3. Article

LDZ Cargo dominējošais stāvokļa izvērtējums starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijas teritorijā Konkurences likuma 1.panta 1.punktā ir noteikts, ka dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. 3.1. Saskaņā ar LDZ Cargo 2008.gada pārskatu, LDZ reorganizācijas rezultātā LDZ Cargo tika piešķirtas tiesības veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus. LDZ Cargo ir dibināta 09.12.2005., bet aktīvu saimniecisko darbību uzsāka pēc veiktās reorganizācijas no 05.07.2007. LDZ Cargo ietilpst LDZ koncernā. Atbilstoši Dzelzceļa likuma 6.panta otrajai daļai LDZ ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 9.punktu pārvadātājs un infrastruktūras pārvaldītājs ir viens tirgus dalībnieks. LDZ ir vēsturiski praktiski vienīgais dzelzceļa kravu pārvadātājs ar ilggadēju praksi pārvadājumos, nokomplektētu ritošo sastāvu, remonta bāzi un starptautiskajiem sakariem. Saskaņā ar LDZ Cargo 01.06.2010. vēstulē Nr.K-7/35 sniegto informāciju, starptautiskajos līgumos LDZ ir atzīts starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs, un kravas pieņemšana pārvadājumiem pa Latviju no ārvalsts dzelzceļiem notiek, pamatojoties uz LDZ noslēgtajiem līgumiem ar ārvalsts dzelzceļiem. Atbilstoši LDZ un LDZ Cargo 04.07.2007. līguma Nr.DJu-9/780 noteikumiem, LDZ kā starptautiskajos līgumos atzīts starptautiskais dzelzceļa pārvadātājs piešķir LDZ Cargo tiesības LDZ vārdā veikt starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumus, izmantojot LDZ preču zīmi, citu intelektuālo īpašumu, tehnoloģiju un tiesības stāties līgumattiecībās ar trešajām personām. Ar minēto līgumu LDZ bez īpaša pilnvarojuma piešķir LDZ Cargo tiesības: 1) noformēt starptautisko dzelzceļa pavadzīmi un ar to saistošus dokumentus, izmantojot LDZ saīsināto nosaukumu "LDZ" un kodu "25"; 2) uz starp pusēm noslēgta nomas līguma pamata izmantot LDZ kravas vagonus un lokomotīves; 3) LDZ vietā un vārdā izmantot vagonus, kas pieder ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem (ārvalstu dzelzceļa administrācijām vai ārvalstu dzelzceļiem Sadraudzības dalībvalstu dzelzceļa transporta padomes (turpmāk - DzTp) un OSŽD izpratnē, turpmāk - ārvalstu dzelzceļa pārvadātāji) un ir iekļauti vagonu kopējā parkā saskaņā ar 12.03.1993. noslēgto starpvaldību Vienošanos par kravas vagonu un konteineru kopīgu izmantošanu un 20.10.1992. noslēgto Nolīgumu par kravas vagonu kopīgas izmantošanas starpvalstu satiksmē principiem; 4) LDZ vietā un vārdā izmantot vagonus, kas pieder trešajām personām ("privātos" un "nomātos" vagonus DzTP un OSŽD dokumentu izpratnē), un kuri tiek pielaisti kursēšanai kopējā dzelzceļu tīklā; 5) piemērot LDZ saistošos starptautiskos (tranzīta, eksporta un importa) kravu pārvadājumu tarifus; 6) starptautisko kravu pārvadājumu nodrošināšanai izmantot LDZ iekšējos normatīvos dokumentus, tehnoloģiskos procesus, noslēgtos līgumus un LDZ saistošus starptautiskos normatīvos un tehniskos dokumentus un ierosināt to grozījumus; 7) ierosināt veikt grozījumus līgumos un normatīvajos dokumentos, kas saistīti ar norēķinu veikšanu ar ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem par dzelzceļa starptautiskajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, kā arī ierosināt jaunu līgumu noslēgšanu; 8) LDZ vārdā nodot DzTP noteikto operatīvo un statistisko informāciju; 9) slēgt pārvadājuma līguma blakus līgumus (par maksu par pārvadājumiem, par norēķiniem, par vagonu padošanu/novākšanu u.c.); 10) veikt norēķinus ar ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem par starptautiskiem kravu pārvadājumiem, vagonu izmantošanu; 11) LDZ slēgt līgumus par kravas un vagonu nodošanas organizēšanu un vilces izmantošanu pārobežu satiksmē. 