4. Article

Spriedumā secināts, ka apstrīdētās normas leģitīmo mērķi var sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tomēr Satversmes tiesa nav sniegusi pietiekamus un pārliecinošus argumentus šāda secinājuma pamatošanai. 4.1. Satversmes tiesa uzskata, ka Kompensāciju likuma 5. panta pirmajā daļā ietvertā prasība nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā pirms kompensācijas saņemšanas esot līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē. Apstrīdētajā normā ietvertā prasība nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā pirms mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas neesot uzskatāma par tādu līdzekli, ar kuru personas tiesības tiek ierobežotas saudzējoši (sk. Sprieduma 18.4. punktu). Sprieduma 18.4. punktā norādīts, ka likumdevēja izraudzītais līdzeklis nenodrošina to personu tiesību aizsardzību, kuras mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas rezultātā cieš zaudējumus. Tāpat Spriedumā secināts, ka valsts, liedzot kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu personai, kura uz tiesiska darījuma pamata ir kļuvusi par zemes ieguvēju un to likumīgi valda ierobežojuma noteikšanas brīdī, nesasniedz kompensācijas mērķi - atlīdzināt zaudējumus personai, kura tos cieš sakarā ar ierobežojumu (sk. Sprieduma 18.3. punktu). Sprieduma 18.3. punktā Satversmes tiesa nepamatoti paplašinājusi kompensācijas mērķi, attiecinot to arī uz varbūtējiem zaudējumiem pirms zemes ieguvēja īpašuma tiesību ierakstīšanas zemesgrāmatā. 4.2. Ar tiesiskā darījuma noslēgšanu zemes ieguvējs vēl nekļūst par tās īpašnieku nedz civiltiesiskajā, nedz konstitucionāli tiesiskajā izpratnē. Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Noslēdzot atsavinājuma līgumu, zemes ieguvējam rodas vienīgi prasījums pret atsavinātāju par līguma izpildi. Kaut arī šis civiltiesiskais prasījums ietilpst Satversmes 105. pantā noteikto tiesību uz īpašumu tvērumā, apstrīdētā norma to neregulē un izskatāmajā lietā par to nav strīda. Likumīgi iegūts valdījums ir mantiski aizsargājama pozīcija Satversmes 105. panta izpratnē. Taču ne vienmēr zemes atsavinātājs pirms īpašuma tiesību pārejas ierakstīšanas zemesgrāmatā nodod zemi ieguvējam valdījumā. Tā kā publisku ticamību nodibina ieraksts zemesgrāmatā, valstij nav nedz pienākuma, nedz iespējas pārliecināties, vai zemes ieguvējs ir valdījis zemesgabalu jau pirms savu īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. 4.3. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka varbūt likumdevējs ar apstrīdēto normu vēlējies izslēgt gadījumus, kad tiesiski darījumi tiek noslēgti ar atpakaļejošu datumu kompensācijas iegūšanas nolūkā. Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, šāda varbūtība nepastāv tajos gadījumos, kad darījums noslēgts kā notariāls akts (sk. lietas materiālu 1.sēj. 6. lpp.). Tiesiski darījumi ir personu privātas gribas akti, kuru noslēgšanu un saturu valsts nekontrolē. Tiesiskā darījuma noslēgšanai kļūstot par atskaites punktu tiesībām uz atlīdzību, nav izslēgta iespēja, ka kompensācijas iegūšanas nolūkā līgumā kā tā noslēgšanas datums tiek norādīts patiesībai neatbilstošs datums pirms mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma noteikšanas. Apstrīdētā norma novērš šādu negodprātīgas rīcības iespēju. Var piekrist Pieteikuma iesnidzējam, ka zemes atsavinājuma līguma noslēgšana ar atpakaļejošu datumu netiktu pieļauta, līgumu noslēdzot pie zvērināta notāra. Tomēr Civillikums nekustamo īpašumu atsavināšanai neprasa obligātu notariālā akta formu (sk. Civillikuma 1483. panta 3. punktu). 4.4. Tieslietu ministrija pamatoti uzskata, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis nav sasniedzams tādā pašā kvalitātē, ja personai, kas zemi ieguvusi uz tiesiska darījuma pamata, būtu tiesības saņemt atlīdzību arī par tādiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, kuri noteikti pirms īpašuma tiesību pārejas ierakstīšanas zemesgrāmatā (sk. lietas materiālu 2.sēj. 51.-52. lpp.). Saskaņā ar normatīvo regulējumu īpašniekam tiesības un pienākumi saistībā ar nekustamo īpašumu rodas atkarībā no tā, vai īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Zemesgrāmatā ierakstītajam īpašniekam līdz īpašuma tiesību pārejai saglabājas pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Tāpat līdz ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku joprojām attiecas nekustamajam īpašumam noteiktās nastas un apgrūtinājumi. Kaut arī atlīdzība par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu zemes ieguvējam tiek izmaksāta pēc īpašuma tiesību ierakstīšanas zemesgrāmatā, ar tiesiskā darījuma noslēgšanu pirms ierobežojuma noteikšanas nepietiek, lai tiktu atzītas personas tiesības uz kompensāciju. Atzīstot personu privātās gribas aktu par priekšnoteikumu tiesībām uz valsts piešķirtu kompensāciju, netiktu veicināta tiesiskā noteiktība un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Apstrīdētā norma salīdzinājumā ar alternatīvajiem risinājumiem visefektīvāk sasniedz leģitīmo mērķi. Ar alternatīviem līdzekļiem apstrīdētās normas leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē.