2. Article

Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkrētās preces tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. 2.1. Dzelzceļu kravu pārvadājumi ir sauszemes kravas pārvadājumu veids. Dzelzceļa kravu pārvadātājs nodrošina kravu pārvadāšanas servisu no viena punkta uz otru (kas lielākoties ir kravu pārkraušanas un uzglabāšanas termināli) kravas īpašniekiem, stividorkompānijām, ekspeditoru kompānijām, fraktu aģentiem u.c. loģistikas uzņēmumiem. Saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājuma likuma 6.pantu "Dzelzceļa pārvadājumi atkarībā no satiksmes veida iedalāmi šādi: 1) iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti starp Latvijā esošajām nosūtīšanas stacijām un galastacijām, arī kravas pārvadājumi uz, no vai starp pieostas stacijām; 2) starptautiskie dzelzceļa pārvadājumi - pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā." LDZ Cargo nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu pārvadājumus pa dzelzceļu, kā arī veic ar tiem saistītās papildu operācijas, piemēram, vagonu apstrādāšanu un apkalpošanu stacijās - manevru darbus, pārvadājumu dokumentu noformēšanu. Ņemot vērā normatīvo regulējumu, LDZ Cargo pakalpojumu un to maksu noteikšanas praksi, dzelzceļa kravu pārvadājumus var iedalīt: 1) iekšzemes; 2) importa; 3) eksporta; 4) tranzīta. Iekšzemes kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo kādā no Latvijas dzelzceļa stacijām pieņem pārvadājumam attiecīgo kravu un nogādā to citā Latvijas dzelzceļa stacijā tās saņēmējam. Importa kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo Latvijas robežšķēršošanas vietās saņem ārvalstu dzelzceļa pārvadātāju piegādātās kravas nogādāšanai uz piegādes vietu - saņēmējstaciju Latvijā. Eksporta kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo nosūtīšanas stacijā Latvijā saņem kravas, kas paredzētas saņēmējam ārpus Latvijas. LDZ Cargo nogādā kravu līdz attiecīgajai robežstacijai, kurā to pieņem ārvalstu dzelzceļa pārvadātājs tālākai pārvadāšanai. Tranzīta kravu pārvadājumu ietvaros LDZ Cargo saņem pārvadājamo kravu vienā robežstacijā un aizved to līdz citai robežstacijai, kur to 1) nodod attiecīgajam ārvalstu dzelzceļa pārvadātājam tālākai pārvadāšanai vai arī 2) nogādā to uz attiecīgās Latvijas ostas dzelzceļa staciju, no kurienes krava tiek padota ostā attiecīgajam kravas saņēmējam, kas nodrošina kravu pārkraušanu no vagona kuģī. Dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojuma ņēmēja mērķis ir iegādāties izejvielas preču ražošanai, piegādāt sev preces tālākpārdošanai vai nogādāt preces vai izejvielas citiem tirgus dalībniekiem. Tas, kādus pārvadājuma veidus ir nepieciešams izmantot saimnieciskajā darbībā, ir atkarīgs no katra tirgus dalībnieka. Piemēram, komersants, kurš produktus pērk un pārdod tikai Latvijā, pieprasīs tikai iekšzemes pārvadājumus, bet komersants, kurš produktus pērk Latvijā un/vai ārvalstīs un pārdod tos ārvalstīs, izmantos iekšzemes, importa un eksporta pārvadājumus. Tādējādi pieprasījums pēc konkrētiem pārvadājuma veidiem veidojas atšķirīgs, un konkurences spiedienu uz pārvadātāju piedāvātajiem pakalpojumiem rada dažādas komersantu grupas. KP Lietā izvērtē darbības, LDZ Cargo nosakot tranzīta pārvadājumiem vienu tarifa noteikšanas un piemērošanas metodi, bet iekšzemes, importa un eksporta pārvadājumiem citu. Izvērtējot LDZ Cargo darbību ietekmi uz konkurenci, jāsecina, ka atšķirīgu vai netaisnīgu noteikumu vai