3.2. Dzelzceļa kravu pārvadājumus Latvijā vēl bez LDZ Cargo sniedz divi uzņēmumi: AS "Baltijas tranzīta serviss" (turpmāk - BTS) un AS "Baltijas ekspresis" (turpmāk - BE). Saskaņā ar BTS 25.08.2010. vēstulē Nr. 477 29.01.2010. vēstulē Nr. 81 sniegto informāciju tā veic tikai tranzīta kravu pārvadājumus caur ostām un tās klienti ir (*). BTS nesniedz un tuvākajā nākotnē negatavojas sniegt kravu pārvadājumu pakalpojumus eksporta un importa kravām. BTS specializējas tranzīta kravu pārvadājumu darbībā un plāno attīstīt šo pārvadājumu darbības virzienu. Atbilstoši BTS 21.11.2011. vēstulē Nr.774 minētajai informācijai, BTS nevar pastāvīgi veikt visas darbības, lai nodrošinātu preču nodošanu un saņemšanu uz robežas. (*). BE ir sniegusi dzelzceļa kravu pārvadājumus AS "Ventbunkers" un AS "Ventspils Grain Terminal". (*). Saskaņā ar Satiksmes ministrijas 17.11.2010. vēstuli Nr.04.1-02/5882 dzelzceļa pārvadājumos pa Latviju, Lietuvu un Igauniju nekādas papildus vienošanās nav nepieciešamas, jo pārvadātāja tiesības jau izriet no ES tiesības aktiem. Piemēram, ne Igaunija, ne Lietuva savā teritorijā nedrīkst ierobežot Latvijā licencētu dzelzceļa pārvadātāja darbību, jo tas būtu pretēji direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību 10.panta 3.punkta prasībām, kas vēlākais 01.01.2007. dzelzceļa uzņēmumiem ar taisnīgiem nosacījumiem piešķir tiesības piekļūt infrastruktūrai visās dalībvalstīs, lai sniegtu visu veidu dzelzceļa kravas pārvadājumu pakalpojumus. Minētais noteikums izslēdz nepieciešamību saņemt vai nodot kravas uz dalībvalstu savstarpējās robežas, jo dod tiesības vienā dalībvalstī licencētam dzelzceļa pārvadātājam pilntiesīgi veikt pārvadājumus citas dalībvalsts teritorijā. Satiksmes ministrija turpat informē, ka 2005.gadā Baltkrievija ir atzinusi BE un BTS tiesības līdztiesīgi darboties starptautiskajos pārvadājumos, bet Krievijas valdība šādas tiesības nav pašreiz vēl apstiprinājusi. Tomēr tas, kuru pārvadātāju Krievijas vai Baltkrievijas puses pārvadātājs atzīs par saviem partneriem Latvijā, paliek pārvadātāju kompetencē un ir risināms starp pašiem pārvadātājiem. LDZ Cargo 29.06.2012. vēstulē Nr.K-4.-1/53 (saņemta KP 02.07.2012.) saistībā ar BTS iespējām veikt preču saņemšanu un nodošanu uz Latvijas Republikas robežas, LDZ Cargo paskaidro: "(..) Saskaņā ar Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas publiski pieejamo informāciju AS "Baltijas Tranzīta serviss" ir izsniegta drošības sertifikāta B daļa, t.sk. piešķirtas tiesības braukt dzelzceļa iecirkņos līdz Igaunijas un Baltkrievijas valsts robežai. Šis fakts liecina par to, ka AS "Baltijas tranzīta serviss" ir jābūt līgumiem (varbūt arī vēstulēm vai citiem dokumentiem, kas apliecina šādu vienošanos) ar Baltkrievijas un Igaunijas valsts dzelzceļiem par kravas pārvadājumu organizēšanu un AS "Baltijas Tranzīta serviss" tiesībām iebraukt minēto kaimiņvalsts teritorijā un nodot/saņemt vagonus un kravu. Lietā esošajā Satiksmes ministrijas 17.11.2010. vēstulē Nr.04.1-02/5882 saskaņā ar Padomes direktīvas (1991.gada 29.jūlijs) par Kopienas dzelzceļa attīstību (91/440/EEK) 10.panta 3.punktu un arī 2.punktu, ir norādīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm un tādējādi gan Latvijai, gan Igaunijai ir pienākums nodrošināt vienā dalībvalstī licencētam dzelzceļa pārvadātājām iespējas piekļūt infrastruktūrai un pilntiesīgi veikt pārvadājumus citas dalībvalsts teritorijā un preču nodošana un saņemšana uz robežas nav nepieciešama. LDZ Cargo atkārtoti uzsver, ka AS "Baltijas ekspresis" un AS "Baltijas tranzīta serviss" nav būtisku šķēršļu nodot un saņemt preces uz LR robežas. (..)" Turpat LDZ Cargo norāda, ka ņemot vērā, ka LDZ Cargo pārvadājuma apjoms attiecībā pret kopējo pārvadājumu apjomu ir samazinājies, savukārt BE un BTS pārvadājuma apjomi ir pieauguši šādas pārvadājuma apjomu attiecību tendences pierāda, ka visu šo pārvadātāju starpā pastāv aktīva konkurences sacensība, pie tam BE un BTS nesaskaras ar būtiskiem šķēršļiem savā darbībā. KP norāda, ka direktīva 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību attiecas