3. Article

Lai izvērtētu Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai tas ir noteikts ar likumu, vai tas ir noteikts leģitīma mērķa labad un vai tas atbilst samērīguma principam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 22. punktu). 3.1. Satversmes tiesai Spriedumā bija jāvērtē, vai apstrīdētajā normā noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. Lietā nav materiālu, kas radītu šaubas par to, ka apstrīdētā norma pieņemta un izsludināta pienācīgā procesuālā kārtībā. Tādējādi tiesību uz īpašumu ierobežojums ir noteikts ar likumu. 3.2. Var piekrist Spriedumā izdarītajiem secinājumiem par apstrīdētās normas leģitīmo mērķi, attiecinot tos uz apstrīdētajā normā noteikto īpašuma tiesību ierobežojumu. Apstrīdētā norma nodrošina tiesisko noteiktību, jo zemesgrāmatā izdarītajiem ierakstiem par to, kura persona atzīstama par zemes īpašnieku, piemīt publiska ticamība. Tādējādi darījumu attiecībās tiek panākta tiesiskā noteiktība un drošums atbilstoši visas sabiedrības interesēm (sk. Sprieduma 15. punktu). Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir tiesiskās noteiktības veicināšana un līdz ar to arī citu cilvēku interešu aizsardzība. 3.3. Pamatoti ir Spriedumā izteiktie apsvērumi par likumdevēja izraudzīto līdzekļu piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai. Saskaņā ar Kompensāciju likuma 5. panta pirmo daļu tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā. Nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā, tiek panākts tas, ka mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas gadījumā valsts var precīzi identificēt personu, kura ieguvusi zemi īpašumā. Tādējādi valsts var izmaksāt atlīdzību personai, kas atzīstama par zemes īpašnieku (sk. Sprieduma 17. punktu). Līdz ar to apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.