cenu piemērošana var ietekmēt to komersantu konkurētspēju, kuri iegādājas izejvielas un piegādā preces, lai darbotos vienā konkrētajā tirgū. KP ieskatā iepriekšminētās LDZ Cargo darbības var ietekmēt komersantus, kuri izmanto tranzīta, importa un eksporta pārvadājumus. Iekšzemes pārvadājumi, galvenokārt, ir saistīti ar komersantu darbību Latvijā, un atšķirīgu noteikumu piemērošana komersantiem, kuri izmanto tranzīta un iekšzemes pārvadājumus, rada nebūtisku ietekmi uz to savstarpējo konkurenci. Piemēram, var būt gadījumi, kad komersants iegādājas izejvielas Latvijā un tālāk savu gatavo produkciju eksportē uz citām valstīm, tādējādi iespējami konkurējot ar komersantiem, kuri izmanto tranzīta pārvadājumus ar atšķirīgajiem noteikumiem. Tomēr šādu komersantu konkurētspēja joprojām būs atkarīga no noteikumiem eksporta pārvadājumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, Lietas ietvaros netiek vērtēti iekšzemes pārvadājumi. 2.2. Eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumi ir kravu pārvadājumi, kas tiek veikti divu vai vairāku valstu teritorijā, un, līdz ar to, atbilstoši Dzelzceļa pārvadājuma likuma 6.pantā noteiktajam definējumam ir starptautiskie kravu pārvadājumi. Ievērojot Latvijas teritorijas ģeogrāfisko izvietojumu, vēsturiskos apstākļus un atšķirīgo sliežu platumu Latvijā un Eiropas valstīs, starptautiskie dzelzceļa kravu pārvadājumi pārsvarā tiek izmantoti tikai no/uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (turpmāk - NVS) valstīm un caur tām arī uz citām valstīm (piemēram, Somiju). Ņemot vērā, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi ir sauszemes kravas pārvadājumi, Konkurences padome izvērtēja vai dzelzceļa kravu pārvadājumi ir aizvietojami ar cita veida sauszemes kravu pārvadājumu veidu - autotransportu. Autotransports arī tiek izmantots starptautiskajiem pārvadājumiem. Autotransporta izmantošanas nepieciešamību starptautiskajos kravu pārvadājumos nosaka specifiski apstākļi - piegādes ātrums, kravas apjoms, kravas īpatnības, kravas uzkraušanas/izkraušanas iespējas abos maršruta galapunktos u.c. apstākļi. Centrālās Statistikas pārvaldes publiski pieejamie6 dati norāda uz to, ka starptautiskajos kravu pārvadājumos dominē dzelzceļa transports. Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms starptautiskajos pārvadājumos minētajā periodā apkopots 1.tabulā. 1.tabula Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu starptautiskajos pārvadājumos 2007. - 2010.gadā Transporta veids Kravu apjoms 2007.g. Kravu apjoms 2008.g. Kravu apjoms 2009.g. Kravu apjoms 2010.g. Autotransports 8 372 8 161 6 225 7 600 Dzelzceļa transports 50 164 54 374 52 380 47 901 Tabulas dati rāda, ka no abiem sauszemes starptautiskiem kravu pārvadājumiem dzelzceļa kravu starptautiskie pārvadājumi veido 86% 2007.gadā, 87% 2008.gadā, 89% 2009.gadā un 86 % 2010.gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiski pieejamo informāciju7, laikā no 2007.gada līdz 2010.gadam 14 - 17% no kopējiem kravu autopārvadājumiem veidoja starptautiskie pārvadājumi, savukārt dzelzceļa kravu starptautiskie pārvadājumi veidoja apmēram 97% no kopējiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem. 2.2.1. Importa kravu sauszemes pārvadājumos pakalpojuma saņēmēji ir Latvijā ražojošie uzņēmumi (vai to pilnvarotās personas), kas ieved sev nepieciešamos izejmateriālus, un ārvalstu personas, kas savas kravas, izmantojot Latvijas ostas, caur Latviju