2. Article

Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punktā ir noteikts, ka konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. 2.1. Atbilstoši 14.06.2012. noslēgtā sadarbības līguma 2.1.punktam vienošanās mērķis ir palielināt vienošanās dalībnieku DUS pieejamību klientiem. Sadarbības līguma nosacījumi paredz, ka vienošanās dalībnieku klientiem tiek nodrošināti tādi paši degvielas un preču pārdošanas nosacījumi kā klienta kartes izsniedzēja DUS. Izvērtējot sadarbības līgumu nosacījumus, secināms, ka noteikumi attiecas gan uz visa veida degvielas tirdzniecību, gan DUS pieejamām precēm. Tai pašā laikā, novērtējot pieprasījuma pusi, secināms, ka klientiem DUS primāra ir degvielas iegāde un DUS pieejamo preču iegāde ir pastarpināta. Ievērojot minēto, secināms, ka konkrētās preces tirgus, kas sadarbības rezultātā var tikt ietekmēts, ir benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus. Tā kā DUS pieejamo preču iegāde ir kā sekundāra prece un papildus labums patērētājam, Konkurences padome konkrētās paziņotās vienošanās sakarā uzskata, ka nepastāv objektīva nepieciešamība definēt atsevišķu konkrēto tirgu saistībā ar DUS pieejamām precēm. Vienošanās mērķis ir palielināt klientiem pieejamo DUS skaitu Latvijā. No minētā izriet, ka ietekme uz konkurenci veidosies tajā ģeogrāfiskajā teritorijā, ko pārklāj abu pušu DUS tīkli. Vienlaicīgi šīs paziņotās vienošanās sakarā nav izdalāmi šaurāki atsevišķi konkrēto administratīvo teritoriju tirgi, kur pieprasījumu pamatā veido šo administratīvo teritoriju iedzīvotāji, tie turpinās izmantot tuvākā pieejamā DUS pakalpojumus. Pieprasījumu pēc lielāka tīkla pārklājuma pamatā veido juridiskās personas (uzņēmumi), kam ikdienā pakalpojumu sniegšanas vai preču piedāvāšanas nolūkā ir nepieciešams aptvert plašākas teritorijas arī ārpus to faktiskās vai juridiskās atrašanās vietas. Pieprasījums pēc DUS tīkla pakalpojuma veidojas Latvijas teritorijā (tas var ietvert gan visu Latvijas teritoriju, gan sastāvēt no atsevišķiem Latvijas reģioniem), kas ir atkarīgs no klienta saimnieciskās darbības veida un ar to saistītās mobilitātes. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc DUS tīkla pieejamības var veidoties atšķirīgi (attiecībā uz DUS, kas izvietoti atsevišķā Latvijas teritorijā vai visā Latvijas teritorijā), konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcija šajā lietā paliek atvērta un Konkurences padome neuzskata par lietderīgu šīs paziņotās apvienošanās sakarā to precizēt, ievērojot lēmuma 3.punktā ietverto paziņotās vienošanās novērtējumu. No piedāvājuma puses SIA "Astarte Nafta" tīklā ir 19 DUS (kopā ar plānotajām), tās ir izvietotas atsevišķās Latvijas pilsētās un novados - Jelgavā (3 DUS), Jelgavas novadā (4 DUS), Ozolnieku novadā (1 DUS), Dobelē (1 DUS), Viesītē (1 DUS), Aizputē (1 DUS), Koknesē (1 DUS), Ķegumā (1 DUS), Iecavas novadā (1 DUS), Tērvetes novadā (1 DUS), Limbažos (1 DUS), Rojas novadā (1 DUS), Aknīstē (1 DUS) un Tukumā (1 DUS). SIA "Sumata" tīklā ir 8 DUS tās ir izvietotas - Tukuma novadā (1 DUS), Kandavā (1 DUS), Venstpils (1 DUS), Ventspils novadā (2 DUS), Kuldīgā (1 DUS), Kuldīgas novadā (2 DUS). Līdz ar to paziņotā vienošanās skar Ziemeļkurzemi, kur atrodas SIA "Sumata" DUS, un teritorija, kurā atrodas SIA "Astarte Nafta" DUS - pamatā tā ir Zemgale, atsevišķi DUS atrodas Vidzemē - Ķegumā, Limbažos, Koknesē, Ziemeļkurzemē - Rojā un Dienvidkurzemē - Aizputē. Vienošanās dalībnieku DUS atrašanās vietas teritoriāli nepārklājās, līdz ar to saistībā ar vienošanās īstenošanu nav pamata izvērtēt vienošanās dalībnieku koordinētas darbības risku, kas būtu vērsts uz vienotu cenu politikas noteikšanu. 2.2. Konkurences situācija benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā un tā struktūra Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta Akcīzes pārvaldes sniegto informāciju3 un SIA "Sumata" un SIA "Astarte Nafta" sniegto informāciju, secināms, ka vienošanās dalībnieku 2010.gadā un 2011.gadā realizētais degvielas apjoms Latvijā veidoja nelielu daļu no kopā mazumtirdzniecībā realizētais degvielas apjoma Latvijā, proti SIA "Astarte Nafta" tirgus daļa bija mazāka par 10% (attiecīgi (*) un (*)) un SIA "Sumata" tirgus daļa bija mazāka par 1% (attiecīgi (*) un (*)). SIA "Astarte Nafta" tīklā ir 19 DUS un SIA "Sumata" tīklā ir 8 DUS (lēmuma 2.1.punkts). Latvijā ilglaicīgi degvielas mazumtirdzniecības tirgus ir vērtējams kā oligopolistisks tirgus, kur lielākie tirgus dalībnieki ir SIA "Statoil Fuel & Retail Latvia", SIA "Neste Latvija" un SIA "Lukoil Baltija R". Atbilstoši Konkurences padomes 11.08.2011. lēmumam Nr.55, trīs lielākajiem tirgus dalībniekiem tirgus daļas degvielas mazumtirdzniecības tirgū 2010.gadā bija SIA "Statoil Fuel & Retail Latvia" (*) mazāk par 40%, SIA "Neste Latvija" (*) mazāk par 30% un SIA "Lukoil Baltija R" (*) mazāk par 20%. Norādītājiem tirgus dalībniekiem DUS ir izvietotas visā Latvijas teritorijā, lielākās Latvijas pilsētas un novadus ieskaitot. Saskaņā ar uzņēmumu mājas lapās publiski pieejamo informāciju uz šo brīdi, SIA "Statoil Fuel & Retail Latvia" tīklā ir 77 DUS, SIA "Neste Latvija" tīklā ir 54 DUS un SIA "Lukoil Baltija R" tīklā ir 47 DUS. Papildus kā galvenos konkurentus vienošanās dalībnieki ir minējuši AS "Virši - A" un SIA "EAST-WEST TRANZIT", kuru tīklā ir attiecīgi 39 un 31 DUS. Izvērtējot iepriekš minēto, secināms, ka paziņotā vienošanās aptver tirgus dalībniekus ar nelielu tirgus daļu.