpašumu ierobežojums. Atlīdzība par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu ietilpst Satversmes 105. pantā minētā jēdziena "īpašums" saturā. Tāpat var piekrist secinājumam, ka apstrīdētajā normā ir ietverts tiesību uz īpašumu ierobežojums, jo tā neparedz atlīdzību personām, kuras zemi ieguvušas uz tiesiska darījuma pamata, bet īpašuma tiesības reģistrējušas zemesgrāmatā tikai pēc mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas. Turpmākajos Sprieduma punktos vērtēta apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 91. pantam, lai gan tās atbilstība Satversmes 105. pantam līdz galam nav izvērtēta. Līdz ar to radusies nekonsekvence un nenoteiktība Sprieduma argumentācijā. Raugoties no metodoloģijas viedokļa, Satversmes tiesai izskatāmajā lietā visupirms vajadzēja noskaidrot, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. Spriedumā ietvertais izvērtējums par apstrīdētās normas atbilstību vienlīdzības principam pārsvarā ir izvērtējums par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. pantam (sk., piemēram, Sprieduma 18. punktu ). Satversmes tiesai bija jāizvērtē apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 105. pantam, bet atbilstība Satversmes 91. pantam jāpārbauda tad, ja tiktu secināts, ka apstrīdētā norma nav pretrunā ar Satversmes 105. pantu.