vēlas nogādāt ārvalstīs. Konkrētās preces tirgus šajā gadījumā ir kravu ievešana Latvijā un nogādāšana kādā no iekšzemes punktiem, tostarp ostām, jeb, izmantojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 1192/2003 1.panta 13.punktā sniegto definīciju attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem, dzelzceļa kravu importa pārvadājumu pakalpojums. Priekšstatu par situāciju kravu importa tirgū sniedz statistikas dati, tomēr jāņem vērā, ka dati par autotransporta pārvadātajām kravām aptver tikai Latvijā reģistrēto komersantu darbību, tādēļ kravu pārvadājumi ar autotransportu objektīvi varētu būt lielāki uz ārvalstu pārvadātāju rēķina (skat. 2.tabulu). 2.tabula Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu importa pārvadājumos 2007. - 2010.gadā Transporta veids Kravu apjoms 2007.g. Kravu apjoms 2008.g. Kravu apjoms 2009.g. Kravu apjoms 2010.g. Autotransports 2 874 2 356 1 517 1 463 Dzelzceļa transports 42 776 47 116 47 092 40 973 2.2.2. Dzelzceļa kravu eksports ir kravu pārvadājumi no punkta Latvijā uz ārvalstīm. Pakalpojuma saņēmēji ir Latvijas ražojošie un eksportējošie komersanti vai to pilnvarotas personas un ārvalstu personas, kas savas kravas, izmantojot Latvijas ostas, caur Latviju vēlas nogādāt citās valstīs. Kravu eksporta pārvadājumu pakalpojumus var sniegt LDZ Cargo dzelzceļa kravu pārvadājumiem pāri Latvijas robežai, privātie dzelzceļa kravu pārvadātāji - no Latvijas ostām līdz pārkraušanas punktiem un dažādas Latvijas un ārvalstu autotransporta kompānijas. 3.tabula Ar autotransportu un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms tūkst. tonnu eksporta pārvadājumos 2007. - 2010.gadā Transporta veids Kravu apjoms 2007.g. Kravu apjoms 2008.g. Kravu apjoms 2009.g. Kravu apjoms 2010.g. Autotransports 3 594 3 379 2 587 3 231 Dzelzceļa transports 2 356 2 652 2 222 3 206 No informācijas 3.tabulā redzams, ka kravu pārvadājumi ar autotransportu pārsniedz dzelzceļa kravu pārvadājumus. Ņemot vērā, ka statistika atspoguļo tikai Latvijas autotransporta komersantu darbību, iespējams, autotransporta pārvadājumu pakalpojumi ir tikuši izmantoti vēl lielākā apjomā. Šos pakalpojums iespējams sadalīt sīkāk atkarībā no kravas veida - tādām kravām, kuras var pārvadāt tikai pa dzelzceļu, kravām, kuras var pārvadāt tikai ar autotransportu, un kravām, kurām piemēroti abu veidu transporti. 2.3. LDZ Cargo 16.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 norāda, ka tās sniegtie dzelzceļa kravu pārvadājumi iekšzemes, eksporta un importa satiksmē ir aizstājami ar autotransporta pārvadājumiem, līdz ar to tas neatrodas dominējošā stāvoklī iekšzemes, eksporta un importa kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgos pārvadājuma attālumā, kas nepārsniedz 1000 km. Savukārt attiecībā uz tranzīta kravu pārvadājumiem, pie kuriem LDZ Cargo ņem vērā arī tranzīta kravu pārvadājumu uz/no ostām Latvijas teritorijā, LDZ Cargo 16.05.2011. vēstulē Nr.K-7/18 norāda, ka šajā gadījumā konkrētais tirgus ir kravu pārvadājumi pa Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļa tīklu caur Baltijas jūras austrumu krasta ostām, tajā skaitā Rīgu, Ventspili, Tallinu, Klaipēdu un Sanktpēterburgu. KP veica tirgus dalībnieku, aptauju par dzelzceļa un autotransporta savstarpējo aizvietojamību kravu pārvadājumos. Daļa aptaujāto komersantu, kuriem ir nepieciešams kravas eksports vai imports ir norādījuši plašu amplitūdu attiecībā uz kādiem maršrutiem un