uz pārvadātāju tiesībām piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai ES dalībvalstīs. Savukārt, attiecībā uz parējām Latvijas robežvalstīm (Krievija, Baltkrievija) minētais regulējums neattiecas. Kā jau secināts iepriekš lēmumā, Krievijas valdība pašreiz nav apstiprinājusi BE un BTS tiesības līdztiesīgi darboties starptautiskajos pārvadājumos (Satiksmes ministrijas 17.11.2010. vēstule Nr.04.1-02/5882). KP rīcībā esošā BTS 11.11.2011. vēstule Nr.744 norāda, (*). KP izvērtē LDZ Cargo tirgus varu eksporta un importa kravu pārvadājumu tirgū. Tā kā BTS un BE sniedz tikai dzelzceļa tranzītkravu pārvadājuma pakalpojumu, tad tranzītkravu pārvadājuma apjoma pieaugums BE un BTS neietekmē LDZ Cargo tirgus varas novērtējumu eksporta un importa kravu pārvadājumu tirgū. Ņemot vērā minēto, secināms, ka, neskatoties uz kopējo tirgu ES dalībvalstīs un Latvijas un ārvalstu noslēgtajiem sadarbības līgumiem, pašreiz LDZ Cargo faktiski vienīgais var veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus ar robežas šķērsošanu, proti, nodot un pieņemt kravas tieši no ārvalstu dzelzceļa kravu pārvadātāja. (*). BTS un BE ir norādījuši, ka tie neveic un negatavojas sniegt dzelzceļa kravas pārvadājumus eksporta un importa kravu pārvadājumiem. Šie uzņēmumi sniedz dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tranzītpreču pārvadājumu organizēšanu vai veic terminālu darbību Latvijas ostās. 3.3. Lai ienāktu Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Ievērojot to un LDZ Cargo tiesības LDZ vārdā veikt starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumus, izmantojot LDZ preču zīmi, citu intelektuālo īpašumu, tehnoloģiju un tiesības izmantot vagonus, kas pieder ārvalstu dzelzceļa pārvadātājiem un ir iekļauti vagonu kopējā parkā, ir pamats secināt, ka LDZ Cargo kā LDZ meitas uzņēmums atrodas īpašā stāvoklī Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū kopumā. LDZ Cargo neizjūt nopietnas konkurences spiedienu arī no citiem tirgus dalībniekiem, ņemot vērā to ierobežotās iespējas nodot/pieņemt kravu uz Latvijas robežas. Saskaņā ar Valsts dzelzceļa administrācijas 07.10.2010. vēstulē Nr.1-9/115 sniegto informāciju, kā arī publiski pieejamo Valsts dzelzceļa administrācijas 2010.gada pārskatu9 LDZ Cargo, BTS, BE tirgus daļas, kas aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku kravu pārvadājumu apjoms (neatkarīgi no pārvadājuma veida) tonnkilometros ir attēlotas 4. tabulā. 4.tabula LDZ Cargo, BTS, BE tirgus daļas Latvijas teritorijā 2008.-2010.gadā, % Uzņēmums 2008.gads 2009.gads 2010.gads LDZ Cargo 90,43 78,23 76,7 BTS 4,35 15,65 16,63 BE 5,22 6,12 6,67 Saskaņā ar LDZ Cargo 2009.gada pārskatā norādīto, LDZ Cargo tranzītpārvadājumu īpatsvars no kopējā kravu pārvadājuma apjoma 2009.gadā ir 89,8%. Tranzīta kravu pārvadājumos caur pieostu stacijām lielāko pārvadājuma apjoma daļu 2009.gadā nodrošināja Krievija - 71,8%, Baltkrievija - 24,5%, Ukraina 0,7%, Lietuva 1,1%. Saskaņā ar LDZ Cargo sniegto informāciju lielāko apgrozījumu no kopīgā kravu apgrozījuma pamatā veido tranzītkravu pārvadājumi, proti, 2008.gadā 86 %, 2009.gadā 90 % un 2010.gadā 87 %. Pārējo kravu apgrozījuma daļu veido eksporta, importa un iekšzemes kravas pārvadājumi. 3.4. Ņemot vērā visu iepriekš minēto kopsakarā, secināms, ka eksporta un importa dzelzceļa kravu pārvadājumos LDZ Cargo ir tirgus vara Latvijā, jo dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu pircējiem nav iespēju izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Tranzīta preces dzelzceļa kravu pārvadājumu caur Latvijas ostām gadījumā LDZ Cargo tirgus vara ir ierobežotāka, jo, izvēloties kombinētos pārvadājumus, tiek ņemti vērā arī iespējamie maršruti caur citām valstīm. Ņemot vērā LDZ Cargo dominējošo stāvokli importa un eksporta pārvadājumu tirgū Latvijas teritorijā, secināms, ka LDZ Cargo ir iespējams izmantot savu tirgus varu dzelzceļa pārvadājumos Latvijā.