1. Article

Normatīvais regulējums 1.1. Dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldes kārtību reglamentē Dzelzceļa likums. Dzelzceļa likuma 1.panta 7.punkts nosaka, ka dzelzceļa pārvadājumi ir pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu. Dzelzceļa likuma 1.panta 14.punkts nosaka, ka pārvadātājs ir komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim nolūkam nodrošina vilci. Šā likuma 1.panta 15.punkts nosaka, ka tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ir pārvadātāja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa pārvaldītāju. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 19.punktu tarifs ir likmju sistēma, pēc kuras nosaka maksu par dzelzceļa pārvadājumiem vai par citiem dzelzceļa sniegtajiem pakalpojumiem. 1.2. Dzelzceļa likuma 23.panta otrā daļa nosaka, ka pārvadātājs savā darbībā ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, arī nosakot savus piedāvājamos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus un pārvadājuma maksu. Minētā panta trešā daļa nosaka, ka pārvadātājam ir pienākums kārtot atsevišķu pasažieru un kravu pārvadājumu finanšu pārskatu, kā arī nodrošināt to publisku pieejamību saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. 1.3. Dzelzceļa likuma 34.panta pirmā daļa nosaka, ka speciālu atļauju dzelzceļa pārvadājumu veikšanai (turpmāk - pārvadātāja licence) tiesīgas saņemt komercsabiedrības, kuras var nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību. Savukārt, šā panta otrā daļa nosaka, ka pārvadātāja licence apliecina pārvadātāja tiesības nodarboties ar tajā norādīto komercdarbības veidu. Pārvadātāja licence, kas izsniegta dzelzceļa pārvadājuma veikšanai nedod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai. Tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru1 [līdz ar to uzsākt kravu pārvadājumus] ir komercsabiedrībām, kuras var nodrošināt pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību. Lai varētu izmantot publiskās lietošanas infrastruktūru, komercsabiedrībai: 1) jāsaņem pārvadātāja licence; 2) jāsaņem drošības sertifikāts; 3) jāsaņem pārvadājumu veikšanai nepieciešamā dzelzceļa infrastruktūras jauda; 4) jānoslēdz līgums ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu; 5) jānodrošina dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība. Ministru kabineta 27.04.1997. noteikumi Nr.148 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi" nosaka dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības. Prasības ritošajam sastāvam, kuras tiek piemērotas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā ekspluatējamo ritošo sastāvu, ir noteiktas Dzelzceļa likuma 36.¹ pantā un no tā izrietošos Ministru kabineta noteikumos. Dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritēriji, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtība, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka Ministru kabineta 02.05.2006. noteikumi Nr.360 "Noteikumi par dzelzceļa speciālistiem" un Ministru kabineta 28.03.2006. noteikumi Nr.236 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kvalifikācijas prasībām un sertifikācijas kārtību". 1.4. Dzelzceļa pārvadājumu likums regulē jautājumus, kas saistīti ar dzelzceļa pārvadājumu jomu (pasažieru un bagāžas pārvadājumus, kravu pārvadājumus, bīstamo kravu pārvadājumus, militāristu un militāro kravu pārvadājumus, atbildību par dzelzceļa pārvadājumu savstarpējo saistību pārkāpumiem, pretenzijas un prasības), attiecības starp pārvadātāju un pasažieri, bagāžas, kravas bagāžas un kravas nosūtītāju un saņēmēju, kā arī nosaka prasības bīstamo kravu pārvadājumiem. Saskaņā ar minētā likuma 6.pantu dzelzceļa pārvadājumi atkarībā no satiksmes veida iedalāmi: 1) iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti starp Latvijā esošajām nosūtīšanas stacijām un galastacijām, arī kravas pārvadājumi uz/ no vai starp pieostas stacijām; 2) starptautiskie dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā. 1.5. Saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājumu likuma 24.pantu pārvadātājs kravas pārvadā, pamatojoties uz kravas pārvadājuma līgumu, kuram pielīdzināma noteiktā kārtībā izrakstīta pavadzīme. Pavadzīmes veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas kārtību un tajā norādāmās ziņas nosaka Ministru kabineta 18.12.2001. noteikumi Nr.533 "Noteikumi par pavadzīmes aizpildīšanas kārtību dzelzceļa kravu pārvadājumos". Saskaņā ar kravas pārvadājuma līgumu pārvadātājs apņemas kravas nosūtītāja nodoto kravu aizvest par maksu (saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu tarifu) no nosūtīšanas stacijas līdz galastacijai un nodot to kravas saņēmējam (Dzelzceļa pārvadājumu likuma 23.pants). 1.6. Veicot starptautiskos pārvadājumus, jāievēro Latvijai saistoši starptautiskie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa transportu. Dzelzceļa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas likumos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to apvienībām. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 42.panta trešo daļu, ārvalstu komercsabiedrībām tiesības būt par pārvadātāju nosaka attiecīgās valsts normatīvie akti. Robežvalsts pārvadātāju tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, neievērojot šā likuma 35.pantu, nosakāmas, pamatojoties uz līgumu, kas tiek slēgts starp robežvalsts pārvadātāju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Dokumenti, kas apliecina pārvadātāja un robežvalsts pārvadātāja kompetenci un aprīkojuma atbilstību, tiek savstarpēji atzīti, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem. 1.7. Starptautisko kravu pārvadājumos iesaistīto dzelzceļu, nosūtītāju un saņēmēju tiesiskās attiecības regulē: a) 01.11.1951. Nolīgums par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS) (turpmāk - Nolīgums vai SMGS2), Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, b) 09.05.1980. Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) B papildinājums Vienveida noteikumi attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļu pārvadājumu līgumu (CIM) (turpmāk - Starptautisko kravu pārvadājumu vienveida noteikumi)3. Saskaņā ar Dzelzceļa sadarbības organizācijas (OSŽD) Līgumu par Starptautisko dzelzceļa tranzīta tarifu4 (turpmāk - Līgums par dzelzceļa tranzīta tarifu), tā dalībnieces ir vienojušās par kopīgu tarifu "Starptautiskais dzelzceļa tarifs MTT" (turpmāk - MTT)5. MTT ir pielikums Līgumam par dzelzceļa tranzīta tarifu. Līgums par dzelzceļa tranzīta tarifu neizslēdz iespēju piešķirt atvieglojumus un atlaides Līguma dalībniekiem, veicot pārvadājumus pa saviem dzelzceļiem (Līguma 6.punkts.).