attālumiem ir piemērots/izdevīgs dzelzceļa transports, proti, sākot no 100 vai 500 km un sevišķi virzienā uz NVS valstīm, jo nav pieejams autotransports nepieciešamā apjomā. Dzelzceļa transports pāri Latvijas sauszemes robežai tiek izvēlēts, kad kravas saņēmējs atrodas NVS valstīs. Šajā gadījumā dzelzceļa transports nav aizvietojams ar citu transporta veidu lielos apjomos. Virzienā uz NVS valstīm ļoti svarīgs ir apstāklis, ka transportēšanu pa dzelzceļu neietekmē rinda uz valsts robežām kā autotransportam (sakarā ar to, ka robežas Latvija/Baltkrievija un Latvija/Krievija ir arī Eiropas Savienības robeža ar minētajām valstīm, līdz ar to šajā virzienā kravu pārvadājumiem ir citas prasības). Kā negatīvie aspekti tiek nosaukti: savlaicīga saistību neizpildīšana nepietiekama vagonu daudzuma dēļ, kā rezultātā nav iespējama savlaicīga kravu nosūtīšana, komplicēta sistēma, kura nav vērsta uz klientu un kvalitatīvu pakalpojumu, pakalpojuma saņēmējam ir ierobežotas tiesības piedalīties sniegtā pakalpojuma maksas apspriešanā un maiņā. Aptaujātie komersantu ir norādījuši, ka, ja ir iespēja preci piegādāt pa dzelzceļu (proti, klientam ir dzelzceļa pievadceļš), tad prece virzienā uz Krieviju un Baltkrieviju tiek piegādāta pa dzelzceļu. Ja klientam nav dzelzceļa pievadceļa un tas atrodas tuvu Latvijas robežai, tiek izmantots autotransports (Lietuva, Igaunija). Ar autotransportu piegāde klientiem tiek veikta operatīvāk, bet tā tarifi ir nesalīdzināmi augstāki nekā dzelzceļam. Izmantojot autotransportu pastāv iespēja nosūtīt kravu uz jebkuru vietu, neatkarīgi no speciālās infrastruktūras. Vienlaicīgi tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka ar autotransportu pārvadājumi tiek veikti tad, ja pietrūkst ritošā sastāva kapacitāte vai ja klients pasūta nelielu preču daudzumu (1-3 mašīnas), tad pārsvarā tādas piegādes notiek ar autotransporta palīdzību. Ja klients pasūta preces lielos apjomos uz tālākiem attālumiem, tad izmanto tikai pārvadājumus pa dzelzceļu. Visām importējamām izejvielām ir piemērots dzelzceļa transports, jo ražošanas nodrošināšanai ir nepieciešami lieli izejvielu daudzumi, kurus nav iespējams piegādāt ar autotransportu bet autotransporta kravas ietilpība ir 22-23 tonnas, savukārt 1 vagona maksimālā kravas ietilpība atkarībā no vagona veida var būt 64-71 tonna. Līdz ar to visas importējamās preces ir izdevīgāk ievest ar dzelzceļa transportu lielo apjomu dēļ. Konstantu apjomu vedot ar autotransportu, tas radītu ievērojamas papildus darbaspēka un amortizācijas izmaksas, kā arī milzīgu satiksmes noslogojumu uz autoceļiem un robežpunktos. Dzelzceļa transportam ir priekšrocības kravas nosūtīšanai ārpus Latvijas, kad vienā piegādes reizē pārvadājamās kravas apjoms veido pilnu vagonu (vienlaicīgi tiek nosūtītas 60-65 tonnas) un vairāk kravas ar nosacījumu, ka klients, kuram ir adresēta krava, spēj pieņemt kravu vagonus. Ja nosūtāmās kravas apjoms ir mazāks par 60 tonnām, klients nespēj pieņemt kravu vagonos vai kravu ir nepieciešams piegādāt ātri, piemērotāki ir pārvadājumi ar autotransportu. Šajā gadījumā izvēli ietekmē cena, kravas apjoms un iespēja pieņemt un apstrādāt saņemto kravu galapunktā. Līdz ar to secināms, ka galvenokārt transportēšanas pakalpojumu izvēli nosaka transportējamo preču apjoms un pieejamā dzelzceļa infrastruktūra. Ekspeditoru uzņēmumu tranzīta kravu pārvadājumu, apjomi un attālumi ir lieli (Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna u.c. NVS valstis) un tos var nodrošināt tikai ar dzelzceļa transportu. Salīdzinājumā, automašīnas celtspēja ir ap 20-25 tonnas, dzelzceļa vagonu - apmēram 60-70 tonnas, līdz ar to dzelzceļa transportam ir priekšrocības, pārvadājot liela apjoma kravas. Papildus dzelzceļa tarifi ir stabili uz noteiktu laiku (līdz pusgadam) un klientiem viegli rēķināties ar to un veidot biznesu ar saviem partneriem. Cenas uz autotransportu var mainīties katru nedēļu. Transporta veidu izvēli nosaka kravas īpašnieki/klienti. Lielākā daļa komersantu norāda, ka to sniegtajam pakalpojumam nav piemērots autotransports kravas veida dēļ (piemēram, sojas spraukumi, graudi, jēlcukurs u.c. beramā krava) un apjomiem sākot no 10 tonnām līdz virs 100 000 tonnām. Dzelzceļa transports nav aizvietojams ar autotransportu, jo nepieciešams uzturēt lielu autoparku, rindu dēļ kravu plūsma traucēta uz valsts robežām, līdz ar to traucēta un nav prognozējama kravu ienākšana ostā. Turklāt lielākā daļa no termināliem ostās ir projektēti un būvēti pie nosacījuma, ka kravas tiks saņemtas tikai ar dzelzceļa transportu, to pārkraušanas apjoms ir vairāki miljoni tonnas, līdz ar to aizvietojamība ar autotransportu nepastāv. Šādos terminālos pārkrautās kravas pārsvarā tiek saņemtas no Krievijas un tālāk nogādātas Eiropas valstīs. Vienlaicīgi arī šajā pārvadājuma jomā, komersanti ir norādījuši, ka autotransports tiek izmantots, ja nav atbilstošas dzelzceļa infrastruktūras. 2.4. Ņemot vērā lēmuma 2.2.-2.3. punktā minēto, secināms, ka dzelzceļa starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojums ir aizvietojams ar autopārvadājumu starptautisko kravu pārvadājuma pakalpojumu atsevišķās konkrētās situācijās. No aptaujāto tirgus dalībnieku izteiktajiem viedokļiem secināms, ka aizvietojamība pastāv šādos gadījumos: 1) preci nepieciešams nogādāt īsā termiņā; 2) preci nepieciešams nogādāt uz teritoriju, kur nav izbūvēta dzelzceļa infrastruktūra; 3) pārvedamās preces apjoms nav liels. No sniegtajām atbildēm izriet, ka vidējais rādītājs, kas raksturo nelielu apjomu ir mazāks par vienā vagonā ietilpstošo kravas apjomu (svars atkarīgs no pārvadājamās preces). Šis kritērijs tiek kombinēts ar nelielu pārvadājamo attālumu. Līdz ar to secināms, ka aizvietojamība pastāv, ja jāpārvadā neliels preču daudzums nelielā attālumā. Atsevišķās situācijās no piedāvājuma puses vagona nepietiekamība rada nepieciešamību izvēlēties neefektīvāku transportēšanas veidu. Ņemot vērā tirgus dalībnieku sniegtās atbildes, autotransporta un dzelzceļa transporta aizvietojamība pastāv, ja pārvadājuma attālums ir no 100 līdz 500 km nelielām kravām, tomēr aizvietojamību ietekmē arī citi apstākļi, kas ir atšķirīgi katrā konkrētajā gadījumā (pārvadātāju kapacitāte, sliežu pievedceļu esamība u.c.). Dzelzceļa starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojums nav aizvietojams ar autopārvadājumu starptautisko kravu pārvadājuma pakalpojumu, ja tiek pārvadātas liela apjoma kravas (viens pilns vagons un vairāk) lielos attālumos (galvenokārt uz NVS valstīm Aizvietojamība faktiski nepastāv, ja preču pārkraušana (iekraušanas vai izkraušanas vietā) ir pielāgota dzelzceļa infrastruktūrai. Tās parasti ir lejamās un beramās preces. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka atkarībā no kravas veida, vērtības, lieluma, piegādes laika, primāri tiek izvērtēta iespējamība pārvadāt kravu ar dzelzceļa transportu un tikai konkrētos gadījumos, kas aprakstīti iepriekš, tiek izvērtēta kravas pārvadāšana ar autotransportu. Līdz ar to var uzskatīt, ka, pastāvot patstāvīgam pieprasījumam, kurā pārvadājamās kravas apjoms vienā piegādes reizē pārsniedz vai veido pilnu vagonu, starptautiskie dzelzceļa kravu pārvadājumi ir nošķirami no starptautiskiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu un nav savstarpēji aizvietojami. 2.5. No piedāvājuma puses, ņemot vērā LDZ Cargo sniegto skaidrojumu par preces pārvadāšanas apstākļiem, secināms, ka eksporta, importa un tranzīta preču dzelzceļa kravu pārvadājumi ir savstarpēji aizstājami. No piedāvājuma puses dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā piedāvā LDZ Cargo, AS "Baltijas tranzīta serviss" un AS "Baltijas ekspresis". AS "Baltijas tranzīta serviss" un AS "Baltijas ekspresis" sniedz dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu tikai atsevišķiem uzņēmumiem/klientiem un tikai tranzītkravām (skatīt šā lēmumu 3.punktu). Savukārt pieprasījums pēc LDZ Cargo sniegtajiem pakalpojumiem veidojas uz atšķirīgiem nosacījumi. Pieprasījumu pēc dzelzceļa kravu pārvadājuma pakalpojuma Latvijā veido: 1) klienti Latvijā, ja importētās vai eksportētās preces pārvadājumu organizē Latvijā, un ārpus Latvijas, kad importētās vai eksportētās preces pārvadāšanu organizē nosūtītājs; 2) klienti Latvijā un kravas īpašnieki ārpus Latvijas tranzīta (kombinētajos) kravu pārvadājumos, kur dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā ir tikai daļa no pārvadājuma maršruta. Tirgus dalībnieki - ekspeditoru/loģistikas uzņēmumi (kuri apkalpo pārvadātās kravas un organizē kravas transportēšanu), kas saistīti ar kravas pārvadājumu organizēšanu pa dzelzceļu un kuru pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvijā, netieši veido pieprasījumu LDZ Cargo starptautiskā dzelzceļa kravas pārvadājumos. Pieprasījums, kas veidojas, pārvadājot preces tranzītā caur ostām, un ko veido kravu nosūtītāji, kas nav Latvijā saimniecisko darbību veicoši tirgus dalībnieki, ir vērtējams kā kompleksā kravu pārvadājuma pakalpojumu veidojošs. Importa un eksporta gadījumā, kad preces sākuma vai galamērķis ir Latvija, šā pakalpojuma sniedzējiem ir ierobežotas iespējas izvēlēties pakalpojuma sniedzēju (ir viens pakalpojuma sniedzējs) Tranzīta kravu pārvadājumos LDZ Cargo darbojas konkurences apstākļos, kur jārēķinās ar citu, ārpus Latvijas, kravu pārvadātāju darbību. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu un dzelzceļa sliežu standarta atšķirības Rietumu virzienā, kā arī to, ka dzelzceļa kravu pārvadājumos ar tranzīta kravu dzelzceļš ir viens no loģistikas posmiem, kas tiek vērtēts, konkurence ir pakārtota ar citiem no LDZ Cargo neatkarīgiem aspektiem. LDZ Cargo rīcība tirgū ietekmē ne tikai tās pašas konkurētspēju, bet arī citu kravas pārvadāšanas ķēdē ietilpstošo tirgus dalībnieku rīcību un konkurētspēju, un otrādi (piemēram, LDZ Cargo rīcību lielā mērā ietekmē normatīvie akti valstī, ostu dziļums, u.c. apstākļi). Atbilstoši loģistikas pakalpojuma sniedzēju sniegtajai informācijai8 kravas nosūtītājs (klients), izvēloties pārvadājuma maršrutu, ņem vērā izmaksas, ko veido visa transportēšanas koridora (no sākuma punkta - galapunktam) kopīgās izmaksas. Līdz ar to LDZ Cargo sniegtais pārvadājumu pakalpojums, ir tikai daļa no kopējām preces pārvadāšanas izmaksām. Turklāt pārvadājuma izmaksas caur Latviju veido dzelzceļa kravas pārvadājumi caur Latviju un, ja krava tiek pārvadāta uz kādu no Latvijas ostām, konkrētās ostas sniegtie pakalpojumi. Ja šīs izmaksas ir lielākas, kā attiecīgs izmaksu kopums, piemēram, pārvadājot kravu caur Lietuvas teritoriju, pastāv iespēja, ka kravas nosūtītājs var izvēlēties pārvadāšanas maršrutu caur Lietuvu. Tāpat kravas nosūtītāja izvēli var ietekmēt konkurētspējīga konkrētas kravas termināla atklāšana blakus valstu ostās. LDZ Cargo konkurē ar citu valstu pārvadātājiem, sniedzot tranzīta pārvadājuma pakalpojumu, tai pašā laikā, to, vai kravas īpašnieks izvēlēsies Latvijas teritoriju, caur kuru pārvadāt kravu, nosaka vēl citi iepriekšminētie apstākļi (ar dzelzceļa pārvadājumiem un LDZ Cargo tiešā veidā nesaistīti faktori, vērtējot no kravas nosūtītāja, tiešā klienta puses). Ievērojot atšķirīgos konkurences apstākļus, eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumos, secināms, ka konkrētās lietas ietvaros par konkrētās preces tirgiem ir nosakāmi: 1) starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - eksporta un importa kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums; 2) starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - tranzīta kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums. 2.6. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Attiecībā uz iespēju veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā, būtiska ir piekļuve Latvijas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai kā Latvijā tā arī ārpus Latvijas. Latvijā pārvadātājs un infrastruktūras pārvaldītājs ir viens tirgus dalībnieks saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 9.punktu. Saskaņā ar LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr.K-7/35 sniegto informāciju, starptautiskajos līgumos LDZ ir atzīts starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs, un kravas pieņemšana pārvadājumiem pa Latviju no ārvalsts dzelzceļiem notiek, pamatojoties uz LDZ noslēgtajiem līgumiem ar ārvalsts dzelzceļiem. Atbilstoši savstarpēji noslēgtajiem līgumiem (skatīt lēmuma 3.punktu ) LDZ Cargo ir šo saistību pārņēmējs. Līdz ar to LDZ Cargo ir dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojuma sniedzējs ar tiesībām sniegt vilces pakalpojumus ārpus Latvijas. Saskaņā ar LDZ Cargo sniegto informāciju LDZ Cargo piemēro pārvadāšanas maksu starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem Latvijā, līdz ar to veic kravas pārvadāšanu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā - Latvijā. LDZ Cargo pakalpojumu maksa ir noteikta par pārvadājumu līdz Latvijas robežai, tālāk ir spēkā tarifs, kuru piemēro attiecīgās valsts dzelzceļa kravas pārvadātājs. Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piedāvājuma puses ģeogrāfiskā teritorija, kurā tiek sniegts pakalpojums, ir Latvija. Kā secināts 2.5. punktā, viena no klientu grupām, kas veido LDZ Cargo sniegtajam pakalpojumam pieprasījumu, ir tie uzņēmumi, kas atrodas un nodarbojas ar atbilstošas uzņēmējdarbības veikšanu Latvijā, kuriem ir nepieciešams importēt izejvielas, kā arī nodarbojas ar produkcijas eksportu. Šiem minētajiem uzņēmumiem nav iespēja izvēlēties citas valsts dzelzceļa pārvadātāju, līdz ar to tie veido konstantu pieprasījumu attiecībā uz starptautiskiem dzelzceļa kravas pārvadājumiem Latvijā. Šajos kravu pārvadājumos iesaistītajiem tirgus dalībniekiem konkurences apstākļi ir pietiekami līdzīgi un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Tādējādi viens no konkrētajiem tirgiem ir starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - eksporta un importa kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums Latvijas teritorijā. Ņemot vērā, ka tranzītpreču pārvadājumos LDZ Cargo darbojas konkurences apstākļos, LDZ Cargo sniegtais dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums tranzīta kravu pārvadājumos ir aizstājams ar Latvijai blakus esošo valstu sniegtajiem dzelzceļu kravu pārvadājumiem, kas liecina par to, ka starptautiskajos pārvadājumos - tranzīta kravu pārvadājumi konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija. Ņemot vērā turpmāk lēmumā konstatēto, konkrētās Lietas vajadzībām nav nepieciešams precīzi definēt konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīciju, tādējādi KP to atstāj atvērtu. Līdz ar to otrs konkrētais tirgus šajā lietā ir starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojums - tranzīta kravas dzelzceļa kravas pārvadājuma pakalpojums ar atvērtu ģeogrāfiskā tirgus definīciju. 2.7. Izvērtējot SMGS un Starptautisko kravu pārvadājumu vienveida noteikumus starptautiskajos pārvadājumos, secināms, ka kravu pārvadā katrs iesaistītais pārvadātājs savā valstī, kur krava tiek nodota nākamajam pārvadātājam uz robežas. Līdz ar to LDZ Cargo starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumus precēm, kuras tiek pārvadātas ārpus Eiropas Savienības, kā pārvadātājs veic tikai Latvijā. Ārpus Latvijas LDZ Cargo nepiemēro dzelzceļa kravu pārvadājumu maksu klientam. Klientam šos pakalpojumus sniedz konkrētās valsts dzelzceļa pārvadātājs. Līdz ar to secināms, ka neatkarīgi no tā, kur rodas pieprasījums, pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija. Lai tirgus dalībnieks, kurš veic pārvadājumus savā valstī, turpinātu veikt pārvadājumus citās valstīts, tam ir nepieciešama savstarpēja vienošanās šādu pārvadājumu veikšanai ar citas valsts dzelzceļa pakalpojumu sniedzēju. LDZ Cargo 27.01.2012. vēstulē Nr.K-4-1/9 norāda, ka "pārvadātāju [dzelzceļa kravu pārvadātāju] maiņa un no tā izrietošā kravas un vagonu nodošana, kā arī lokomotīvju maiņa saskaņā ar pārvadājuma līguma noteikumiem notiek, šķērsojot valsts robežu. Tomēr fiziski nodot kravu un vagonus, kā arī samainīt lokomotīves uz valsts ģeogrāfiskās robežas nav iespējams, jo dzelzceļa infrastruktūra tam nav pielāgota. Tādēļ kravu un ritošā sastāva nodošana no viena pārvadātāja otram notiek tuvākajā dzelzceļa stacijā, kur infrastruktūra ļauj to izdarīt, t.i., tā saucamajā nodošanas stacijā. Piemēram, veicot pārvadājumus no Latvijas uz Krieviju, nodošanas stacija Latvijā ir Rēzekne, Krievijas nodošanas stacijas ir Pitalova un Sebeža. Braucot no Latvijas robežas līdz dzelzceļa pavadzīmē norādītajai Krievijas nodošanas stacijai, LDZ Cargo darbojas nevis kā dzelzceļa kravu pārvadātājs, bet kā vilces pakalpojumu sniedzējs, kas saskaņā ar 13.05.2010. līgumu Nr.KJAK-9/100 nodrošina Krievijas pārvadātāju ar lokomotīvju (vilces) un lokomotīvju brigāžu pakalpojumu līdz attiecīgajai Krievijas nodošanas stacijai, no kuras tālāku braucienu Krievijas iekšzemē LDZ Cargo lokomotīves un lokomotīvju brigādes neveic". Šāda vienošanās pēc būtības ir par to, ka, nokļūstot citas valsts teritorijā, LDZ Cargo sniedz dzelzceļa operatora pakalpojumu citas valsts pārvadātājam. Klientam pārvadātājs ir citas valsts tirgus dalībnieks. Šāda līguma ietvaros veiktās darbības ir cita veida pakalpojumus, kas netiek vērtēts šīs lietas ietvaros.